Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās 100 dienas

Lai arī līdz Latvijas Republikas 40. Ministru kabineta jeb tagadējās valdības izveidei bija jāaizvada gana saspringts un sarežģīts laiks, šī gada 23. janvārī tika apstiprināta jaunā Latvijas valsts valdība. 2. maijā apritēja 100 dienas kopš šīs valdības apstiprināšanas un pirmās sēdes, un jau redzami pirmie darba augļi.

“Šai valdībai veicami vairāki nozīmīgi uzdevumi, viens no tiem – panākt privāto investīciju pieaugumu. To varam veicināt, sakārtojot vidi, strādājot stabili un prognozējami, neraustot nodokļu politiku un sakārtojot vēl virkni citu sistēmu. Tā, piemēram, jānodrošina stabila finanšu sektora darbība, jāvairo taisnīgums un tiesiskums, jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma, jāpilnveido izglītības un veselības aprūpes sistēmas, jālikvidē OIK un jārisina arī drošības un demogrāfijas jautājumi. Esmu gandarīts, ka šo valdības prioritāšu īstenošanā tiek ieguldīts aktīvs darbs un ir jau redzami pirmie sasniegumi. Tāpat ļoti novērtēju, ka šī valdība veiksmīgi pilda tās sākotnējo apņemšanos strādāt, ministriem sadarbojoties citam ar citu. Tas ir ļoti svarīgi, jo risinājumi, kas valstī vajadzīgi, ir sarežģīti un plašāki par konkrētu ministriju ietvariem,” savas valdības darbu raksturo Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Aizsardzības ministrija ir uzsākusi mērķtiecīgu darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā. Šī aizsardzības sistēma paredz, ka ikviens – gan valsts institūcijas, gan privātais sektors, gan katrs cilvēks – zina, kā rīkoties krīzes situācijās un kā aizsargāt savu valsti. Lai panāktu nepieciešamo sabiedrības sagatavotības līmeni un attieksmi, ir izveidota visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem.

Ārlietu ministrijas vadībā ir sagatavoti un pieņemti vairāki likumi un likumu grozījumi, kas regulēs Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības un sociālo jautājumu koordināciju pēc breksita. Regulējumi attieksies uz pensijām, apdrošināšanas atlīdzībām par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Tāpat tiks regulēta Apvienotajā Karalistē iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā un abu valstu tiesiskā sadarbība, kā arī novērsts papildu administratīvais slogs dokumentu legalizēšanā. Šie likumi un likumu grozījumi minētos jautājumus koordinēs jebkurā no breksita scenārijiem.

Tāpat, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalstu mājokļa iegādei, Ekonomikas ministrija panākusi papildu finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā mājokļu garantiju atbalsta programmai. Šīs izmaiņas ļaus izsniegt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Atbalsta programmas ietvaros Attīstības finanšu institūcija ALTUM izsniedz un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts.

Jaunās valdības laikā sākts arī “kapitālais remonts” finanšu sektorā, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidotu kredītiestāžu likvidācijas regulējumu. Virzoties uz mērķi – labi uzraudzītu un kontrolētu finanšu un kapitāla tirgu, kas darbojas visas sabiedrības interesēs, – Ministru kabinetā jau apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā.

Ir uzsākts darbs pie policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītības. Policijas darbiniekiem ieviesta obligāta prasība regulāri mācīties Valsts policijas koledžas e-platformā, gada laikā tajā pavadot ne mazāk kā 32 mācību stundas. Tāpat arī plānota jauna pieeja tālākizglītībā. Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu, kas policijas vecākajiem virsniekiem paredz iespēju gūt tālākizglītību valsts universitātes izveidotā struktūrvienībā, atsakoties no līdz šim praktizētā iepirkuma procedūras. Vienlaikus galvenajiem inspektoriem un vadītājiem policijā, kā arī citu tiesībaizsardzības iestāžu personālam paredzēta kvalifikācijas celšana un maģistra grāda ieguve ar jurista kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanai. Tā pamatā ir četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs. Viens no reģionālajiem blokiem ir pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku veido administratīvo teritoriju attīstības centri. Nākamais bloks ir pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilps teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

Tāpat ir uzsākta Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošana. Ir izraudzītas deviņas iespējamās vietas, kur varētu atrasties jaunā koncertzāle. Kultūras ministrija ir organizējusi un plānojusi rīkot arī turpmāk plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas, lai noskaidrotu labāko koncertzāles atrašanās vietas izvēli. Ir izvērtēta arī starptautiskā pieredze nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā. 

Panākts valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algas kāpums – no 1. aprīļa 1700 šiem psiholoģiski un fiziski smagā darba veicējiem alga mēnesī būs par 145 eiro (vidēji) lielāka. Tāpat Labklājības ministrija panākusi īpašās kopšanas pabalstu palielinājumu, un turpmāk vairāk nekā 4000 bērnu ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušie ar smagu invaliditāti no bērnības saņems par 100 eiro lielāku ikmēneša pabalstu. Ieviests arī jauns pabalsta veids adoptētājiem. 

Satiksmes ministrija sagatavojusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju, kas par sabiedriskā transporta maršruta tīkla “mugurkaulu” nosaka dzelzceļu. Līdz ar to dzelzceļa maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu vilcieni kursēs biežāk, tiks veikti arī infrastruktūras uzlabojumi, kas ļaus palielināt vilcienu kustības ātrumu un nodrošinās ērtības pasažieriem. Savukārt autobusi nodrošinās pasažieru aizvešanu līdz dzelzceļa stacijām, kā arī apkalpos pārējās teritorijas, kurās nav dzelzceļa līnijas. Autobusu pārvadājumos tiks samazināts laiks autobusu kursēšanai starp pieturvietām un atcelta apstāšanās pieturvietās, kurās pasažieru apmaiņa notiek ļoti reti.

Ir uzsākta efektīvāka cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzņēmumu patieso labuma guvēju atklāšanas procesa noslēgšanai. Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi likuma grozījumus, kas plašāk apkaro nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, novērš nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesā labuma guvējiem un piešķir lielākas pilnvaras Uzņēmumu reģistram patiesā labuma guvēju fiksēšanā.

Tāpat arī uzsākta pašvaldību reforma, lai apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienības un lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus, salīdzināmus pakalpojumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi pašvaldību izveides kritērijus, izveidojusi administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, un ar šo piedāvājumu jau iepazīstināti pašvaldību pārstāvji, ministrijas partneri un mediji.

Veselības ministrija izstrādājusi ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas nodrošina to, ka turpmāk visiem Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams vienāds veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un visi solidāri piedalīsies valsts apmaksātās veselības aprūpes finansēšanā. Tāpat panākts, ka turpmāk ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu vairs nebūs jāsniedz detalizēta informācija VID par pacientu izrakstītajām kvītīm.

Šīs valdības laikā arī panākts lielāks atbalsts lauksaimniekiem – par 10 miljoniem eiro ir palielinājusies summa, ko Zemkopības ministrija novirza lauksaimniekiem, atlīdzinot daļu izdevumu par apdrošināšanas polišu iegādi, kas kompensē sausuma radītos zaudējumus. Tāpat arī ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai lauksaimniekiem būtu vienkāršāka un lētāka apdrošināšanas polises iegāde, kā arī būtu iespējams par to saņemt Eiropas Savienības un valsts atbalstu.

Aicinām noskatīties 23. aprīļa preses konferenci, kuras laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce informēja par šīs valdības līdz šim paveikto: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/?v=zzZ4N2au

Latvijas ziņas