Atkritumu apsaimniekošanas rezultāti Ziemeļvidzemē - labāki nekā ES ziņojumā 2

Iepazīstoties ar EK pasūtītā pētījuma rezultātiem, nākas secināt, ka, vērtējot situāciju tikai attiecībā uz teritoriju, kurā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz ZAAO, salīdzinājumā ar citām vietām Latvijas teritorijā, pētījuma rezultāti būtu ievērojami labāki.

Uzskatām, ka ZAAO apsaimniekotajā reģionā:

1)      Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamība ir nodrošināta tuvu 100% atkritumu radītāju, kas nozīmē, ka pakalpojums tiek sniegts ne tikai vietās, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, bet visās mājsaimniecībās un uzņēmumos, kam šis pakalpojums ir nepieciešams - arī attālās lauku teritorijās;

2)      Atkritumu dalītās vākšanas iespējas pastāv visos ZAAO apsaimniekotajos novados un pilsētās, kas nozīmē, ka atkritumu radītāji var ne tikai iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā ar mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, bet arī reāli ietaupīt uz veicamo maksājumu rēķina;

3)      Tāpat arī ZAAO piederošajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe" vienīgajā Latvijā tiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai, kuras ietvaros no kopējā nešķirotā sadzīves atkritumu apjoma tiek atdalīts ievērojams bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums, reģiona ietvaros pilnībā izpildot ES noteiktās prasības;

4)      Arī princips „piesārņotājs maksā" ir pilnā apjomā ieviests ZAAO apsaimniekotajās teritorijās, kas nozīmē, ka atkritumu radītāji norēķinās pēc faktiski izvestā atkritumu daudzuma, nevis no padomju laikiem pārmantotajām uzkrāšanas normām vai citiem pieņemtiem neobjektīviem parametriem.

Minētais ļauj secināt, ka pašvaldību un ZAAO vairāk kā 10 gadus veiktais darbs modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā ir atbilstošs tam, kādu to vēlas redzēt EK.

Norādītais pētījums izgaismo vēl kādu aspektu, kas Latvijā līdz šim, mūsuprāt, ir ticis pārprasts. Proti, pētījumā nepārprotami ir norādīts, ka augstāks apmērs maksai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (it īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu apglabāšanu) noved pie labākiem atkritumu šķirošanas un otrreizējās pārstādes rezultātiem.

Tajā pašā laikā lielā daļā Latvijas, kur sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tiesības tiek piešķirtas iepirkuma ceļā, ir vērojami tik būtiski maksas apmēra samazinājumi (pat pie apstākļiem, ka ievērojami palielinās gan degvielas cena, gan dabas resursu nodoklis), kas neļauj cerēt uz nākotnes investīcijām šajā jomā no komersantu puses.

Atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas atsevišķos gadījumos nesasniedz pat šī pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, nemaz nerunājot par attīstības iespēju nodrošināšanu, piemēram, attiecībā uz videi draudzīgāku atkritumu savākšanas paņēmienu ieviešanu vai dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību.

Tāpat esam saskatījuši zināmu korelāciju starp panākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un veidu, kādā tiek organizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Proti, teritorijās, kurās ar atkritumu savākšanu un pārvadāšanu un to tālāku apstrādi vai apglabāšanu nodarbojas pašvaldību īpašumā esoši uzņēmumi, pakalpojumu kvalitāte pārsvarā ir labāka nekā teritorijās, kurās atkritumu apsaimniekošanas tiesības konkursu rezultātā ir nodotas privātām kompānijām. Mūsuprāt, kā pozitīvs piemērs ir minama Ventspils, savukārt kā negatīvu var norādīt situāciju Pierīgā, kurā atkritumu dalītās vākšanas sistēma ir ieviesta nepilnīgi un apkārtnes meži ir vieni no piesārņotākajiem visā valstī.

