Vizīte apliecina – šobrīd Latvijai un Igaunijai vislabākās attiecības

Otrdien Tallina mūs sagaida, tinusies miglā un ar aukstu jūras vēju. Sirdi sasilda visur plīvojošais Latvijas karogs. Ar to un Igaunijas karodziņu ir rotāti pat tramvaji.

 

Ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju pie Igaunijas prezidenta pils sākās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes valsts vizīte Igaunijā. Pēc oficiālas tikšanās ar Igaunijas valsts vadītāju darba pusdienu ietvaros V. Zatlers tikās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu.

 

 

Sarunas laikā valstsvīri pārrunāja NATO samita rezultātus, lielisko sadarbību ekonomikas, kultūras un aizsardzības jomā. Pēc pusdienām Valsts prezidents nolika ziedus pie pieminekļa Igaunijas neatkarības cīņās kritušajiem, kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju, kur atklāja izstādi "1949. gada 25. marta deportācijas Latvijā". Prezidents tikās arī ar Igaunijas latviešu skolas Tallinā pārstāvjiem Latvijas vēstniecībā Igaunijā.

 

 

Tallinā dzīvojošie latvieši atklāj, ka igauņzemē iedzīvoties neesot grūti, vienīgi reizēm traucējot starp igauņiem valdošais stereotips - latvieši šais laikos par maz "riktējoties" (domāts - pērk un pārdod) un ka latviešiem kāju pirksti esot seši, nevis pieci, kā visiem pārējiem normāliem cilvēkiem.

 

 

Citādi igauņi esot līdzīgi latviešiem, pat nacionālā virtuve neko daudz neatpaliekot no dienvidu kaimiņiem. Igauņi par savu nacionālo ēdienu uzskata ķilavas kopā ar karstiem vārītiem kartupeļiem un biezpienu, kas sajaukts ar skābu krējumu. Igauniskā piešprice šim ēdienam ir vārīta ola un sīpoli. Vēl viena nepārspēta igauņu klasika - sautēta melna maize. Šo recepti gan man neizdevās uzzināt.

 

Toties igauņi mūs apskauž ar nacionālo lepnumu - šprotēm, kuras igauņi labprāt ēdot dienā un vakarā. Pat norvēģu izslavētais lasis nestāvot tām līdzās.

 

Pārliecinājos, ka līdzi uz mājām latvieši ņem veco labo klaisiku: ķilavas, "Kalev" konfektes, degvīnu un lieķieri "Vana Tallina". Tie vienmēr Igaunijā bijuši labi, saglabājas ilgi un patīkami atgādina par šo zemes stūrīti.

 

Esot Tallinā, kārtējo reizi pārliecinājos, ka kaimiņiem ir ļoti garšīgi piena produkti un maize, tomēr arī latvieši neatlaidīgi vēlas iekarot kaimiņzemes veikalu plauktus. Lai gan igauņi uzskata, ka latvieši nav tik labi tirgotāji, tomēr V. Zatlera vizītes otrajā dienā šis apgalvojums tika atspēkots.

 

 

Jau tagad Tallinas lielveikalos nopērkama maizes ceptuvē "Lāči" ražotā produkcija - kēksi, rupjmaize ar dažādiem augļu pildījumiem un citi, tikai šai ražotnei piederīgi izstrādājumi. Ceptuves šefs Normunds Skauģis latviešu žurnālistiem atklāj, ka igauņi "kā traki" pērkot marcipāna kēksu. Vispār viss, kas saistīts ar marcipānu, igauņiem iet ļoti pie sirds. Lai tirgošanos padarītu vēl efektīvāku, maizes izstrādājumu ražotāji produkciju iesaiņo ar uzrakstiem igauņu valodā.

 

Prezidenti, apmeklējot Igaunijas -Latvijas biznesa semināru, piedalījās Latvijas projekta "Ogu maize" prezentācijā. Projekta attīstītāji iecerējuši jau šogad novembrī igauņiem ļaut iegādāties Latvijā ražotos produktus - saldējumu, sieru, jauno sāļo biezpiena sieriņu "Kārums" ar zaļumiem, garšvielām, "Pūres" izstrādājumus un citus produktus. Igaunijas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijā ražotās garšvielas "Ēvalds", mājās ražoto saldējumu no tikko slaukta piena un, protams, rupjmaizi.

 

 

Uzrunājot abu valstu uzņēmējus, Igaunijas prezidents uzsvēra: "Lai arī globālā finanšu krīze vairojusi ekonomikas izolēšanas un protekcionisma tendences pasaules valstīs, tādas mazas valstis kā Latvija un Igaunija to nevar atļauties. Prezidents uzskata, ka tieši ekonomiskās krīzes laikā mazajām valstīm būtu aktīvāk jāiestājas par brīvu kapitāla un preču kustību Eiropas Savienībā.

 

Teikšu atklāti - man asaras saskrēja acīs, dzirdot, ka, uzsaucot tostu valsts vakariņās par godu Latvijas prezidentam un Lilitai Zalteres kundzei, Igaunijas prezidents pieminēja manu pilsētu Valku.

 

"Varētu uzskaitīt vēl desmitiem cilvēku no augsto mākslu un zinātņu, arī no vēsturisku veikumu jomas, to cilvēku vārdus, kuru radītajam un paveiktajam ir bijusi savstarpēji laba ietekme gan otrpus Igaunijas dienvidu robežai, gan otrpus Latvijas ziemeļu robežai.

 

 

 Es pieminu robežu, kuras šengenisko simboliskumu mēs kopā ar jums, prezidenta kungs, uzsvērām tikai pirms piecpadsmit mēnešiem, kopīgi noņemot Valgas un Valkas centrā kādu nevajadzīgu robežas barjeru," teica Tomass Henriks Ilvess.

 

 

Latvijas ziņas