Piena pārstrādes produktu ražošanas un realizācijas apjomi - zemākie pēdējo trīs gadu laikā

Piena pārstrādes produktu ražošanas un realizācijas apjomi šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir kritušies un ir zemākie pēdējo trīs gadu laikā.

 

Tas secināts Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvajā ziņojumā "Par situāciju piensaimniecības nozarē laika posmā no 2002.gada līdz 2007.gadam un jaunākās tendences 2008.gada pirmajā pusē", ko 14.oktobrī skatīs valdības sēdē.

 

 

Taču, neskatoties uz ražošanas un realizācijas apjomu kritumu, realizācijas vērtība piena produktiem ir pieaugusi.

 

 

2007.gada situācija piena tirgū, ko izraisīja vairāki starptautiskajā tirgū notiekoši procesi, piemēram, globālā piena patēriņa pieaugums jaunattīstības valstīs un nelabvēlīgi dabas apstākļi, radīja labus priekšnoteikumus piena pārstrādes nozares attīstībai Latvijā.

 

 

Strauji pieauga pasaules piena produktu cenas, kas, protams, veicināja arī Latvijas piena produktu realizācijas un eksporta cenu pieaugumu, maksimumu sasniedzot 2007.gada trešajā ceturksnī.

 

 

Ziņojumā secināts, ka faktori, kas veicināja piena produktu cenu celšanos pasaules tirgū, ir uzskatāmi par īslaicīgiem un situācija piena produktu tirgū stabilizējas, piena produktu cenām samazinoties, ko arī pierāda pasaules un Latvijas piena produktu tirdzniecības attīstības tendences 2008.gadā.

 

 

Šajā situācijā piena pārstrādes uzņēmumiem ir jāsaskaras ar virkni problēmu, jo, pasaules cenām samazinoties, ir jāpārskata piena produktu ražošanas izmaksas. Viens no galvenajiem izmaksu posteņiem piena produktu pašizmaksas struktūrā ir piens kā izejviela, kura īpatsvars atkarībā no produkta svārstās no 26% jogurtam līdz pat 80% sviestam un nogatavinātam sieram.

 

 

Lai konkurētu tirgū, piena pārstrādātāji samazināja piena iepirkuma cenas, kas arī, pateicoties labvēlīgajai situācijai piena produktu tirgū, bija sasniegušas savu maksimumu.

Analizējot Latvijas piena produktu tirdzniecības dinamiku un pārstrādes uzņēmumu ekonomisko situāciju, ZM ir konstatējusi atsevišķus faktorus, kuru uzlabošana varētu veicināt piena produktu konkurētspēju.

 

 

Proti, Latvijā piena uzņēmumu vertikālās un horizontālās integrācijas process notiek lēni, turklāt Eiropas Savienības vienotā tirgus ietvaros katra atsevišķā Latvijas pārstrādes uzņēmuma tirgus spēks ir neliels. Tādējādi arī piena produktu pārstrāde vērtējama kā sadrumstalota un ar augstu izmaksu slogu.

 

 

Latvijas piena produktu eksportā dominē zemas pievienotās vērtības produkti. Salīdzinoši neliels piena produktu eksporta īpatsvars uz trešajām valstīm, tādējādi Latvijas piena produktiem ir jākonkurē ar analogiem produktiem iekšējā Eiropas Savienības tirgū.

ZM secinājusi, ka Latvijas piena produktu eksporta mērķa tirgi ir nepastāvīgi un atsevišķu svarīgāko Latvijas piena pārstrādes eksporta produktu realizācijas cenas pārsniedz cenas pasaules tirgū.

 

 

Izvērtējot piena pārstrādes uzņēmumu finansiālos rādītājus, var secināt, ka piena pārstrādes uzņēmumu peļņa vidēji katru gadu samazinās, samazinās arī izmaksu rentabilitāte - iegūtā peļņa uz katru ražošanas izmaksas latu.

 

 

Tajā pašā laikā palielinās uzņēmumu aizņemtā kapitāla īpatsvars no 47% līdz 78,4% trīs gados un vienlaikus ievērojami jeb 2,4 reizes pieaudzis ilgtermiņa kredītu apjoms.

Uzņēmumu izdevumu struktūrā pieaug procentu u.c. maksājumu daļa, kas četros lielākajos piena pārstrādes uzņēmumos absolūtos skaitļos bija 3,1 miljons latu. Samazinās uzņēmumu likviditāte - 2007.gadā tā bija sasniegusi kritisko robežu - 1,0, kas norāda uz apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību.

 

 

Pēdējos gados uzņēmumos veiktas ievērojamas investīcijas gan tehnoloģisko iekārtu iegādē, gan ēkās un zemes iegādē. Salīdzinot uzņēmumu bezzaudējuma cenas ar pasaules cenām, var konstatēt, ka atsevišķiem piena pārstrādes produktiem - sviestam, sieram un vājpiena pulverim - bezzaudējuma cena pārsniedz pasaules cenas.

 

 

Pēc piensaimniecības kooperatīvu finansiālajiem rādītājiem var secināt, ka Latvijā no 20 atzītajiem lauksaimniecības pakalpojumu piensaimniecības kooperatīviem divi apvieno vislielāko skaitu piena ražotāju un abi kopā veido 90% no piensaimniecības kooperatīvu kopējā neto apgrozījuma 2007.gadā.

 

 

Kooperatīvi 2007.gadā eksportēja produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm 70% apjomā no neto apgrozījuma vērtības - 20,7 miljonus latu, pie tam lielākā daļā produkcijas jeb 98% bija nepārstrādāts piens, kas tika izvests uz Lietuvu.

 

 

2007.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kooperatīvu neto apgrozījums pieaudzis par 67%, bet peļņa - par 59%. Aizņemtā kapitāla apjoms 2007.gadā kooperatīviem vidēji bija 70,1%, un kopējā kredītu struktūrā 77% veidoja īstermiņa kredīti.

 

 

Laika periodā no 2002. līdz 2007.gadam lauksaimniecībā ieguldīti 936,28 miljoni latu, no tā piensaimniecības nozare saņēmusi 25% jeb 234,8 miljonus latu. No kopējā atbalsta piensaimniecībai 95% jeb 221,06 miljoni latu novirzīti piena ražošanai, bet tikai 5% jeb 11,56 miljoni latu - piena pārstrādei.

 

 

2008.gada subsīdiju programmas atbalsta pasākumā "Atbalsts lauksaimniecības tirgus veicināšanai" ir izveidots apakšpasākums "Atbalsts piena produktu eksporta veicināšanai", dodot iespēju piena pārstrādes profesionālajām organizācijām un pārstrādes uzņēmumiem popularizēt savu produkciju ārpus Latvijas.

 

 

Apakšprogrammai atvēlētais finansējums ir 200 000 latu, un piena pārstrādes profesionālās organizācijas un pārstrādes uzņēmumi var iegūt valsts atbalstu, lai piedalītos apmācībās par eksporta jautājumiem un izstādēs, veidotu katalogus un tīmekļa vietnes, veiktu tirgus pētījumus. Piena pārstrādes uzņēmumiem ir dota iespēja pretendēt uz atbalstu eksporta konsultantu algošanai, kas nodarbotos ar noieta kanālu meklēšanu eksporta tirgos.

 

Latvijas ziņas