Protestējot pret "demokrātisko genocīdu", zemnieki Rīgā dalīs pienu

Protestējot pret "demokrātisko genocīdu, ko īsteno Latvijas valdība pret lauksaimniekiem", zemnieki 31.maijā plāno Rīgā dalīt pienu, aģentūrai LETA pastāstīja Valmieras rajona Ķoņu pagasta zemnieku saimniecības "Pērles" īpašniece un Valmieras rajona lauksaimnieku organizācijas vadītāja un protesta akcijas iniciatore Dace Pastare.

Viņa uzsver, ka valdības attieksmi pret Latvijas lauksaimniekiem nav iespējams nosaukt citādāk kā par demokrātisko genocīdu, jo zemniekiem tiek dota izvēles iespēja, kā pašiem iznīcināt savu saimniecības nozari.

 

 

Pēc tikšanās ar protesta akcijas producenti zināmas arī dažas protesta akcijas formas, proti, kādā no Rīgas laukumiem tiks izvietotas četras automašīnas, simbolizējot katru no Latvijas novadiem, ar pienu. Rīdziniekiem viņu traukos lies pienu pret simboliskiem ziedojumiem. Pastare norāda, ka gadījumā, ja valdība nemainīs savu attieksmi, nākotnē Latvijā ražota piena vairs nebūs.

 

 

"Protesta akciju mēģināsim izveidot atmiņā paliekošu, lai sabiedrība to atcerētos pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai, izvēloties, par ko balsot, zinātu, ka nedrīkst nodot savas balsis par tām partijām, kurām nerūp savas tautas nākotne," sacīja Pastare.

 

 

Jau ziņots, ka Pastare izveidojusi aptaujas anketas zemniekiem, lai apkopotu viņu domas par izveidojušos ekonomisko situāciju lauksaimniecībā. Pirmajās zemnieku aizpildītajās anketās par ārkārtas situāciju piensaimniecībā, ko saņēmusi to autore pausts vienots viedoklis - zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS) būtu jāatkāpjas no amata.

 

 

"Mēs esam ministram piedāvājuši vairākus risinājumus situācijas uzlabošanai, bet pretī saņemam atrunāšanos, ka tas nav iespējams. Nedomāju, ka visa tauta ir muļķi, kuras viedoklī nav vērts ieklausīties. Kāpēc lietuvieši, poļi var cīnīties par lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, bet mēs tikai paceļam ķepiņas un laižamies dibenā," vaicā akcijas organizatore.

 

 

Aptaujas anketas zemniekiem ir jāaizpilda un jāatdod viņai nākamās nedēļas laikā, lai varētu apkopot anketēšanas rezultātus un lemt par tālāko rīcību.

 

 

Viņa norādīja, ka zemnieku domas atšķiras atkarībā no zemnieku saimniecību ražošanas apjoma, taču daudzos jautājumos ir vienprātība kā lielajiem, tā mazajiem ražotājiem.

 

 

Akcija nebūs vērsta pret Zemkopības ministriju (ZM), bet gan pret valdības nespēju attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.

 

 

Pastare vairs nevaino pārstrādātājus krīzes situācijas radīšanā, bet uzskata, ka problēmas radījusi valdības nespēja vai nevēlēšanās izstrādāt tādus normatīvos aktus, kuri sakārtotu situāciju nozarē.

Nav normāli tūkstošiem cilvēku pateikt, ka viņiem nozarē vairs nav vietas. "Tad kāpēc valsts iegulda savus un Eiropas Savienības līdzekļus, lai būvētu jaunas fermas un modernizētu jau esošās, ja valstij tie nav vajadzīgi," jautā protesta akcijas organizatore.

 

 

Jau ziņots, ka zemnieki, samazinoties piena iepirkuma cenām, ir nonākuši finansiālās grūtībās, tāpēc līdz 15.maijam zemkopības ministram ir lūguši nākt klajā ar skaidriem priekšlikumiem krīzes situācijas risinājumam.

 

 

Roze zemnieku pieprasītos sešus miljonus latu nesola rast, vien piedāvā 2,5 miljonus latu ciltsdarba atbalstam, ar ko zemnieki nav apmierināti.

 

 

Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības dalībnieki uzskata, ka ZM joprojām nav stratēģijas piensaimniecības nozares attīstībai.

 

 

Roze uzskata, ka Latvijā ir nepieciešami trīs lieli piena pārstrādes uzņēmumi ar filiālēm, bet ne vairāk. Kopš Latvijā ir pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, tie ir ieguldīti daudz lielāka skaita uzņēmumu modernizācijā, kas diemžēl nav nesuši gaidītos rezultātus.

 

 

Piena pārstrādātāji pārmet ministrijai to, ka tā ir sakūdījusi ražotājus pret pārstrādātājiem, kā arī to, ka ministrija ir atbalstījusi nepārstrādāta piena izvešanu uz Lietuvu pērn - laikā, kad vietējiem pārstrādātājiem trūka piena.

Latvijas ziņas