Arturs Goba: Ar bažām par rītdienu 2

Lībijas patvaldnieka Kadafi asinskāre izraisījusi paniku naftas biržās, līdz ar to sācies degvielas cenu lēciens. Loģiski spriežot, lielai panikai nebūtu iemesls, jo Suecas kanāls darbojas netraucēti, bet Lībijas ļoti augstvērtīgā nafta kalpo par izejvielu aviācijas degvielas ražošanai Eiropā.

ASV un Ķīnu tas faktiski neskar, jo šajās valstīs aviācijas degvielu spēj ražot arī no sliktākas kvalitātes naftas. Bet panika ir, arī spekulanti darbojas, un daži pareģi jau runā par degvielas cenu dubultošanos.

Pašlaik par to ļoti priecājas Kremļa varasvīri, bet nopietni ekonomisti spriež, ka pārāk strauja naftas cenu celšanās nav izdevīga nevienam, jo gala rezultātā pasaule var tikt ierauta jaunā un vēl postošākā recesijas virpulī. Ja krīze piemeklēs Ķīnu, Japānu un Indiju, tad sāksies pilnīgs sabrukums arī pārējā pasaulē.

Otrs bažīguma iemesls ir pārtikas sadārdzinājums. Klimatiskie untumi samazinājuši lauksaimniecības ražu, bet daļu auglīgo zemju cilvēce izmanto biodegvielas ieguvei. Un pasaulē sāk trūkt ne tikai graudaugu un piena produktu, neražas skar arī tehniskās kultūras, piemēram, kokvilnas cenas gandrīz divkāršojušās, milzu pieprasījums pēc liniem un kaņepēm.

Ja ceļas cenas, bet algas tiek apcirptas, tad tautas sāk dumpoties. Ja sociālais sprādziens skar lielvalstis... Protams, daudzas briesmas kļūtu mazāk draudīgas, ja Lībijas patvaldnieks Kadafi laikus padomātu par savas dzīvības glābšanu, tiek baumots, ka Lukašenko gatavs pie sevis izmitināt visu viņa ģimeni.

Bet, ja cilvēks ir traks klīniskā nozīmē, viņš var ieraut haosā pusi pasaules. Kadafi vājums tas, ka viņš ar savu "Zaļo grāmatu", kas tapināta pēc "Mein Kampf" parauga, ir sevi izolējis no radikālā islama. Par šī vīra domāšanas paradoksiem liecina fakts, ka savas valdīšanas sākumā viņš solījis daudzus miljonus Ēģiptes Naseram, lai Hruščova draugs Lībijai nopērk vismaz vienu atombumbu.

Ko mācīties Latvijai?Lai kādas valdības mums mainītos, līdz šim neviena nav pratusi novērtēt lauksaimniecības lomu. Aizvadītajā gadā no kopīgā eksporta vairāk nekā 17 procentu bija pārtikas preces. Ja Latvija izmantotu lietderīgi visu lauksaimniecības zemi, tad pārtikas daļa eksportā varētu sasniegt 50 procentus un pat vairāk.

Ar pieņēmumu, ka sevi mēs esam gandrīz apgādājuši. Un šeit mums jāpiekrīt Eiroparlamenta deputātam Alfrēdam Rubikam, kurš izteicies, ka Latvijai trūkst politiķa ar Kārļa Ulmaņa vērienu.

Zemkopības ministrija, dalot subsīdijas, ir svaidījusies starp visvisādām pārgalvībām. Protams, Briseles ierēdņi mūsējiem palīdz. Tagad Briselē attapuši, ka cukura ražošana iznīcināta nepamatoti. Bet vai maz gadījumu, kad atbalstu nav saņēmuši ne linu audzētāji, ka kaņepju šķiedras ieguvēji, toties rapša kultivētāji nereti ar savu neapdomību indē biškopju saimes.

Tā sakot, noindēsim bites un pēc tam brīnīsimies, ka rapša lauki gan zied, bet sēklu nav. Zinu gadījumus, kad ministrijas gudreļi atteikuši atbalstu dižbrūkleņu (liellogu dzērveņu) audzētājiem, jo ar dzērvenēm esot pilni purvi.

