Latvijas Zemnieku federācijas kopsapulce

Ceturtdien, 7. aprīlī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos notika Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) gada kopsapulce, kas, risinot aktuālus šodienas jautājumus, atskatījās uz sabiedriskās organizācijas 21 darbības gadu.

Pasākumā piedalījās gandrīz visu 18 juridisko biedru pārstāvji, kā arī aktīvākie individuālie biedri, kopumā neklātienē pārstāvot vairāk nekā 5000 zemnieku. Viesu un patiesi ieinteresētu sadarbības partneru statusā sanāksmē piedalījās Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Par paveikto

Vispirms LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka informēja par LZF paveikto 2010. gadā. Uzskaitot daudzos pasākumus, kuros piedalījušies LZF pārstāvji, A. Hauka uzsvēra, ka svarīgākie bijuši ikdienas darbi - regulāra biedru informēšana par aktivitātēm, izglītojošu semināru rīkošana un priekšlikumu iesniegšana par valsts zemkopības situācijas uzlabošanu gan Ministru prezidentam, gan zemkopības ministram, gan Valsts prezidentam.

Svarīgs ir arī paveiktais dažādās darba grupās, iesniedzot priekšlikumus valsts likumdošanas maiņai, piemēram, par zemes pirkšanas ierobežojumu saglabāšanu ārzemniekiem, kas nupat guvis atbalstu arī valdībā. Nemitīgi notiek aktivitātes darba grupā par Kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas Savienības ietvaros, lai aizstāvētu mūsu zemnieku intereses.

Arī turpmāk LZF par savu uzdevumu uzskata biedru aktivizēšanu un federācijas viedokļa aizstāvēšanu nozarē, rajonā, reģionā, valstī un ES, lai sasniegtu organizācijas galvenos mērķus: radīt priekšnosacījumus līdzvērtīgiem dzīves un darba apstākļiem visiem lauku iedzīvotājiem, sekmēt uzņēmējdarbību laukos, iestāties par kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūras un publisko pakalpojumu attīstību reģionos u. c.

Runā LZF valdes locekļi

Par savu veikumu un LZF turpmākajām aktualitātēm viedokli pauda federācijas valdes locekļi: Aina Golubeva, Mārtiņš Cimermanis, Linards Ligeris. Viņu, un arī citu LZF aktīva ļaužu viedoklis bija, gan minot dažādas nianses, vienprātīgs - jādara viss, lai laukos ne tikai attīstītu lauksaimniecisko ražošanu, bet arī vispārējo infrastruktūru, kas mudinātu jauniešus palikt laukos, kas veicinātu kopējo sadarbību Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo produktu ražošanā.

Svarīgi amatpersonu viedokļi

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle stāstīja par problēmām, kas šobrīd pastāv Latvijas likumdošanā un tās savietošanā ar Eiropas Savienības dažādām regulām, lai mūsu zemnieku dzīvotspēja Latvijas laukos netiktu apdraudēta. Viņa atkārtoti iedrošināja ar savu viedokli LZF iesaistīties kopēju dokumentu izstrādē, lai situāciju uzlabotu.

Aktuāla saruna par to, ka laukos nepieciešams ne tikai ražot, bet arī rūpēties par infrastruktūras attīstību (skolām, bērnudārziem, sakaru sistēmu, ceļiem), risinājās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi Sniedzi Sproģi. Viņa aicināja LZF pārstāvjus aktīvāk iesaistīties dažādu likumprojektu un darba dokumentu sagatavošanā, lai tieši šī organizācija, kas ir pašvaldību tiešais partneris dažādu lēmumu pieņemšanā, arī aktīvi paustu savu viedokli.

Sniedze Sproģe izteica neizpratni par to, ka Lauku attīstības programmā laika posmam pēc 2013. gada (LAP) nekas nav minēts par lauku attīstību kopumā, bet tikai par lauksaimniecisko ražošanu. Bet vai tā būs iespējama bez lauku attīstības kopumā?

Savukārt Vides un reģionālās attīstības ministrijas dokumentos un teritoriju attīstības programmā ir minēta Rīga kā metropole, piekrastes teritorijas, Austrumu pierobeža, bet nav tāda jēdziena kā Latvijas lauki. Par to ir sabiedrībā jārunā, pašiem lauku cilvēkiem jāaizstāv savs viedoklis, savas prioritātes un nākotne.

