Gatavojoties darba tirgus atvēršanai Vācijā no 1.maija, arvien vairāk iedzīvotāju apgūst vācu valodu 2

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi. Tā secinājuši valodas centra Berlitz speciālisti, vadoties pēc valodas centra pieredzes.

Berlitz valodas centra eksperti atzīst, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas saskata Vācijā daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Angļu valodu nomaina pret vācu valodas apmācībāmSaskaņā ar Berlitz datiem, iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz ir novērojama interesanta tendence - vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina to pret vācu valodas apguvi.

„Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti," norāda Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide.

 

Par situāciju nobažījušies vācu žurnālistiPēdējā laikā pastiprināta interese izjūtama no Vācijas mediju puses, kas aktīvi interesējas par iespējamiem iebraucējiem no Baltijas valstīm pēc tirgus atvēršanas šī gada 1.maijā.

„Pēdējā mēneša laikā Berlitz valodu centrā ir vērsušies jau vairāki žurnālisti no Vācijas, lūdzot raksturot potenciālos aizbraucējus no Latvijas, kas šobrīd valodu centrā apgūst vācu valodu un gatavojas aizbraukšanai. Jāmin, ka liela daļa šo iedzīvotāju strādā kvalificētu darbu un saskata iespējas pēc darba tirgus atvēršanas strādāt Vācijā par daudz augstāku samaksu, nekā par līdzīgu darbu saņem tepat Latvijā. Mūsu klientu vidū ir ļoti dažādu profesiju pārstāvji no valsts un privātā sektora," norāda I. Zeide.

Valodu arvien vairāk mācās studiju vai darba vajadzībām

Pēdējo gadu laikā ir mainījušies valodas apguves mērķi, un šobrīd iedzīvotāji izvēlas apgūt kādu valodu pragmatisku mērķu dēļ, piemēram, studiju vai darba vajadzībām. I.Zeide atzīmē, ka vācu valodai Latvijā vienmēr ir bijusi liela nozīme vēsturisko notikumu kontekstā, un kopš padomju gadiem mācību iestādēs tā ir bijusi visvairāk apgūtā otrā svešvaloda.

Tomēr līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijas iedzīvotājiem pavērās plašākas pašrealizācijas iespējas pasaules mērogā, tāpēc stabilu pirmo vietu apgūstamo svešvalodu izvēlē neatkarības gados ieņēma visā pasaulē izplatītā angļu valoda, turklāt par apmēram 80% lielāku pārsvaru pār citām apgūstamajām svešvalodām.

Komentāri 2

Strauja

Domāju, ka būs daudziem reāls aplauziens, kad pienāks tā diena.. Pirmkārt, Vācijā nodokļi ir ļoti lieli, salīdzinot ar Angliju vai Īriju. Ja trāpīsi I nodokļu klasē, tad tie būs 48% no nopelnītā. Uzreiz jāmin, ka Vācijā ir lēta pārtika, lēts apģērbs. Alga strādniekiem no 1200 euro līdz 1800 euro Bruto. Pašlaik minimālās algas nav, bet cik rāda pēdējie novērojumi, tad apmēram no 8 euro/h līdz 12 euro/h. Protams, kādam kvalificētām tā var būt arī 14/h, bet baidos, ka pēc 1. maija tā nebūs no augstākajām. Tāpat ir daudzas jomas, kur tā valodu zināšana būs nepietiekama, kā arī daudzām profesijām tomēr mūsu diplomi neder. Ierēdņiem no valsts institūcijām ir gandrīz neiespējami kļūt par vācu ierēdni.
Tieši tāpat mūsu autoservisu meistari nevar strādāt Vācu tirgū un piedāvāt savus pakalpojumus, ja izglītības dokuments nav iegūts pēc noteiktā gada Latvijā, ar kuru tiek Vācijā tas atzīts. Bez izglītības nevar strādāt arī elektriķi, kuru diploms nav iegūts Vācijā. Tas viss ir iekšējo standartu un drošības dēļ.
Diezgan neiespējami būs tēmēt uz rūpnīcām, kā parastam konveijera strādniekam, jo tur ir salīdzinoši augsts atalgojums un gribētāju netrūkst no pašiem vāciešiem.
Viennozīmīgi, kā visas valstis, arī Vācija, Šveice un Austrija atfiltrēs jauniešus un nav svarīgi, ka tie būs bez profesijas, jo tajos ir potenciāls un iespējams, ka apgūs gan valodu, gan profesiju jau uz vietas, kā arī sevi atražos un vēl vietējiem pensiju nopelnīs.
Pašlaik jau pirms 1. maija tiek vervēti medicīnas darbinieki, diplomi tiek atzīti daudzās specializācijās, vajag tikai valodu. Tas pats ar inženieriem.
Šveicē salīdzinot ar Vāciju ir stipri dārgāks dzīves veids un tā arī "zaļāka" no ekoloģijas viedokļa. Kaut viņa arī tāpat kā Vācija rada atvieglinātus noteikumus darba meklētājiem pēc 1. maija, tomēr tā nav ES valsts un jārēķinās ar dažām atšķirībām, kā piemēram, daudzās nozarēs jau var pietikt ar labu angļu valodu un nebūt nav obligāti jāzin kāda no valsts valodām. Šveices algas jau ir stipri līdzīgas Norvēģu algām un samaksa jau būs virs 20 frankiem par stundu. Tajā pašā laikā mājokļi, pārtika ir stipri dārgāki kā Vācijā.
Gan vienā, gan otrā būs savi vietējie konkurenti- Šveicē tie būs bijušie jugoviči, Vācijā turki. Abi būs jau pastāvīgie iedzīvotāji ar labām vācu valodas zināšanām.

Varētu daudz rakstīt un kāds varbūt teiks, nav taisnība, bet tās tik manas pārdomas par šīm valstīm, kurās nācies pastrādāt un ne tikai šajās abās...

... skumji, ka mūsu valstī nevar nodrošināt ar pašu primāro, kas ir valsts uzdevums un tas ir DARBS... nevar nodrošināt ar darbu, kurš nodrošina cilvēka cienīgu atalgojumu.

pirms 10 gadiem, 2011.04.14 20:17

Strauja

Gribēju piebilst, ka tāpat kā šobrīd Anglijā un Īrijā, arī Vācijā ir izveidotas strādnieku nomas firmas. Kas zin, kā tas atsaucas uz darba ņēmēju, tie sapratīs.

pirms 10 gadiem, 2011.04.14 20:19

Latvijas ziņas