Apēst vai tomēr iestādīt? 6

Tā nu sagadījās, ka nedēļas laikā nācās uzklausīt atziņas, kas radušās divās pilnīgi dažādās sarunās, bet izteiktā doma ir līdzīga. Tā nu sagadījās, ka nedēļas laikā nācās uzklausīt atziņas, kas radušās divās pilnīgi dažādās sarunās, bet...

Vispirms, ciemojoties Pierīgas zemnieku saimniecībā un iepazīstot kartupeļaudzētājas pieredzi. Otrreiz – lasot komentārus, kuros portāla lietotāji pārmet neizdarību kādai daudzbērnu ģimenei Plāņu pusē.


    No abām sarunām nākas izdarīt secinājumu, ka arvien vairāk pārvēršamies par patērētāju sabiedrību, neskatoties uz to, ka krīzei vajadzētu likt cilvēkiem sarosīties tieši pretējā virzienā.


Ja vēl pirms dažiem gadiem mazdārziņu īpašnieki pirkuši pa maišelim tupeņu, lai vasaras garumā izaudzētu papildinājumu savam galdam, tad šobrīd vairums atzīst – izdevīgāk nopirkt. Vai vēl viedāk – gaidīt, kad kāds uzdāvinās.


Tad neviļus radās salīdzinājums, ka varbūt visas mūsu likstas rodas no tā, ka pirms uzsākam kādu darbu, spriežam – izdevīgi vai neizdevīgi.


Protams, ka izdevīgāk šās dienas un šā brīža labsajūtai ir pavasarī maišeli sēklas kartupeļu izvārīt lielā katlā un kopā ar draugiem un vajadzīgiem cilvēkiem pieēsties līdz nelabumam. Tad visu vasaru trallināt un atcerēties gardo maltīti, bet rudens pusē skatīties uz kaimiņa kartupeļu lauka pusi un prātot: “Uzdāvinās skopulis vai prasīs naudu.”

Varbūt, ka, rēķinot naudas izteiksmē, mazdārziņa peļņa ir un paliks ar mīnusu, bet šai vasaras rosībai ir tā pievienotā vērtība, kuru mēs zaudējam gadu no gada arvien vairāk, pārvēršoties par pircējiem, ņēmējiem vai lūdzējiem. Žēl...

Komentāri 6

...

iestādīt un vasarā apkopt, rudenī novākt - protams, tas ir forši, jo tas tomēr ir pašu audzēts. tāpat tās stundas, kas tiek pavadītas mazdārziņā - atpūta vien! rūpe ir tās svešās rokas, kas neprasa - drīkst paņemt vai nē.
laukos ir vieglāk nosargāt, iespējams, ja ir sava māja, savs gabaliņš. bet pilsētniekiem, kuriem mazdārziņi ir kilometriem tālu? skumji, ja no lolotā dārza ražas labi ja trešā daļa paliek pāri!

pirms 9 gadiem, 2011.03.31 14:54

nazis

Skaisti un vilinoši uzrakstīts. Vajadzētu papildināt ar vēl vienu teikumu: "Šis raksts tapis sadarbībā ar dārzkopības preču un sēklu tirgotājiem" un būtu brīnišķīga reklāma, lai cilvēki steigtos izdot savus pēdējos grašus sava mazdārziņa kopšanai. Audzēšana neaprobežojas tikai ar stādīšanu vai sēšanu un novākšanu.

