"Zemnieku tirdziņā" varēs saņemt ceļvedi "Viss par to, ko mēs ēdam"

Šodien Berga bazārā notiekošā "Zemnieku tirdziņa" laikā būs iespējams saņemt īpaši Latvijas patērētājiem sagatavotu ceļvedi "Viss par to, ko mēs ēdam", aģentūru LETA informēja biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Vides organizācija "Zaļā brīvība" sagatavojusi ceļvedi "Viss par to, ko mēs ēdam", kurā pirmo reizi apkopota tieši Latvijas patērētājiem adresēta informācija par to, kā pārtika, kuru lietojam, ietekmē vidi un kā izvēlēties veselīgu un reizē videi draudzīgu pārtiku. Ceļvedis sagatavots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

"Patērētājiem arvien grūtāk ir atrast īstu maizi, krējumu, sviestu vai citas pārtikas preces, kas būtu patiesi veselīgas. Savukārt pārtikas preču ražošana, pārstrāde, realizācija, patēriņš un utilizācija atstāj ietekmi uz vidi. Ar šo ceļvedi mēs vēlamies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib patērēt pārtiku, kas ir gan veselīga, gan videi draudzīga, un mūsu pieredze rāda, ka šādu cilvēku Latvijā kļūst arvien vairāk," stāstīja Brizga.

Ceļvedī aprakstīts pārtikas preču aprites cikls, bioloģiskās lauksaimniecības būtība un priekšrocības, tāpat sniegta informācija par godīgo tirdzniecību un ģenētiski modificētu pārtiku. Lielākā daļa ceļveža "Viss par to, ko mēs ēdam" veltīta dažādām pārtikas preču grupām - tajā aplūkota gan to ietekme uz vidi, gan risinājumi, kā Latvijas patērētājs var veikt videi draudzīgu izvēli.

Ceļvedis drukātā veidā visiem interesentiem bez maksas būs pieejams katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā Berga bazārā notiekošajā "Zemnieku tirdziņā", biedrībā "Zaļā brīvība", kā arī elektroniskā veidā "Zaļās brīvības" mājaslapā "www.zb-zeme.lv".

Pasaulē gadā izlieto ap 4,6 miljoniem tonnu pesticīdu jeb vidēji 3,15 kilogramiem (kg) pesticīdu uz vienu hektāru apstrādājamās aramzemes.

DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns, ko lauksaimniecībā plaši izmantoja 20.gadsimta 60.gados un kas jau daudzus gadus ir aizliegts, vēl joprojām atrodas cilvēku audos un var izraisīt būtiskas veselības problēmas.

Latvijā pēdējos gados strauji pieaudzis gaļas patēriņš. Kopumā viens Latvijas iedzīvotājs patērē 80 kg gaļas gadā jeb 220 gramus dienā. Lielākā daļa patērētās gaļas ir desas un cūkgaļa.

Viena kg liellopa gaļas saražošanai tiek patērēti 7,7 kilovatstundas (kWh) enerģijas. Viena kg cūkgaļas iegūšanai vajadzīgi 4,7 kWh enerģijas, viena kg putnu gaļas - 3,3 kWh enerģijas. Pieauguša cilvēka uzņemamās enerģijas deva dienā ir 2,2-2,7 kWh, kas ir līdzvērtīgi 2000-2400 kilokalorijām.

Latvijā lauksaimniecības sektors, neņemot vērā lauksaimniecības transportu, gadā izdala 1921 tonnu jeb 18% no kopējām siltumnīcas efekta gāzu emisijām.

Vidējais pārtikas preču pārvadāšanas attālums Eiropas Savienībā ir 129 kilometri (km), un piektdaļa produktu, ņemot vērā to svaru, tiek transportēta vairāk nekā 200 km attālumā. Pasaulē vidēji tikai 10-20 lauksaimniecības kultūru nodrošina 80%-90% patērēto kaloriju. Aptuveni ceturtā daļa pārtikas produktu nonāk atkritumos.

Lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, jāizvēlas vietējās izcelsmes un bioloģiski audzēta pārtika, tādējādi atbalstot pašmāju ražotājus un samazinot ar pārtikas produktu patēriņu saistīto enerģijas patēriņu.

Uzturā jālieto pēc iespējas mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, jo tieši mājlopu audzēšana ir atbildīga par pārtikas preču patēriņa lielo ietekmi uz vidi. Jāizvēlas sezonāla pārtika. Neēd zemenes un tomātus ziemā, jo tad to audzēšana un uzglabāšana prasa ļoti lielus dabas resursus, aicina "Zaļā brīvība".

Latvijas ziņas