Baltijas ceļam - 20 11

Ziemeļlatvija jautā - Vai 23. augustā nepieciešams vienotības skrējiens "Sirdspuksti Baltijai"?

 

Lolita Balode, Variņu tautas nama vadītāja: "Tautā ir jānes pozitīvais!"

Skrējiens ir tautas pašapziņas celšana. Ja vien mēs paši sevī iekšēji apzināmies un ticam tam, ka spējam kaut ko šajā valstī mainīt.

 

 

Tautā jānes pozitīvais, tāpēc mums nepieciešams katram sevī saskatīt ko vairāk, nevis tikai nospiestību. Šis skrējiens varētu būt viens no tautas vienotības elementiem. Cilvēki kļūst aizvien nospiestāki, drūmāki, televīzija un prese dod daudz negāciju. Esam stipra tauta, kas izturējusi daudz, bet palikusi nesalauzta. Vai tagad mēs ļausimies, ka mūs iznīcina un pakļauj?

 

 

Piedalīšanās skrējienā jau neprasa daudz līdzekļu, vien gribasspēku, uzdrīkstēšanos. Ja pats cīnīsies un darīsi, tad mērķi var sasniegt.

 

 

Pirms divdesmit gadiem biju iesaistījusies šajā notikumā. Pati gan neaizbraucu, jo tolaik paliku mājās ar savām mazākajām meitiņām Lieni un Līgu, bet pārējie bērni kopā ar tēvu tur bija. Savu artavu sniedzu kultūras pasākumu organizēšanā. Tolaik sajutu, ka esam vienoti, varam būt brīvi, varam paši lemt un veidot savu Latviju.

 

 

Skumji, bet pa šiem gadiem sajūtas ir mainījušās. Nevaru pateikt, vai esmu vairs tik izteikta patriote, jo man tuvie cilvēki pamazām valsti ir atstājuši un savu mājvietu raduši citā zemē. Ir, ko padomāt.

 

 

Inga Ruka, psiholoģe: "Skrējiens būs vietā vēlāk!"

Es pret šī skrējiena organizēšanu izturos piesardzīgi. Neticu, ka tik plaša mēroga pasākums ar skaļiem saukļiem var "uzlādēt tautas baterijas". Manuprāt, tas nav tas, kas mums šobrīd ir visvairāk nepieciešams.

 

 

Tā ir cenšanās radīt mākslīgu eiforiju bez seguma. Salīdzinājumam - bērns (tauta), vairāku mēnešu garumā bijis pakļauts vecāku (valsts) nesaskaņām, bezmiegam, zaudējumiem, tiek rauts uz svētkiem, kuriem bērns vēl nav emocionāli gatavs.

 

 

Ir savādāk kā pirms 20 gadiem. Toreiz bija skaidrs, par ko cīnāmies. Tagad - īsti neizprotu plānotā skrējiena mērķi. Arī Valda Zatlera uzruna televīzijā mani nepārliecināja, drīzāk sajutos neveikli, redzot, ko viņš dara, un dzirdot, ko saka, cilādams rokas un pietupstoties...

 

 

Ir cilvēki, ar kuriem kopā es jūtos labi, droši, jūtu atbalstu un vienotību. Šobrīd svarīgas ir cilvēku attiecības šaurākā lokā - ģimenē, pagastā. Ja šajās institūcijās ir miers, veselība un spēja saliedēties, tad arī valstiskā līmenī tas būs jūtams. Varbūt šis skrējiens būs vietā vēlāk. Lai apdzīst tautas svaigākās rētas.

Komentāri 11

lasītāja

Pilnīgi piekrītu Ingas Rukas "diagnozei". Ģimenes jau tā saspiedušās kopā ar iztikas līdzekļiem, bet bezdarbs vēl turpinās un turpinās. Valdības līmenī, valsts kancelejas un pašvaldību vadītāji kā rīkojās ar sabiedrības sapelnīto naudu, tā rīkojas, nekas nemainās uz labo pusi. Šādam skrējienam nav jēgas. Biju uz barikādēm, uz Baltijas ceļu, mācīju savus bērnus godprātīgi maksāt nodokļus, bet kur atrodos tagad?! Bērni saka - nu, mamm, kur tu ar savu patriotismu esi tagad? Ja grib izdzīvot viņiem jābrauc no Latvijas projām.
Vai skriesim ātrāk uz bezdibeņa malu?! NETICU VAIRS NEVIENAM SOLĪJUMAM PĒC 20 GADIEM, ARĪ VIETĒJAI PAŠVALDĪBAI - NĒ! JA PASKATĀS KĀ VIŅI TAGAD, PĒC VĒLĒŠANĀM, RĪKOJAS AR SAVU ALGU, AR DRAUGIEM, ĢIMENES LOCEKĻIEM, AR BIJUŠAJIEM IERĒDŅIEM. NEKAS NAV MAINĪJIES, NEKAS!