Manuprāt, šādi ierēdņi nav pelnījuši, lai viņiem maksātu pat nelaimīgos simts latus mēnesī. Cilvēki ar milzu pūlēm ierīkojuši vairāk nekā simts hektāru ar dižbrūklenēm, rudeņos novākšanas darbos iesaista ap tūkstoti bezdarbnieku, bet gatavos produktus eksportē ar labu peļņu. Bet varējām izaudzēt desmit reižu vairāk.

Vainojama arī pašu latviešu neuzņēmība un prātvēderošana. Laikā, kad likvidējās kolhozi, atradās pavisam nedaudz to, kas par pajām centās uzsākt savu saimniekošanu. Atceros tolaik Vijciema centrā klīstošu piedzērušos sievieti ar pieslapinātiem brunčiem, kura visiem žēlojās, ka viņai par pajām neesot iedevuši nevienu lopiņu, protams, nokaušanai un nodzeršanai.

Nerentablo cilvēku populācijaVēl tālajos septiņdesmitajos gados Imants Ziedonis sapņoja par laiku, kad latvieši atkal atgriezīsies uz dzīvošanu laukos. Cilvēks var strādāt lielpilsētā, bet ģimenes ligzdu pienākas dibināt laukos. Lielpilsētas faktiski ir civilizācijas augoņi, sevišķi to daudzstāvīgie centri, par kuriem Aleksandrs Čaks rakstīja, ka tur zaļuma tik daudz "kā burkānlaksti sētas mēslu kastē".

Tas patiešām ir nožēlojami, ka lauki kļūst aizvien tukšāki. Agri vai vēlu jāsākas pretējam procesam, jo vismaz Latvija ne tuvu nav pārapdzīvota. Lai tas notiktu, nepietiek ar pāris tūkstošiem no jauna apstrādātu hektāru, ir vajadzīgi ērtai dzīvošanai nepieciešamie priekšnoteikumi.

Līdz šim Latvijai nav paveicies, jo vadošie politiķi bijuši ar viendienīšu domāšanu. Ceļus nelabojam, skolas slēdzam, pasta pakalpojumus samazinām, uzņēmumu dibināšanu bremzējam, atbalstām vienīgi apmežošanu. Un tā sauktā finanšu konsolidācija visskaudrāk skar tieši laukos dzīvojošos.

Esam taču pieredzējuši deviņdesmito gadu sākumu, bija grūti, bet, par brīnumu, skolas un slimnīcas strādāja, vilcieni un autobusi kursēja. Nu pēkšņi visa valsts ir parādos, un Valdis Artavs tiesīgs ironizēt: "Lai galvaskauss klabina zobus,/ Mēs aizpildām budžetā robus."

Nu jau atradušies padomdevēji, kuri uzskata, ka nerentabli kļūst pensionāri. Cilvēks nav bijis mājās, kad Dievs citiem kaunu dalīja. Tā kā vīriešu vidējais vecums esot 67 gadi, tad sanāk, ka es personīgi esmu noķeipis (tas manu cesvainiešu vārds) vienpadsmit gadus virs valstiski atvēlētās normas.

Par to jūtos gauži neērti, tāpēc lūdzu piedošanu Dombrovska kungam ar visiem viņa ministriem. Mani mierina tikai tas, ka, piemēram, godavīrs Alberts no Smiltenes nodomājis sasniegt sava mūža simtgadi. Alberta kungs, vai atļauju valdībai esat izlūdzies?

Beidzot vienīgie rentablie mūsu valstī var palikt ministri un deputāti.

Komentāri 2

Tieši tā!

Paldies, Gobas kungs!
Kāpēc šādu - gudru, viedu, viedu, ar prātu un mūžu apveltītu cilvēku nav valdības padomdevējos? Ja viņi tur būt, ticu, ka tādas nenormālības ar laukiem, ar cukurbietēm, ar kuģiem utt. nebūtu notikušas.

pirms 9 gadiem, 2011.03.11 08:59

Lietotāju raksti