EM: Latvijas ekonomikas krišanās tempi ir kļuvuši mērenāki, ekonomikas augšupeja atsāksies 2011.gadā 1

Ekonomikas ministrija šodien, 29.septembrī, informējot valdību par makroekonomisko situāciju valstī, uzsvēra, ka turpmāko tautsaimniecības attīstību noteiks ne tikai izaugsmes atjaunošanās pasaules ekonomikā, bet arī Latvijas valdības īstenotās ekonomikas atveseļošanas politikas efektivitāte, kas būs noteicošie faktori, lai ātrāk atsāktos ekonomikas atveseļošanās un stagnācijas periods būtu īsāks.

 

Pasaules ekonomika, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda jūlijā koriģētajām prognozēm, ir sākusi atveseļoties no pēdējos gadu desmitos nepieredzēti dziļās lejupslīdes. Tomēr stabilizācija nav vienmērīga un atveseļošanās gaidāma samērā gausa.

 

 

Finanšu nosacījumi ir uzlabojušies straujāk, nekā sākotnēji cerēts, galvenokārt pateicoties valstu aktīvai rīcībai, un kā liecina jaunākie dati, ekonomisko aktivitāšu samazināšanās šobrīd palēninās. Neraugoties uz pozitīvajām pazīmēm, globālā lejupslīde nav pilnībā pārvarēta un atveseļošanās ir lēna, finanšu sistēmas joprojām nav pilnībā stabilizējušās.

 

 

Ekonomikas ministrijas galvenie pamatpieņēmumi Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm 2009. un 2010.gadam ir vājais ārējais un rūkošais iekšējais pieprasījums. Ja 2008.gadā ekonomikas lejupslīdi galvenokārt noteica iekšējā pieprasījuma kritums, tad papildus tam 2009.gadā liela ietekme ir arī ārējā pieprasījuma samazinājumam.

 

 

Visticamāk, ka 2009.gada 3.ceturksnī IKP samazinājums tomēr būs nedaudz straujāks nekā gada pirmajos divos ceturkšņos. Tomēr sagaidāms, ka pēc tam IKP krituma tempi pakāpeniski mazināsies līdz 2010.gada vidum, kad Latvijas ekonomika sasniegs lejupslīdes zemāko punktu.

 

Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, 2009.gada prognoze netiek mainīta un ir sagaidāms, ka IKP kritums 2009.gadā kopumā būs 18 procenti.

 

2010.gadā valdība turpinās budžeta konsolidāciju un tiek plānots būtiski samazināt valdības izdevumus. Tā rezultātā sagaidāms, ka nākamgad turpinās sarukt gan valdības, gan privātais patēriņš. Joprojām apgrūtinātā kredītu pieejamība ierobežos investīciju apjomus. Vājā iekšzemes pieprasījuma rezultātā nākamgad turpinās sarukt arī importa apjomi.

 

 

Turpretim, 2010.gada otrajā pusē, palielinoties ārējam pieprasījumam, kā arī uzlabojoties mūsu ražotāju konkurētspējai, sagaidāms, ka eksporta apjomi var pat nedaudz pārsniegt 2009.gada līmeni. Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm 2010.gada otrajā pusē, kopumā tomēr IKP nākamgad būs par 4% mazāks nekā 2009.gadā.

 

 

Ekonomikas augšupeja Latvijā var atsākties 2011.gadā pie nosacījuma, ja pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs.

 

2011.gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 1,5%, salīdzinot ar 2010.gadu.

 

Savukārt darba tirgū, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu domām, atkopšanās gaidāma par gadu vēlāk nekā ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, jo tā balstīsies uz produktivitātes nevis nodarbināto skaita pieaugumu un sociālās problēmas, kas saistītas ar zemo nodarbinātību, būs aktuālas nākamos 3 līdz 4 gadus. Straujākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums ir gaidāms 2009. un 2010.gadā.

 

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā nodarbināto skaits samazināsies visās nozarēs un bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, strauji pieaugs. Tādējādi gada vidējais bezdarba līmenis (darba meklētāju skaits, procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) šogad varētu būt 16-17% un tādā pat līmenī saglabāties 2010.gadā. Pakāpeniska bezdarba samazināšanās gaidāma tikai 2011.gadā, kad bezdarba līmenis saruks līdz 15-16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

 

 

Būtisks makroekonomisko situāciju valstī raksturojošs faktors ir arī patēriņa cenu izmaiņas. Kopš 2008.gada vidus patēriņu cenu pieauguma tempi pakāpeniski ir mazinājušies un tiek prognozēts, ka arī turpmākos mēnešos ir gaidāma deflācija, ko izraisīs ļoti vājais pieprasījums.

 

2009.gada janvārī - augustā patēriņa cenu līmenis Latvijā ir pieaudzis par 0,4%, salīdzinot ar 2008.gada decembri. Tas ir par vairāk kā 8 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā. 2009.gada astoņos mēnešos 12 mēnešu inflācija ir samazinājusies līdz 1,8 procentiem, bet, turpmākos mēnešos tai samazinoties, decembrī 12 mēnešu cenu izmaiņas var būt negatīvas (-0,6%). Arī 2010.gadā ir gaidāma deflācija un gada laikā cenas var samazināties vēl par 3,5 procentiem.

 

 

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40145169&mode=mk&date=2009-09-29. Ziņojuma Jūs atradīsiet sekojošu informāciju: tekošās situācijas raksturojumu reālajā, ārējā un finanšu sektorā, tendences darba tirgū, informāciju par inflācijas procesiem valstī, kā arī ekonomiskās attīstības prognozes.

Komentāri 1

Latvijas ziņas