Aicina atjaunot līdzšinējo regulējumu par Latvijas masu mediju darbību pandēmijas laikā

Valsts SIA “Latvijas Televīzija”, SIA “All Media Latvia”, biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” un AS “Delfi”  viennozīmīgi atbalsta centienus mazināt Covid-19 izplatību valstī un respektē atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr uzstājīgi aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu un Saeimu atjaunot līdzšinējo regulējumu par Latvijas masu mediju darbību pandēmijas laikā, kā arī aicina papildināt MK rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ietverto regulējumu.

Atklātā vēstule Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Saeimai

Ministru kabineta 20.oktobra lēmums par stingriem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā ir radījis nopietnu apdraudējumu pilnvērtīgam Latvijas masu mediju darbam, vājinot Latvijas informatīvo telpu, kas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Gan 9. oktobrī pieņemtais MK rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, gan 20.oktobra grozījumi tajā, atšķirībā no līdzšinējiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, neietver specifisku regulējumu plašsaziņas līdzekļu darbam. Tas ir izraisījis apjukumu un radījis iespējas dažādām interpretācijām par ierobežojumiem audiovizuālo un audiālo raidījumu veidotājiem un dalībniekiem – par sejas masku lietošanu un dalību klātienē. Šādi ierobežojumi, kas var būtiski apgrūtināt pilnvērtīgu mediju darbu un apdraudēt daudzu raidījumu veidošanu, nav samērīgi ar sabiedrības un valsts interesēm veicināt pilsonisku sabiedrību, nodrošināt vārda un informācijas brīvību. Turklāt ir jāievēro demokrātijas pamatvērtības, nodrošinot samērīgumu starp sabiedrības interesēm un tiesību ierobežojumiem, jo audiālo un audiovizuālo darbu veidošana medijos nav pielīdzināma masveida pasākumiem vai nekontrolētiem cilvēku kontaktiem publiskos pasākumos un inficēšanās risks, ievērojot visas vispārpieņemtās drošības prasības, ir vērtējams kā zems.

Jāatgādina, ka jau pavasarī valdība pārskatīja un atcēla prasības audiovizuālu raidījumu dalībniekiem lietot sejas maskas.

Tas notika pēc situācijas izvērtēšanas starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā, apzinot, ka līdzīgas prasības nav citās Eiropas valstīs, kurās šā gada sākumā arī bija ļoti augsta Covid-19 izplatība, un secinot, ka audiovizuāls darbs, kurā nepieciešama personīga klātbūtne, nevar būt pilnvērtīgs, ja maskas dēļ nav redzama sejas lielākā daļa, jo tas neļauj redzēt vaibstus, grimases, mīmiku. Tāpat tika secināts, ka jebkura diskusija, kas notiek nevis klātienē, bet attālināti, nevar būt pilnvērtīga – signāla aiztures dēļ, dalībnieku repliku atspoguļošanas ierobežojumiem, ierobežotas ķermeņa valodas, situativitātes kopiespaida trūkuma dēļ. Tas konstatēts anotācijā jau 18.maijā valdības pieņemtajiem MK noteikumu nr.360. grozījumiem, to 6.3.1.7. punktā nosakot sejas masku nelietošanu raidījumos, ja raidījumu dalībnieki ir vakcinēti, inficējušies ar Covid-19 pēdējā pusgada laikā vai viņiem veikts negatīvs tests pirms raidījuma. Tāpat tika pieņemtas prasības par noteiktu telpas platību lielāku dalībnieku skaita gadījumos.

Šie paši principi tika saglabāti 28.septembrī pieņemto 662. MK noteikumu 66.punktā, paredzot raidījumos maskas nelietot personām ar sadarbspējīgu sertifikātu. Šie noteikumi paredz sadarbspējīgus sertifikātus gan vakcinētajiem, gan pārslimojušajiem, gan negatīvu testu saņēmušajiem. Taču ar rīkojumu par ārkārtējo situāciju valdība noteikusi, ka nodaļa, kurā ietverts šis punkts, nav piemērojama vispār.

Plašsaziņas līdzekļu loma ārkārtējās situācijas laikā ir sabiedrībai kritiski svarīga, gan nodrošinot informatīvo un analītisko saturu, tostarp publiskas diskusijas, gan izglītojošo un izklaidējošo saturu. Taču valdības pašreizējais lēmums nepārprotami nenodrošina šīs sabiedrībai svarīgās funkcijas veikšanu.

