Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veselības aprūpes finansējums – Kariņam nav taisnība

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Veselības aprūpe ir viena no premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības deklarētajām prioritātēm un to viņš vairākkārt sacījis arī publiski. Tagad premjers apgalvo, ka veselības aprūpei nākamgad plānoti apmēram 4% no IKP – tas esot ļoti labi un pietiekami, taču problēma esot līdzekļu izlietošanas efektivitātē un slimnīcu tīklā. Re:Check analīze rāda, ka neviens no Kariņa apgalvojumiem neatbilst patiesībai – finansējums būs būtiski mazāks nekā 4%, naudas veselības aprūpei ne tuvu nav pietiekami un arī slimnīcu tīkla uzlabošana vien problēmas neatrisinās.

“ Mēs nākamgad izdosim vairāk nekā 1,2 miljardi veselības aprūpei, tas ir apmēram 4% no IKP. Tās publiskās naudas jau it kā būtu ļoti labas un pietiekošas, bet mums nav efektivitātes. Nav tīkls sakārtots,”

Kariņš sacīja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā 10.oktobrī.


Nevis 4%, bet 3,5%

Veselības aprūpes funkcijai nākamgad plānots piešķirt aptuveni 1,2 miljardus eiro, taču tie ir tikai 3,5% no IKP, nevis “apmēram 4%”. To rāda valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumi.


Lai gan veselības aprūpei skaitliskā izteiksmē tāpat kā citām nozarēm būs vairāk, procentuāli no iekšzemes kopprodukta tai būs pat mazāk. Proti, šā gada budžetā 3,7%, nākamgad – 3,5% no IKP. Arī, izsakot izdevumus kā daļu no kopējiem budžeta izdevumiem, veselības aprūpe saņems mazāk – 11,7% nākamgad pret 12,1% šogad. Tas nozīmē, ka gan IKP, gan valsts kopējie tēriņi aug straujāk nekā tas, ko esam gatavi maksāt par veselības aprūpi. Savukārt aiznākamā gada prognoze paredz finansējuma samazinājumu ne tikai procentuāli, bet arī skaitliski.

Gan premjers, gan Veselības ministrija (VM) pauduši, ka nākamgad pieaugums nozarei būs 50 miljoni eiro, taču arī šis skaitlis īsti neatbilst patiesībai. Lai gan algu kāpumam un papildu medikamentu apmaksai tiešām pielikti 50 miljoni eiro, citās pozīcijās, piemēram, investīcijās iekārtās un infrastruktūrā, finansējums samazināts. Līdz ar to kāpums ir tikai aptuveni 34 miljoni eiro.

Finansējums veselības aprūpei – puse no ES vidējā

Premjers radio raidījumā norādīja, ka “tās publiskās naudas jau it kā būtu ļoti labas un pietiekošas”. Tas ir aplami. Latvijas nākamgad nozarei paredzētie 3,5% no IKP ir tieši divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un ne tuvu ne pietiekami.


To, ka veselības aprūpei Latvijā ir pārāk mazs finansējums, uzsvērusi gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Komisija, gan OECD. Naudas trūkums būtiski ietekmē iedzīvotāju kopumā slikto veselības stāvokli, zemo mūža ilgumu, neapmierinātās vajadzības pēc aprūpes un izteikto nevienlīdzību pakalpojumu pieejamībā. Latvija ar vairāk nekā 40% ir otrajā vietā pēc tā, ko iedzīvotāji paši maksā par savu veselības aprūpi, neskaitot nodokļu veidā veiktās iemaksas valsts budžetā.

Paredzot veselības aprūpei 3,5% no IKP, valdība arī atkāpjas no valdības deklarācijā solītā pildīt Veselības aprūpes finansējuma likumu. Tajā pausts, ka nozarei jau nākamgad jāsaņem vismaz 4% no IKP. Jāatgādina, ka tāpat netiks pildītas likuma izmaiņas, kas paredz mediķu algas celt par 20%, lai gan lielākā daļa ministru paši par to nobalsoja, vēl būdami Saeimas deputāti.

Efektivizācija vien problēmu neatrisinās

Premjers sacīja, ka naudas ir pietiekami, bet nav efektivitātes, proti, nav sakārtots slimnīcu tīkls. Viņš to salīdzināja ar pārāk plašo skolu tīklu. EK raksta, ka slimnīcu nozares racionalizēšana ļaus veikt uzlabojumus efektivitātes ziņā. Slimnīcas gultu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir samazinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču to cilvēku skaits, kuri izmanto stacionāro aprūpi, joprojām ir nedaudz augstāks par ES vidējo rādītāju.

Vienlaikus salīdzinājums ar skolām ir nevietā, jo pretēji skolotāju skaitam, kas mums ir stipri lielāks nekā ES vidēji, mediķu ir par maz. Kā norāda EK, ārstu skaits Latvijā jau tagad ir zemāks par ES vidējo rādītāju, bet medmāsu skaits – viens no zemākajiem ES. Tas nozīmē gan to, ka vajadzīgs vairāk darbinieku, gan, ka esošajiem ir jāsaņem lielāks atalgojums. Par mediķu trūkumu, kas saistīts arī ar pārāk zemo atalgojumu, rakstījusi arī Re:Baltica. Arī OECD norāda uz jomām, kuras var efektivizēt, taču organizācijas ieteikums ir arī palielināt veselības aprūpes izdevumus uz vienu iedzīvotāju, tuvinot tos OECD vidējam līmenim.

Ko atbildēja Kariņš?

“Ministru prezidenta izteikums ir retorisks, lai uzsvērtu, ka papildu finansējums pieaugums nav vienīgais risinājums situācijas uzlabošanai veselības aprūpē,” Re:Check sacīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, taču nebija gatavs detalizēti skaidrot Kariņa teikto. Premjers esot gribējis teikt, ka vienlaikus jāpadara sistēma efektīvāka ar mērķi nodrošināt pakapojumu pieejamību visā Latvijā.

Secinājums: Premjera Krišjāņa Kariņa teiktais par veselības nozares finansējumu neatbilst patiesībai un ir pretrunā gan ar paša valdības deklarāciju, gan ar valsts budžeta likumprojektu, gan ar starptautisko organizāciju atzinumiem. Viņš maldina, sakot, ka plānotais valsts finansējums nozarei ir ļoti labs un pietiekams.

Latvijas ziņas