pirms 11 gadiem, 2009.08.12 16:41

ierēdnis

Negribētos pilnībā piekrist lasītājas viedoklim, ka ierēdņos tā vaina.Ierēdņi ir daāžada līmeņa, es arī esmu ierēdnis, bet, diemžēl ne no tā biezākā gala, tā sacīt vidusmēra zemākais ierēdnis, tad nu mums algas jau no februāra mēneša samazināja, tagad vēl par 25%, tad vēl liek doties bezlagas atvaļinājjumā pirmajā pusgadā 10 dienas, otrajā tik pat, tad vēl pieķer klāt nestrādājošās piektdienas...rezultātā saņemam tik pat, cik apkopējas minimālo(no 180-220) uz papīra. Tajā pat laikā mūsu apjoms pieaudzis divtik, toties štati tiek samazināti.. Tu apskaud ierēdņus, bet velti.Varbūt Tava izdzīvošana šajos laikos ir daudz labāka, kā mūsu-ierēdņu. Kāpēc mūs spieda mācīties, iegūt augstāko izglītību(vēl tagad turpinam maksāt studiju maksas), ja tagad mūsu izglītība ir kaķim zem astes un mēs esam pielīdzināti mazkvalificēta darba strādniekiem? Bet augstākā ranga ierēdņi, Saeimas deputāti, ministriju ierēdņi turpina saņemt pamatīgas algas, papildus samaksas(kā mūsu Saeimas deputāts Kraukļa kungs bez pamatalgas kā deputāts, papildus vēl vairāk par 2 t.Ls par piedalīšanos tur, piedalīšanos šeit, telefonu sarunām, īres maksām un transporta izdevumiem...).Tad nu, pirms nolīdzināt visus ierēdņus un deputātus, būtu nedaudz jāsalīdzina tie un tad savos komentāros aprakstīt atšķirības.

pirms 11 gadiem, 2009.08.13 13:36

sētniece

Tiešām žēl, ka visi mazie ierēdņi nav tagad deputāti, ka visiem pedagogiem nav ministru algas, ka ārstiem un policistiem nav mēra algas u.t.t.
Tad paliktu es ar savu slotu un minimālo...

pirms 11 gadiem, 2009.08.13 18:26

Milda

Es gan pirms 20 gadiem stāvēju Baltijas ceļā un tagad arī pieteicos, un savu kilometru noskriešu. Un tas viss idejas vārdā. Man vienalga, ka valdības mums bijušas tādas štruntīgas, bet tāpēc jau es nenorakšu sevi. Labs piedzīvojums, un pierādījums pašai sev, ka Latvija nav tikai valdība ar savām putna smadzenēm.

pirms 11 gadiem, 2009.08.13 18:38

marta

Paldies,Milda,par foršajiem vārdiem!
Ierēdnim-mazāk žēlojies un skaiti citu naudu,tad citi neskaitīs tavējo!

pirms 11 gadiem, 2009.08.13 19:17

Nu ja

Es paskriešu tepat pa mežu, bez liekas burzmas. Latvija tāpat pastāvēs.

pirms 11 gadiem, 2009.08.13 20:32

XXX

Patriotisms vai nu ir vai nav. Patriotisma lielumu nevar ietekmēt pie varas esošie politiskie spēki. Jā kāds saka, ka patriotisms ir zudis tikai tādēļ, ka ir iestājušies grūti laiki, tad tie ir meli. Tādam cilvēkam patriotisku jūtu nekad nav bijis un nekad nebūs.

pirms 11 gadiem, 2009.08.14 16:59

Milda

Manuprāt mūsu tauta ir ļoti patriotiska. Dzīvot tik slikti, un paciest kā valdības par tautu ņirgājas, bet neiet ielās, un neko nedarīt, tas ir vai nu baigais patriotisms, vai totāls kūtrums. Bet varbūt nemaz jau tik slikti nav, kā masu mēdiji propogandē. Mēs esam unikāla tauta, kas necīnās par savu labklājību un bērnu nakotni. Ūdens smeļās mutē, bet mēs tik virtuvē pie galda lamājam valdību, bez reālas darbības.

pirms 11 gadiem, 2009.08.15 14:58

Lats-Mildai

Klau, par kādu ideju Tu runā? Un ko nozīmē "iet ielās un kaut ko darīt"? Patriotisms jau nesākas ar skriešanu vai iešanu ielās un bļaustīšanos vai plātīšanos ar lozungiem. Iešana ielās parasti saistīta ar cīņām par savām tiesībām, kā tas līdzšim bijis. Vai tik patriotisms nesākas ar savas durvju priekšas sakopšanu un sevis pilnveidošanu? Tā karodziņu vicināšana un skaļā runāšana no tribīnēm liek palikt kurlam. Tajā laikā, kad citi to dara, es labāk salasu papīrus uz ielas aiz savas sētas, ko nometuši, iespējams, grām skrienošie steidzīgie "patrioti".

pirms 11 gadiem, 2009.08.15 21:26

Milda

Ļoti labi, ka Tu salasi papīrus aiz savas mājas. Es, kā patriote audzinu savus bērnus, lai tie neizaug par parazītiem un zagļiem. Un arī esmu iemācījusi saviem bēŗniem neko nemest uz zemes. Tā ka viņi noteikti nebūs tie, kas Tavas mājas pagalmu piemēslos. Mēs katrs kaut ko daram, kas parāda, ka esam patrioti.Bet, ir brīži, kad tiešām par savām tiesībām ir jācīnās ar citām metodēm, ne tikai ar pukstēšanu pie virtuves galda.

pirms 11 gadiem, 2009.08.16 13:46

Lats-Mildai

Man nevienam nav publiski jārāda, ka esmu patriots. Cīnies par savām tiesībām, ej ielās un - lai Tev veicas, Milda!

pirms 11 gadiem, 2009.08.24 21:13

Latvijas ziņas