Eksperts: Nodokļu pieauguma cena būs vēl lielāks dzīves līmeņa kritums

Lai arī nodokļu pieaugums bremzēs valsts parāda pieaugumu nākotnē, tā cena būs vēl lielāks dzīves līmeņa kritums nākamgad, aģentūrai LETA sacīja "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

 

"Šis solis tiek pamatots kā nepieciešamība izpildīt starptautisko aizdevēju prasības. Taču skaidrs, ka šīs prasības nav pašmērķis, to jēga ir nepieļaut valsts parāda pieaugumu līdz līmenim, kas varētu būtiski bremzēt ekonomikas atlabšanu turpmākajos gados. Tāpēc deficīta samazināšana pamatā atbilst Latvijas interesēm," uzskata eksperts.

 

Viņš neapšauba izvēli pēdējo nākamā gada budžeta projekta korekciju īstenot ar nodokļu palielināšanas palīdzību, taču pats būtu nodokļus palielinājis citādi. Pēc eksperta domām, galvenajam papildus ieņēmumu avotam bija jābūt nekustamā īpašuma nodokļu bāzes paplašināšanai, apliekot mājokļus ar likmi, kas ir augstāka par noteiktajiem simboliskajiem 0,1% līdz 0,3% no kadastrālās vērtības gadā.

 

"Nekādā gadījumā nevajadzēja palielināt nodokļus, ar kuriem apliek darba algas, jo tie jau mūsu valstī ir salīdzinoši augsti. Vienīgais izņēmums varēja būt tā saucamo attaisnojamo izdevumu atcelšana, jo tā saistīta ar salīdzinoši lieliem administratīviem izdevumiem un laika tēriņu šīs iespējas izmantotājiem. Taču tieši to valdība neizdarīja. Viens no saprātīgas nodokļu sistēmas pamatprincipiem ir zemas likmes, bet minimāls dažādu izņēmumu skaits, tātad maksimāla vienkāršība," skaidroja Strautiņš.

 

"DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts ir pārliecināts, ka visnepareizākais solis ir uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšana līdz 25% tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu.

 

"Šādi nākamgad varēs iekasēt ļoti nelielu summu, jo gandrīz nevienam uzņēmumam šādas peļņas nebūs, bet tas būtiski sabojās priekšstatu par Latviju kā vietu investīciju veikšanai. Pat ja šī norma tiek drīz atcelta, nenoteiktība saglabāsies un uzņēmumi tagad "ierēķinās" risku, ka likme var atkal mainīties," vērtēja eksperts.

 

Strautiņš uzskata: nevar prasīt, lai valdība strauji nemainītu nodokļu politiku, jo tā nedarbojas statiskā, prognozējamā vidē. Taču, ja valdība būtu jau sākotnēji iestrādājusi piesardzīgākus pieņēmumus, tad nebūtu bijusi nepieciešamība veikt izmaiņas pēdējā brīdī.

 

"Process būtu labāks, ja realitāte tiktu atzīta ātrāk," sacīja Strautiņš. Tiesa gan, valdībai būtu vieglāk to darīt, ja sabiedrība labāk apzinātos reālo situāciju, tās iespējas un riskus.

 

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets šovakar ārkārtas sēdē panācis vienošanos par papildu nodokļu palielinājumiem, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

 

No 23% līdz 26% iecerēts palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Iepriekš valdība plānoja šī nodokļa likmi celt līdz 25%, tomēr šodien panākta vienošanās paaugstināt likmi vēl par procentpunktu, kas papildus nodrošinās 31,8 miljonus latu. Līdz ar to kopumā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pieaugums ļaus papildināt budžetu par vairāk nekā 95 miljoniem latu, liecina aģentūras LETA aprēķini.

 

Valdība vienojās ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli. Tiek piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, bet vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības. Ar šīm nodokļa izmaiņām ieņēmumi plānoti 500 000 latu.

 

Tāpat tiks palielināta ikgadējā transportlīdzekļu nodeva. Šī pasākuma rezultātā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs par 15 miljoniem latu.

 

Uzņēmumu peļņai, kura pārsniedz piecus miljonus latu, tiks piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% apmērā (patlaban šī likme ir 15%). Tādējādi valsts cer iegūt papildu trīs miljonus latu.

 

Kapitāla pieaugumam tiks piemērota 15% nodokļa likme, bet dividendēm un procentu maksājumiem - saglabāta 10% likme. Lielākā likme pārsvarā tiks attiecināta uz spekulatīviem nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. Ar minētajām likmēm iecerēts papildināt valsts ieņēmumus 2,6 miljonu latu apmērā.

No nākamā gada vidus tiks ieviests nodoklis dabasgāzei, kura tiek izmantota kā kurināmais. Šādi valsts budžets tiks papildināts ar pieciem miljoniem latu.

Latvijas ziņas