Apkures sezona sākas ar pirmajām ugunsnelaimēm

Latvijas iedzīvotājiem apkures sezona ir sākusies visai nepatīkami, - jau pirmajās pāris nedēļās apdrošinātājs „Balta" ir fiksējis piecus pieteikumus par ugunsnelaimēm, ko izraisījušas dažādas problēmas ar apkures sistēmām. Nodarīto zaudējumu summa jau sasniedz 158 000 latu, kas ir līdzvērtīga visas pērnās apkures sezonas laikā pieteiktajiem šāda tipa negadījumiem.

Kā liecina „Baltas" pieredze, apkures sistēmu izraisītie ugunsgrēki viennozīmīgi ir vispostošākie, jo tās parasti atrodas mājas apakšstāvā vai pagrabā un, ugunij izplatoties, tā savā ceļā nodara lielākus postījumus. Turklāt šādos gadījumos bieži cieš arī mājokļa iemītnieki. Savukārt ugunsnelaimes, ko izraisa problēmas ar dūmvadiem, notiek krietni biežāk - šogad jau 9 gadījumi, tomēr tās nodara mazākus postījumus, jo galvenokārt skar jumtu un bēniņus. Par šiem negadījumiem šogad atlīdzībās ir izmaksāti 24 000 latu.

„Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, nepareizi izbūvētas kurtuves un dūmvadi, kā arī krāšņu pārkurināšana vai vienkārša neuzmanība, atstājot bez uzraudzības gan krāsnis, gan dažādas elektriskās sildierīces. Vēlos aicināt ikvienu rūpīgi pārliecināties par savas apkures sistēmas stāvokli, jo tā var slēpt visdažādākos draudus, no sodrēju aizdegšanās līdz pat tvana gāzes noplūdēm, kas var izraisīt letālu saindēšanos.

Tāpēc jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par negadījumu. Pirms aktīvi sākt apkurināt savu mājokli pašu spēkiem, obligāti ir jāpārliecinās par apkures sistēmas ugunsdrošību," skaidro Ingus Savickis, apdrošinātāja „Balta" Atlīdzību direktors.

Apkures sistēmas ir regulāri jātīra, jo sodrēju uzkrāšanās pasliktina vilkmi un siltuma atdevi. Turklāt, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji, to degšanas temperatūra var sasniegt pat 1000 grādu, kas paaugstina spiedienu sistēmā un rada plaisas, caur kurām uguns var nonākt mājā.

Ingus Savickis piebilst: „Vēl joprojām izplatītākā kļūda ir tā, ka krāsns priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzēm, kas ir paredzētas grīdas aizsardzībai pret dzirkstelēm, tiek salikta kurināšanai ienestā malka, kas aizdegas, tajā nejauši nonākot kādai degošas malkas daļiņai."

Nozīmīgs ugunsdrošības faktors ir arī elektroinstalācija, jo pirms vairākiem desmitiem gadu un senāk būvētās ēkās ietvertais elektroinstalācijas vadu tīkls nav piemērots lielas jaudas patērētāju barošanai - mūsdienu mājokļos ikdienā lietoto elektroierīču summārā jauda ir pieaugusi vismaz 8 -10 reizes. Gan vadiem, gan arī pārējiem elektroinstalācijas elementiem - tādiem kā drošinātājiem, rozetēm un slēdžiem - ir jāatbilst mājoklī darbināmo elektroierīču jaudai.

Ikdienā, kurinot cietā kurināmā krāsnis, ir jābūt uzmanīgam ar dūmvada aizbīdņa lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta krāsns ar aizvērtu aizbīdni izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās, kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa, tāpēc tā ir grūtāk sajūtama. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva un strauji pasliktinās pašsajūta, tā varētu būt tvana gāzes iedarbība - nekavējoties atveriet logu vai durvis, lai iespējami ātrāk izvēdinātu telpas, savukārt pēc tam pārbaudiet krāsni.

Latvijas ziņas