Kaut arī dzērves vakaros..
Kaut arī dzērves vakaros Kā neprātīgas kliedz Un zirgi ganībās vēl skaļāk zviedz, Tas netraucē man lūkoties, Kā pāri upei rudens migla garo Un vēsā svaigumā viss staro. Kad skaļā vakardziesma Lēnām norimt sāk, Es eju lauku pirtiņā Ar bērzu slotām parunāt. Un atkal domas manas Gar Rūjas krastiem brien, Un atmiņas kā stirnas Uz tēva mājām skrien.