Es pilnībā atbalstu tos trūcīgos cilvēkus, kas ar dārzeņu audzēšanu mazdārziņos nenodarbojas, jo viņi uz savas ādas jau vienreiz ir izbaudījuši (bauda joprojām) elementāru ekonomisko likumu ignorēšanas sekas (vai nu skolā viņiem nav mācīts, vai arī šīs stundas nobastojuši?), lai vēlreiz kāptu uz grābekļa. Zemkopība ir ļoti dārgs vaļasprieks un lai ar to nodarbojas, teiksim, misis o'Bama.
Viss ir vienkārši - ieejiet konsultāciju centra mājas lapā www.llkc.lv, apskatieties bruto segumus par iepriekšējiem gadiem jums interesējošai kultūrai, pieplusējiet šā gada cenu kāpumus un izanalizējiet cik dārgs šis pasākums būs mazdārziņa īpašniekam un cik lielu labumu iegūs. Mazdārziņos daudzas lietas maksās daudz vairāk, jo specializētās saimniecības augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus, bez kuriem nekas prātīgs neizaugs, iegādājas vairumā, iegādājas pašus efektīvākos, ko ne vienmēr ir tiesības iegādāties mazdārziņa īpašniekam, lieto tad, kad tie dod max efektu.
Vai trūcīgs cilvēks ir spējīgs pacelt projektu ar tik milzīgām izmaksām? Vai iegūtie produkti būs lētāki? (Drīzāk pretēji, jo dārzeņu audzēšanas bizness balstās uz visu izmaksu optimizāciju, lai tirgū tie būtu lētāki par pašu audzētajiem) Vai tie būs kaut par kapeiku labāki?
Par bioloģiski audzētiem dārzeņiem mazdārziņos aizmirstiet! Bioloģiskā lauksaimniecība ir agronomijas "augstākā pilotāža", kas balstās uz augsnes auglības dabisko atjaunošanu, kuru nodrošina augsnes bioloģiskā aktivitāte, kuras nodrošināšanai, savukārt, vajag vairāku gadu ilgu sagatavošanas periodu. Mazdārziņu īpašniekiem nav ne pietiekošu platību augu sekai, ne arī specifisku zināšanu, lai to nodrošinātu.

Šķiet, ka daži ir tikko atbraukuši no citas pasaules un nezina kā Latvijā dzīvo trūcīgi cilvēki, kas ļauj saviem bērniem no rīta gulēt līdz pēdējam brīdim, lai pēc tam savāktos un steigtos uz skolu, tikai tāpēc, lai mātei nebūtu jādzird jautājums: "Vai brokastīs šorīt atkal nekā nebūs?" Kur lai šie cilvēki ņem līdzekļus, ko izmest "zemē"?

pirms 9 gadiem, 2011.04.01 11:48

OzolaS

Patiesībā ne jau sēkla vai kartupelis šeit bija domāts kā galvenais, bet prasme ne tikai prasīt, bet arī pašam kaut ko paveikt. Kaut vai pērno sīpolu ielikt puķu podā, nevis veikalā maksāt dārgu naudu par niecīgu buntīti lociņu...

pirms 9 gadiem, 2011.04.01 16:26

Guntis

Pēc "naža"teorijas izdevīgi nav arī dzīvot. Dzīvošana prasa lielus līdzekļus un pakļauta neskaitāmiem riskiem. Ja izdevīgums un peļņa kļūst par darbošanās vienīgo motivāciju, tad nekas labs nav sagaidāms.

pirms 9 gadiem, 2011.04.01 19:10

Ivars

atbilde nazim

Ja cilvēkam ir savs kaktiņš, savs stūrītis zemes un viņš ir reāls bezdarbnieks, tad vajadzētu gan mēģināt izaudzēt kādu kartupeli, pupas, sīpolus, galda bietes u.c. Protams, lielu platību bez tehnikas (daudziem nav pieejama, pat ja var samaksāt) neapstrādāt, bet labāk kaut nedaudz sava manta, nekā nekā. Un ja labi grib, var iemācīties iztikt bez ķīmijas un minerāļiem.

pirms 9 gadiem, 2011.04.07 18:53

nazis

atbilde Ivaram

Latviešu spītība, kas robežojas ar stulbumu, ir neaptverama. Kara laikus un mēra laikus tā ļāva mums pārdzīvot, bet miera laikos karājas kā akmens kaklā.
Man nemaz nav žēl, ka cilvēki nodarbojas ar dārzkopību un audzē sev dārzeņus. Man ir grūti noskatīties, kā viņi tērē savu naudiņu, kuras nemaz tik daudz nav, lai beigās dārgi samaksātu par to, ko lēti var nopirkt veikalā.

pirms 9 gadiem, 2011.04.11 16:11

Lietotāju raksti