Radaru sodi neesot tiesiski 1

Daudzi tūkstoši auto īpašnieku līdz šim jau apjautuši, ko nozīmē fotoradari. Proti, tie ir saņēmuši vēstules, kurās redzama viņu automašīna, tās numura zīme un pārsniegtais ātrums, kā arī aicinājums noteiktā laikā samaksāt sodu.

 

Ceļu policija un Iekšlietu ministrija uzskata, ka fotoradari ir ļoti efektīvi ātruma pārsniegšanas mazināšanai uz autoceļiem, tāpēc jau nākamgad bez līdzšinējiem četriem fotoradariem uz ceļiem varētu parādīties vēl aptuveni simts.

 

 

Nenoliedzot, ka šie radari ir efektīvi, juristu vidū tomēr raisījusies diskusija, vai likumos nav robu un šie sodi uzlikti atbilstoši likumam, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas. Tas pats varētu attiekties uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Paši sodu piemērotāji problēmas nesaskata.

 

 

Trūkst vienas normas

Uzmanību šim jautājumam pievērsusi sabiedriskā politikas centra Providus pētniece Ilona Kronberga. Viņa norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liekot domāt, ka līdz šim uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi.

 

 

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," skaidro I.Kronberga.

 

 

Piesūtīt soda kvīti īpašniekam neesot pareizi arī, balstoties uz skaidrojumu par administratīvo sodu, kas "tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā (..)".

 

 

"Te ir redzams, ka sods uzliekams konkrētai personai, kura izdarījusi pārkāpumu, nevis transporta līdzekļa īpašniekam, kura vainu pārkāpuma izdarīšanā bez radara, kas fotografē vadītāju, atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likuma variantam nevar pierādīt," saka I.Kronberga un norāda arī uz APK pretrunu ar Ceļu satiksmes likumu. 

 

 

Lai uzliktie sodi būtu likumīgi, APK būtu jāievieš jauna norma: ja tev pieder mašīna un to vada cilvēks, kurš pārkāpj satiksmes noteikumus, īpašnieks ir līdzatbildīgs par šo pārkāpumu un tiek uzskatīs par pārkāpēju, kā rezultātā tam tiek piemērots arī atbilstošais sods. Līdzīgi arī attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.

 

 

Īpašniekam jāzina

Iekšlietu ministrijā (IeM) uz jautājumu par likumu pretrunām un, iespējams, prettiesiski piestādītiem sodiem, Diena saņēma atbildi, ka pirms radaru iepirkšanas nopietni strādāts pie likumu sakārtošanas, tomēr solīja juridiskās nianses vēl precizēt. Līdz ceturtdienas vakaram konkrētāku atbildi IeM gan nesniedza, jo prioritāte patlaban esot nākamā gada budžeta sastādīšana. Arī ceļu policijas viedokli divās dienās iegūt neizdevās.

 

 

Tā kā I.Kronberga bažas attiecinājusi arī uz sodīšanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, Diena vērsās pie Rīgas pašvaldības policijas (RPP) speciālistiem. Galvaspilsētā līdz augusta beigām par šo noteikumu pārkāpšanu sastādīti 83 702 protokoli.

 

 

RPP profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egils Vidriks ir pārliecināts, ka to piemērošana notikusi likmīgi, un APK nedz attiecībā uz lapiņu līmēšanu, nedz radaru izmantošanu viņš pretrunu neredzot. Arī līdzšinējos tiesāšanās gadījumos nekad neesot apstrīdēta soda likumiskais pamats.

 

 

E.Vidriks uzskata, ka visas iespējamās pretrunas gan attiecībā uz radariem, gan soda lapiņu līmēšanu uz stikliem ir atrisinātas Ceļu satiksmes likumā, nosakot speciālo kārtību, kas paredz situācijas, kurās par sodu tiek paziņots īpašniekam vai auto turētajam, ja tāds ir uzrādīts.

 

 

"Transporta līdzeklim īpašnieks ir viens. Ja jūs kādam iedodat sava auto tehnisko pasi un atslēgas un šajā laikā ar mašīnu ir izdarīts pārkāpums, šis cilvēks ir vainīgs. Īpašniekam tiek piesūtīts protokola noraksts, lai par to informētu," saka E.Vidriks. Taču šajā pavēstē nekur nav minēts, ka īpašnieks ir vainīgais.

 

 

"Kas gan labāk var zināt, kurš noteiktajā laikā izmantoja auto, kā īpašnieks? Jūs vienkārši tiekat brīdināts, ka šāds pārkāpums ir veikts. Vai tas liek jums maksāt? Nē. Jūs varat vērsties pie vainīgā, lai viņš maksā," paskaidro E.Vidriks. Tā kā viss ir loģiski izsekojams, viņaprāt, sarežģīt šo procesu nav jēgas.

 

 

Tikmēr Tiesībsarga birojs paredzējis policijai lūgt oficiālu skaidrojumu par šīs sistēmas darbību praksē, lai varētu konstatēt iespējamās problēmas, Dienai norādīja biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance.

Komentāri 1

ne cp

nesaprotu kur problema- loti pareizi kad soda masiinas iipa'snieku- nau ko dot visaadiem parkaapeejiem savu masiinu un pareizi ir kad soda kviits naak uz iestaadi ja taa ir firmas masiina-vismaz iipa'snieks zin kas ar vina ma'siinaam braukaa , ja taa 'gimenes masiina tad ar nau probleemu -viens no locekliem ir bijis vainiigs .Laikam tikkai nepareizi gan nevajadzeetu suutiit taas soda kviitis , nau jau laikam cita veida kaa ciiniities ar lidottaajiem.

pirms 12 gadiem, 2008.09.19 20:04

Latvijas ziņas