Atklāj pretrunīgus iedzīvotāju noskaņojumus

Neraugoties uz publiskajām negācijām, joprojām vairākumam sabiedrības ikdienas varoņi ir politiķi; patriotisma izpausmes vēl nenozīmē vēlmi atbalstīt savu valsti ar nodokļu maksājumiem.

Sabiedrības viedoklis par nākotnes izredzēm pirmoreiz pēdējos gados ir kļuvis pozitīvs, taču eksperti brīdina par nākotnes cilvēku psiholoģiskā stāvokļa trauslumu un nedrošības sajūtu, - arī šādus secinājumus cita starpā ļauj izdarīt jaunākais „DNB Latvijas barometra" pētījums, kurā šoreiz īpaša uzmanība veltīta iedzīvotāju priekšstatiem par patriotismu, nopelniem valsts labā un svētku svinēšanas paradumiem.

   Pēc ekspertu domām, interesantākos secinājumus raisa respondentu atbildes jautājumā par viņu personisko izpratni - ko nozīmē būt Latvijas patriotam. Lai arī pilnīgi vienādās līderpozīcijās šajā jautājumā ir atbildes „nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ" un „apzinīgi strādāt un maksāt nodokļus, personiski piedaloties valsts labklājības celšanā" (abām atbildēm piekrīt kopumā 39% aptaujāto), latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras.

 

   Latvieši biežāk uzsvēruši tādas patriotisma izpausmes kā nebraukšanu prom no Latvijas (41%), nepieciešamības gadījumā - valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem (38%), valsts vēstures pārzināšanu (36%) un citus emocionālus faktorus.

 

Īpaši krasas atšķirības respondentu uzskatos vērojamas atbildēs, ka būt patriotam nozīmē „svinēt oficiālos valsts svētkus" (27% latviešu un 21% krievvalodīgo iedzīvotāju) un „tiekoties ar citu valstu iedzīvotājiem, ar lepnumu uzsvērt, ka esi no Latvijas" (attiecīgi 26% un 19%). Savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visizplatītākā patriotisma definīcija saistās ar godīgu strādāšanu, nodokļu maksāšanu un personisku ieguldījumu valsts labklājības izaugsmē - to par būtisku patriotisma izpausmi uzskata 43% krievvalodīgo iedzīvotāju.

 

   Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, komentējot atbilžu sadalījumu, uzsver: „Šeit redzamais sakrīt ar citiem pētījumiem, kas norāda, ka patriotiski noskaņotie cilvēki Latvijā (kādu starp latviski runājošiem droši vien ir vairāk nekā krievvalodīgo vidū) ir vienlaikus arī tie, kuri vismazāk vēlas maksāt nodokļus."

 

   Pētījuma ietvaros iedzīvotāji arī lūgti norādīt, kurus cilvēkus par īpašiem nopelniem vajadzētu godināt valsts svētkos. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS" direktors Arnis Kaktiņš saka - paradoksāli, bet neatkarīgi no tā, kā cilvēki ikdienā izsakās par politiķiem, tieši viņi ir visbiežāk minētie cilvēki šajā sarakstā.

 

Šajā jautājumā 15 biežāk minēto cilvēku vidū ir tikai divi ar politiku pilnībā nesaistīti cilvēki, bet saraksta pirmajās pozīcijās ir Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņiem seko Raimonds Pauls, kuru iedzīvotāji šajā sarakstā gan diez vai iekļāvuši viņa politiskās darbības dēļ, tomēr par absolūti nepolitisku viņu nevar uzskatīt.

 

   Jāuzsver, ka arī šajā jautājumā iedzīvotāju izvēle būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas.

 

   A.Kaktiņš uzsver: „Šis patiesībā ir jautājums par simboliem - kas ir tie cilvēki, kuri pirmie nāk prātā, ja mums jautā par godināšanu. Aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju „pirmajās rindās" nav kultūras darbinieku vai sportistu. Uzņēmēju šajā sarakstā gandrīz vispār nav, līdz ar to acīmredzot iedzīvotāju apziņā nav „iesēdušies" Latvijas uzņēmēju vārdi, kuri nestu pozitīvu simbolisku slodzi un šādā brīdī spontāni nāktu prātā. Mūsu varoņi, lai ko mēs neteiktu katru mīļu brīdi ikdienā un lai kā nekritizētu, ir... politiķi!"  

 

   Ņemot vērā, ka tuvojas Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena, „DNB Latvijas barometra" respondenti tika lūgti atbildēt, vai un kā viņi svin šos svētkus. Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto minējuši, ka svētkos apmeklē tiem veltītus publiskos pasākumus, bet aptuveni tikpat - seko līdzi svētku pasākumiem televīzijas vai radio pārraidēs, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos. 22% aptaujāto arī norādījuši, ka 18. novembri atzīmē mājās, svinot ģimenes vai draugu lokā. Tiesa gan, samērā ievērojama daļa respondentu atbildējusi, ka nesvin šos svētkus, - šādu pozīciju pauduši 45% krievvalodīgo iedzīvotāju, tomēr arī 27% latviešu minējuši, ka 18. novembri neatzīmē.