Vēlamies uzsvērt šī brīža regulējuma ietekmi it īpaši uz informatīvo raidījumu bloku. Informatīvā bloka pamatuzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu, viegli uztveramu saturu. Moderatoru, raidījumu viesu grimases, mīmikas, ķermeņa valoda ir ļoti svarīga un neatraujama komponente, lai raidījuma skatītājs ar cilvēka sejas izteiksmju psiholoģijas palīdzību varētu izdarīt secinājumus par, piemēram, raidījuma viesa attieksmi pret konkrēto tēmu. Sejas masku vilkšana informatīvo raidījumu laikā būtiski samazina iespēju raidījumu veidot kā viegli uztveramu ar sasniedzamu kvalitatīvu informāciju. Jāņem vērā, ka skatītāju vidū ir personas ar dzirdes traucējumiem un šādos gadījumos, ja attiecīgajā pārraidē nav pieejams surdotulkojums, tad informācijas pasniegšana maskās liedz iespēju iegūt sev svarīgas ziņas, kā arī uzzināt par aktualitātēm sabiedrībā, jo šī sabiedrības daļa spēj lasīt no moderatoru un raidījuma viesu lūpām. Prasības par sejas masku vilkšanu raidījumu laikā diskriminēs cilvēkus ar dzirdes invaliditāti, kas šobrīd aktuāla Nacionālās Elektronisko Plašsaziņas līdzekļu padomes darba kārtībā.

Sejas masku vilkšanas laikā būtiski zūd arī skaņas kvalitāte. Runa objektīvi paliek neskaidrāka, klusāka, grūtāk uztverama, un intervējot personas ar neskaidru dikciju, runātais var kļūt neuztverams vispār.

Obligāta masku vilkšana spiež medijus arī mainīt programmu, piemēram, no pārraižu formāta izņemot mūziķu priekšnesumus. Viesu piedalīšanās raidījumā attālinātā režīmā (online) ir risinājums, kas bieži rezultējas ar interneta sakaru traucējumiem – pazūd skaņa, iestrēgst vai raustās bilde. Ieraksta gadījumos ir iespējams pārfilmēt, bet traucējumi tiešraidēs ir kritiski nepieļaujami.

Viennozīmīgi atbalstām centienus mazināt Covid-19 izplatību valstī un respektējam atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus, uzstājīgi aicinām:

1)   atjaunot līdzšinējo regulējumu par Latvijas masu mediju darbību pandēmijas laikā, arī ārkārtējās situācijas laikā saglabājot septembra beigās MK 662.noteikumu 66.punktā noteikto – attiecinot to gan uz vakcinētiem, gan pārslimojušiem, gan negatīvu testu saņēmušiem raidījumu dalībniekiem:

“Plašsaziņas līdzekļu raidījumos sejas masku var nelietot, ja jebkurai personai, kas piedalās raidījumā, ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un raidījumā piedalās ne vairāk kā 30 dalībnieki vai ja raidījumā piedalās vairāk nekā 30 dalībnieki un vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no raidījuma telpas platības. Ja iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nodrošina divu metru distanci. Raidījuma laikā skatītājus titros var informēt, ka visiem raidījuma dalībniekiem ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un viņi vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem.”

Gadījumā, ja Jūsu ieskatā tomēr ir nepieciešami stingrāki noteikumi, nekā līdz šim, piemēram, mazāks pieļaujamo viesu skaits studijā, lielāka distance vai tamlīdzīgi, lūdzam nekavējošu tikšanos ar mediju nozari, lai kopīgi vienotos par šāda regulējuma sašaurināšanu tiktāl, cik plašsaziņu līdzekļi apstiprina tā spēju turpināt pilnvērtīgu darbību.

2)    papildināt MK rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.5.punktu aiz vārdiem “plašsaziņas līdzekļu” ar vārdiem “un neatkarīgo producentu, kas saturu veido plašsaziņas līdzekļu uzdevumā” un aiz vārda “darbinieki” ar vārdiem “un autori”. 

3)   papildināt MK rīkojumu Nr. 720, paredzot, ka raidījumu dalībniekiem, lai ierastos uz vai no raidījuma filmēšanas, ar attiecīgu apliecinājumu (vai pašapliecinājumu) ir atļauts pārvietoties ārpus pārvietošanās ierobežojumos noteiktā laika.

Valsts SIA “Latvijas Televīzija”
SIA “All Media Latvia”
Biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”
AS “Delfi”

Latvijas ziņas