Budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā

Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. Neraugoties uz to, ka 52% respondenti vēlētos „brīvos līdzekļus" uzkrāt, palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas uzkrājumu nav vispār (29%). Par to liecina Naudas plānošanas centra (NPC) jaunākā „Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indeksa" pētījuma dati.

Jaunākajā pētījumā noskaidrots, ka kopš 2010.gada rudens arvien ir tendence pieaugt to mājsaimniecību īpatsvaram, kurās budžets netiek plānots vispār (no 23% 2010. gada rudenī līdz 28% šī gada pavasarī). Turklāt, neskatoties uz to, ka lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību joprojām norāda, ka plāno savu budžetu, kopējais saplānotais laika periods ir vien 1,8 mēneši. Savukārt 43% mājsaimniecību savu budžetu plāno tikai vienu mēnesi uz priekšu.

Aktīvāka budžeta plānošana notiek lielajās mājsaimniecībās ar četriem un vairāk ģimenes locekļiem. Budžetu vismazāk pārdomāti plāno citās pilsētās (pilsētās ārpus Rīgas tas 1.35 mēneši uz priekšu), kamēr laukos mājsaimniecību budžeta plānošanas periods ir 2.12 mēneši un Rīgā 1.89 mēneši.

„Likumsakarīgi, ka rūpīgāk savu budžetu plāno mājsaimniecības ar ierobežotiem resursiem - tās ir ģimenes laukos, kā arī skaitliski lielās mājsaimniecības. Salīdzinoši mazie ieņēmumi liek mājsaimniecībām rūpīgāk izvērtēt savus ienākumus un izdevumus," secina Signe Bierande, NPC vadītāja. „Naudas plānošanas centrs rosina ikvienu racionāli pārdomāt savus tēriņus. Prakse liecina, ka jebkura ienākumu un izdevumu uzskaite, pārvērsta drukātos vai elektroniskos pierakstos, jau sniedz pirmās pārskatāmās budžeta plānošanas vadlīnijas, ļauj nolasīt kopsakarības un izvērtēt savus tēriņus."

Zaudējot ienākumus, iztiktu vien vidēji 1,5 mēnešus

Salīdzinot ar 2010.gada nogalē veiktās aptaujas datiem, par 5% ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas uzkrājumu nav vispār (no 24% uz 29%).

Mājsaimniecību vidējais ilgtspējas indekss jeb laika periods. kurā mājsaimniecības varētu iztikt no saviem uzkrājumiem ienākumu zaudēšanas gadījumā, joprojām ir vien 1.5 mēneši. Pašlaik bez pārmērīgām grūtībām vērā ņemamu daļu (vismaz 10%) no ienākumiem spētu uzkrāt tikai 13% no mājsaimniecībām. Lielākā daļa aptaujāto (61%) norādīja, ka pašlaik mājsaimniecībā uzkrāt 10% no ienākumiem viņiem nebūtu pa spēkam pat no ļoti daudz kā atsakoties.

Mājsaimniecības, kurām ir parādsaistības, parādsaistību segšanai novirza vidēji 29% no ikmēneša ienākumiem. Savukārt no visām mājsaimniecībām, šis rādītājs ir 10%.

Zaudējot ienākumus, visīsāko laika periodu varētu iztikt mājsaimniecības ar vienu cilvēku (1,10 mēneši), salīdzinoši ilgāk spētu iztikt mājsaimniecības ar četriem un vairāk ģimenes locekļiem (1,86 mēneši). Tas liecina, ka Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli neaizsargātas pret ienākumu zaudēšanu, jo neveic uzkrājumus pat minimāla „drošības spilvena" - trīs mēnešalgu - apjomā.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda: „Lai arī vairums iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis uzkrājumu veikšanai, tomēr dati liecina, ka to mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir uzkrājumi un to, kuras uzkrājumus spētu veikt, arvien nedaudz samazinās. Tas liecina, gan par to, ka krīzes iespaidā mājsaimniecību ienākumi turpina samazināties, gan to, ka mājsaimniecības vēl aizvien turpina pamazām notērēt savus jau iepriekš veiktos uzkrājumus."

Labprāt uzkrātu, bet to nedara

Vēlme uzkrāt ir vidēji katrā otrajā mājsaimniecībā. Lai gan dati liecina, ka reālus uzkrājumus veic tikai neliela daļa mājsaimniecību, vairāk nekā puse (52%) norādīja, ka „brīvos līdzekļus" daudz labprātāk uzkrātu, nekā tērētu. Savukārt „brīvo līdzekļu tērēšanai" priekšroku dod 29% respondentu.

Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai. Bet, kā parāda aptauja, tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu izdevumu uzskaiti.

„Dati apstiprina lielas sabiedrības daļas ne pārāk nopietnu attieksmi pret naudu un savām finansēm, jo saskaņā ar aptaujas datiem tikai 41% iedzīvotāju regulāri uzskaita savus izdevumus. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara! Nav šaubu, ka rūpīgāka savu tēriņu kontrole ļoti lielai daļai iedzīvotāju ļautu izvairīties no sāpīgiem finansiāliem satricinājumiem, kuri uzkrājumu trūkuma un pašu finansiālās bezatbildības dēļ ir neizbēgami," norāda A.Kaktiņš.

Pētījums apliecina, ka mēs apzināmies uzkrājumu veidošanas svarīgumu, tomēr praktiskā rīcība vēl nav tik izteikta. „Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību," secina S. Bierande.

„Cilvēkiem joprojām ir maldīgs priekšstats, ka budžeta uzskaite ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Dažādas finanšu institūcijas ir izveidojušas rīkus, kas atvieglo šo procesu. Tostarp arī NPC piedāvā ērtu uzskaites programmu - mobilajā telefonā ielādējamu programmu „Naudas tēriņu kontrolieris".

Latvijas ziņas