Runājot par Latvijas pašvaldību sadarbību ar LZF, uzstājās Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, un mudināja zemniekus būt aktīvākiem ne tikai risinot jautājumus valsts līmenī, bet arī savās pašvaldībās, ietekmējot to darbu, veidojot kopīgus projektus mazo lauku ražotāju atbalstam un viņu informēšanai.

Zemkopības ministrs kā domubiedrs

Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava tikšanās ar aktīvākajiem zemnieku pārstāvjiem bija nevis amatpersonas skats „no augšas", bet gan saruna ar kolēģiem un domubiedriem. Dūklavs izklāstīja paredzamo scenāriju Eiropas Savienības tiešo maksājumu jomā Latvijas zemniekiem, kas nebūt nav iepriecinošs.

Viņš aktualizēja arī jautājumu par to, ka zemnieku organizācijām, kuru patlaban Latvijā ir ļoti daudz, būtu jāformulē savs viedoklis kopā, pirms tas tiek izteikts sabiedriskā telpā un līdz ar to ZM konsultatīvajā padomē. Citādi nav iespējams Latvijas Zemkopības ministrijā cīnīties par dažādu jautājumu risinājumu. Pretstatā tam, ka daudzi iezīmē negatīvu ainu mūsu lauksaimniecībā, zemkopības ministrs minēja faktu, ka Talsu rajonā vien iesniegti deviņi priekšlikumi par lielu piena lopkopības fermu izveidošanu, kopā ar 3500 govīm.

Tas nozīmē, ka latviešu cilvēki joprojām vēlas saimniekot intensīvāk, un tā ir mūsu valsts izdzīvošanas iespēja. Jānis Dūklavs atbildēja uz daudziem jautājumiem, - arī ļoti problemātiskiem (piemēram, par neakcizētās degvielas kvotu piešķiršanu zemniekiem u. c.).

Tas LZF pārstāvjiem viesa cerību, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts arī ministra līmenī. Īpaši zemkopības ministrs uzsvēra, ka lauku nākotnei jau šobrīd ir svarīgs atbalsts tieši mazajiem zemniekiem, kuru apsaimniekošanā ir, piemēram, desmit, piecpadsmit hektāru zemes. Iespēju robežās dažādās atbalsta programmās būtu jāiezīmē atsevišķa summa šiem mazajiem lauksaimniekiem un tā jāsadala tikai starp tiem.

Taču pirms tam jānosaka definīcija jēdzienam „mazais lauksaimnieks" - tieši mūsu, Latvijas apstākļiem atbilstoša. Jānis Dūklavs aicināja tieši LZF iesaistīties šajā diskusijā, iesniegt priekšlikumus. Tas, ka federācija rūpējas par mazajiem lauksaimniekiem, kuri mūsu valstī ir vairākumā, būtu labs iemesls, lai organizācijā vēlētos iestāties arvien jauni biedri.

Jārisina daudz zemniekiem svarīgu jautājumu

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka sapulces nobeigumā atzina: - Uzskatu, ka sanāksme sasniedza labu rezultātu, jo bija ieradušies pārstāvji no gandrīz visiem mūsu juridiskajiem biedriem, kuri informāciju varēs nodot tālāk.

Sanāksmes laikā tika noskaidroti daudzi praktiski jautājumi, kas svarīgi mūsu zemniekiem, un mēs turpmāk nodarbosimies ar to risināšanu visaugstākajā līmenī. Pozitīvi, ka savu biedru un arī sabiedrības informēšanai esam izveidojuši interneta mājas lapu www.lzf.lv, kur stāstīsim par jaunumiem savā darbībā, gaidot ikviena interesenta ierosmi.

Nākamais pasākums, kurā piedalīsimies, ir zemnieku tirdziņš pie lielveikala Spice no 22. līdz 24. aprīlim, kur, veidojot savu stendu, centīsimies pilsētniekus iepazīstināt ar lauku dzīvi un arī - aicināt pie sevis ciemos, piemēram, vasaras laikā piedāvājot bērniem kopā ar vecākiem atpūtu un iepazīšanos ar lauku darbiem mūsu aktīvākajās zemnieku saimniecībās.

Latvijas ziņas