Ņemot vērā EK pētījuma rezultātus, nākas secināt, ka būtiskus uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā var panākt:

1)      Visā valsts teritorijā ieviešot sistēmu, kad norēķini par atkritumu apsaimniekošanu tiek veikti pēc faktiski izvestā atkritumu daudzuma, turklāt nepieļaujot situācijas, kad atkritumu apsaimniekošanas maksas apmērs nesasniedz pat šī pakalpojuma nodrošināšanas pašizmaksu, jo šāda situācija ilgtermiņā apdraud ne tikai konkrētas pašvaldības vides stāvokli, bet arī apkārtējās teritorijas iedzīvotāju intereses;

2)      Atkritumu apsaimniekotājiem uzliekot par pienākumu nodrošināt atkritumu dalītās vākšanas iespējas visiem atkritumu radītājiem, novēršot situāciju, kad atkritumu dalītas vākšanas iespējas tiek piedāvātas tikai atsevišķās vietās, kur tas atkritumu apsaimniekotājiem ir ekonomiski izdevīgi;

3)      Radot ekonomiskus instrumentus, kas poligonu operatorus stimulētu maksimāli izmantot atkritumu reģenerēšanas iespējas no poligonos apglabāšanai nodotajiem atkritumiem, pretēji šī brīža tarifa aprēķināšanas metodikai, kas apdraud ne tikai poligonu attīstības iespējas, bet arī demotivē tā apsaimniekotājus veikt jebkādas darbības apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanai;

4)      Pārskatot noteikumus atbrīvošanai no dabas resursu nodokļa un ar šo nodokli apliekamo objektu apsaimniekošanas sistēmas darbības principus, novēršot iespējas atsevišķu sistēmu

darbību balstīt uz, iespējams, fiktīviem apliecinājumiem par savākto un pārstrādāto atsevišķu veidu atkritumu daudzumu, kas rezultātā grauj reāli strādājošu komersantu darbību;

ZAAO viedoklis - nepieciešami būtiski uzlabojumi Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, koncentrējot atkritumu plūsmas. Nodrošinot, ka gan dalīti savākto atkritumu, gan nešķiroto atkritumu plūsmas tiek koncentrētas reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas centros, kuros maksimāli liels atkritumu daudzums pēc to sagatavošanas atkārtotai izmantošanai tiktu atgriezts atpakaļ tautsaimniecībā.

Atkritumu koncentrēšana atkritumu apsaimniekošanas centros ierobežo arī papildus  piesārņojošo darbību veikšanu vietu radīšanu. Ņemot vērā jau tā salīdzinoši niecīgo sadzīves atkritumu daudzumu, kas tiek radīts katrā no sadzīves atkritumu reģioniem, atkritumu plūsmu diversificēšana (tiesību piešķiršana atkritumu radītājiem vai pašvaldību izvēlētajiem operatoriem rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem) var apdraudēt gan jaunu atkritumu pārstādes jaudu radīšanas iespējas, gan ilgtermiņā arī valstij noteikto mērķu sasniegšanas iespēju.

Komentāri 2

Ezis

Ha, ha... smiekligs šķiet ZAAO komentārs par pašizmaksām - domāju, ka šādu lielumu nemaz nevar salīdzināt, jo katram uzņēmumam izmaksu struktūra un lielumi atšķirās. Piemēram, ZAAO lielu daļu no pašizmaksas veido "Kukulīši" un Sirmā kunga ģimenes labklājības vairošana. Vispār sviestains paziņojums un raksts, ar kura palīdzību tiek piesegtas ZAAO neadekvāti augstās cenas.

pirms 8 gadiem, 2012.08.20 14:47

Miskastnieks

re ko esmu uzgājis: hmmm, reiz es redzēju dīvainu sapni - kāds uzņēmums, kura dibināšanā piedalījušās kādas valsts ziemeļu puses 26 vietējās pārvaldes, nemaksā tai skaistajai valstij un attiecīgi vietējām pārvaldēm nodokļus pilnā apmērā par darbinieku algām. Labi, ka mūsu valstī tā nenotiek :)
savāds sapnis, lai neteiktu vairāk, vai ne Sirmā kungs????

pirms 8 gadiem, 2012.08.23 11:32

Latvijas ziņas