Puse Latvijas iedzīvotāju veic spontānus pirkumus atlaižu iespaidā

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe informē, ka aptaujas rezultāti liecina, ka spontāniem pirkumiem sievietes ļaujas mazliet biežāk nekā vīrieši, tomēr vīrieši salīdzinoši biežāk mēdz nožēlot atlaižu laikā veiktos pirkumus. Arī paši vīrieši 17% gadījumu jeb divreiz biežāk nekā sievietes apgalvo, ka atlaižu akcijas viņu iepirkšanās paradumus neietekmējot.

„Gada sākums tradicionāli ir laiks, kad daudzām precēm pirms kārtējās sezonas beigām tiek piemērotas atlaides. Arī lielākajā daļā pārtikas veikalu preču klāsts, kam samazinātas cenas, tiek mainīts teju katru nedēļu. Protams, tirgotāji šādi cenšas piesaistīt potenciālos klientus, pamudināt viņus veikt pirkumus un iegādāties pēc iespējas vairāk. Tomēr vieglprātīga ļaušanās atlaižu kārdinājumam ne reti ģimenes budžetam var nozīmēt nevis ietaupījumu, bet gan neplānoti lielu robu. Novērst šādu situāciju palīdz apzināta pirkumu plānošana - atlaižu laikā ieguvēji ir tie, kas jau laikus ieplānojuši, ka ragavas pirks vasarā, bet ratus - ziemā," komentē D. Krampe.

Uz stratēģisku pieeju atlaižu izmantošanā aptaujā gan norāda tikai trešā daļa respondentu, kas iepriekš ieplāno pirkumus, kurus veikt tieši atlaižu laikā. Savukārt 14% aptaujāto apgalvo, ka akcijas un atlaides viņu iepirkšanās paradumus ietekmē maz vai neietekmē vispār.

„Bieži vien gan pašam cilvēkam ir grūti objektīvi novērtēt, cik lielā mērā viņa lēmumu iegriezties kādā veikalā vai iegādāties kādu preci ir ietekmējusi tieši akcija vai atlaižu piedāvājums," piebilst eksperte, atzīmējot, ka katram no mums ir šis individuālais slieksnis, robeža, virs kuras pat visracionālākais pircējs izjutīs kārdinājumu iegādāties kaut ko neplānotu.

Aptaujas rezultāti arīdzan apstiprina faktu, ka vien pie veikala izlikts paziņojums par atlaidēm var motivēt cilvēkus iegriezties veikalā, kuru iepriekš apmeklēt nav bijis paredzēts. Lielākā daļa respondentu par pietiekami motivējošām neplānotam veikala apmeklējumam uzskata atlaides virs 40%. Tomēr katrs desmitais aptaujas dalībnieks apgalvo, ka apmeklējumam par iemeslu var kalpot arī reklāma par atlaidēm 10-30% robežās vai arī tikai vārds „atlaides".

D. Krampe norāda, ka lai izvairītos no liekiem pirkumiem atlaižu iespaidā, aptaujas dalībnieki izmanto dažādus paņēmienus. Visbiežāk izmantotās metodes ir vajadzīgo pirkumu saraksta izveidošana, ko piemin katrs trešais aptaujātais, un konkrētas naudas summas atvēlēšana vai ņemšana līdzi iepirkšanās laikā, ko izmantojot katrs sestais. Salīdzinoši retāk respondenti min pirkuma atlikšanu uz vēlāku laiku, kā arī izvairīšanos no veikaliem akciju un atlaižu laikā.

„Spriežot pēc sniegtajām atbildēm, cilvēki savu iepirkšanos visbiežāk kontrolē divos veidos - skaidri formulē savas vēlmes un racionāli izvērtē savas iespējas. Šāda rīcība visefektīvāk spēj pasargāt no neplānotiem un nevajadzīgiem pirkumiem gan atlaižu laikā, gan ārpus tā," atzīmē D. Krampe.

Institūta aptauja par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem atlaižu laikā veikta šī gada janvārī, internetā aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijas ziņas