 

   Raksturojot, kādus svētkus respondenti vispār svin, lielākā daļa aptaujāto neatkarīgi no tautības minējuši dažādus gadskārtu svētkus - Jauno gadu (kopumā 94%), Ziemassvētkus (92%), Līgo svētkus (86%) un Lieldienas (82%). Taču, piemēram, Sieviešu dienu aptaujātie svin biežāk (60%) nekā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī (46%).

 

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes atkarībā no viņu sarunvalodas ģimenē - latviešu vai krievu, - secināts, ka latvieši biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji svin Līgo svētkus (attiecīgi 91% un 80%) un Mātes dienu (49% un 29%), bet krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atzīmē Sieviešu dienu (72% krievvalodīgo respondentu un 51% latviešu), kā arī Otrā pasaules kara beigas un PSRS uzvaru karā 9. maijā - to atzīmējot 48% krievvalodīgo iedzīvotāju un 6% latviešu.

 

   Tiesa gan, iedzīvotāju mīļāko svētku titula statusu nepārprotami dala Ziemassvētki un Jaunais gads, kur latviešiem nedaudz mīļāki ir Ziemassvētki, bet krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - Jaunais gads.

   Zināmā  mērā svētku noskaņām atbilstoša ir arī „DNB Latvijas barometra" nemainīgo jautājumu daļa, kurā iedzīvotāji, kā ik mēnesi, vērtējuši Latvijas kopējo attīstību, ekonomisko situāciju, savas ģimenes materiālo stāvokli, valdības darbu un nodarbinātības iespējas.

 

Šoruden iedzīvotāju vērtējums visos indikatoros ir augstākais kopš pētījumu uzsākšanas 2008. gada pavasarī. Vairākos no tiem, salīdzinot ar visiem 40 iepriekšējiem pētījumiem, pirmo reizi vērtējums bijis pozitīvs - t.i. pozitīvo atbilžu īpatsvars šajos jautājumos bijis augstāks nekā negatīvo vērtējumu īpatsvars. Šāda tendence novērojama jautājumos, kuros respondentiem lūgts novērtēt nākotnes izredzes - piemēram, savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas turpmāko 12 mēnešu laikā.

 

   Tiesa gan, neskatoties uz uzlabojumiem visos pētījuma indikatoros, joprojām 69% iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Pētījumā iesaistītie eksperti norāda, ka uzlabojumi varētu būt samērā īslaicīgi, jo jaunākais pētījums veikts 11. Saeimas vēlēšanu norises laikā un īsi pēc tām, kad sabiedrībā valdīja cerības uz situācijas uzlabošanos politikā un valsts pārvaldē. Līdzīga tendence - samērā straujš, bet īslaicīgs uzlabojums sabiedrības vērtējumos - bija vērojama arī 2010. gada rudenī, kad notika 10. Saeimas vēlēšanas.

 

   Ekonomists Uldis Osis uzsver: „Kopējā noskaņojuma indeksa pieauguma tendence atspoguļo ekonomiskās situācijas zināmu uzlabošanos valstī. Taču sabiedrības noskaņojums ir tālu no eiforijas, tas joprojām tikko pārsniedz krīzes sākuma līmeni 2008. gada pavasarī, kad daļā iedzīvotāju noskaņojums jau bija tuvu panikai. Arī tendences nestabilitāte - indeksa kritums 2010. gada nogalē un 2011. gada sākumā - liecina par cilvēku psiholoģiskā stāvokļa trauslumu un nedrošības sajūtu."

 

   Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pētījuma datus komentē šādi: „Tas, ka kopējais nākotnes indekss pirmo reizi pētījuma vēsturē kļuvis pozitīvs, ir šampanieša atvēršanas vērts fakts. Līdz šim augstākais rezultāts bija pirms gada uz brīdi sasniegtais neitrālais līmenis. Taču nevar nepiebilst, ka optimisms sasniedzis augstāko punktu brīdī, kad tam ir mazāk pamata nekā pirms pusgada vai gada.

 

Lai arī nav šaubu par kopējo labklājības izmaiņu virzienu turpmākajos gados, ceļā uz augšu iespējami satricinājumi - turklāt tieši tuvāko mēnešu laikā. Tas, ka nākotnes vērtējuma indekss turpina paaugstināties, liek domāt, ka sabiedrība vairāk tic pieredzei un pierādījumiem, nevis prognozēm un analītiķu prātojumiem. Aizvadītā gada laikā ienākumi kaut nedaudz ir auguši, bezdarbs samazinājies, un cilvēki uz šo pierādījumu pamata būvē savus vērtējumus nākotnes izredzēm."

Latvijas ziņas