Arturs Goba:Klusā laika pārdomas 5

Daudziem cilvēkiem pasaulē šis laiks pirms ziemas saulgriežiem nekāds klusais nav. Dabā iestājies nosacīts miers, jo dabai vajadzīga atelpa.

Alberts Šveicers apgalvoja, ka ekvatora tuvumā eiropieši jūt milzu nogurumu, jo esam pieraduši, ka mūsu platuma grādos notiek gadalaiku maiņa. Un ziemas periods pirms un pēc saulgriežiem ir dabas klusuma laika sprīdis, kad mazaktīvi šķiet visi kosmisko enerģiju starojumi.

Modernajā civilizācijā pierasts, ka dabas klusumu, nomiedzi nemitīgi traucē un vanda pats cilvēks. Cilvēki plosās un rada paši sev aizvien jaunas problēmas.

Latvijā ne tuvu nav norimušas kaislības ap Krājbankas izlaupīšanu. Politiķiem un augstākajai ierēdniecībai beidzot vajadzētu saprast, ka tie investori, kas Latvijā ienāk ar zagtu naudu, arī no mums gribēs kādu čunguru nozagt vai noblēdīt. Bet ko nu par mums, ja pat zviedri bija gatavi pārdot savu SAAB autokoncernu, skaidri zinot, ka maksāts tiks ar negodīgas izcelsmes naudu.

Man dzīvē bieži vadījusi intuīcija, diemžēl to esmu sapratis tikai pēdējā laikā. Teiksim, kad divi vīri mani apzaga, mana pirmā nojausma bija pareiza. Pats sāku šaubīties, kad ekstrasenss apgalvoja, ka "tie tādi pusaudži". Izrādījās tomēr, ka vaininieki ir pieauguši, viņiem tikai pusaudžu augums un prāts.

Kad parādījās ziņa par Krājbankas nonākšanu lietuviešu "Snoras" bankas īpašumā, kur savukārt galvenais noteicējs ir krievu miljonārs Antonovs, mana intuīcija teica, ka labi nebūs. Rakstīt par to presē nebija jēgas, jo neviens tik un tā neticētu, un atrastos, kas mani apvainotu panikas celšanā un valsts banku graušanā. Tā kā man nekādu nopietnu iekrājumu nekad nav bijis, tad es arī savu pensiju kontu uz citu banku pārcelt nesteidzos. Pēriena vietā esmu saņēmis to, ka nu jābrauc uz Valmieru, kas man nav tik viegli īstenojams.

Krājbankas izlaupīšanai ir nopietnas netiešās sekas, jo mūsu sabiedrība - kā pieraksts pie latviešiem - vaininiekus meklē starp cilvēkiem, kuri vainojami vismazāk. Protams, banku uzraugi varēja celt trauksmi daudz agrāk, bet tad izraisītos panika, un banka tiktu iztukšota trijās dienās. Galvenais vaininieks Antonovs jau gandrīz aizmirsts. Latvietim tomēr vislabāk garšo cits latvietis.Visiem, kuri grib izlasīt patiesus vārdus par situāciju Latvijā, ieteicu avīzē "Diena" (3. dec.) izlasīt interviju ar Latvijas uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu. Ļoti viedi un taisnīgi vārdi.

Abdulmuslimovs ietiec turpmāk apvienot vairākas mazās bankas un izveidot vienu spēcīgu valsts kontrolētu banku. Iepriekš nacionalizējot to, kas palicis pāri no Krājbankas. Tas ir tieši tas pats priekšlikums, ko mūsu avīzē izteica Vents Armands Krauklis. Manuprāt, pietiktu arī, ja Krājbanku pievienotu "Citadelei". Kaut gribu izteikt vienu cinisku piebildi - nav tādas bankas, ko nevarētu aplaupīt. Teiksim, Stokholmā laupītāji iekļuva bankā caur jumtu un naudas maisus aizveda ar helikopteru.

Vēji no austrumiem un vēji no dienvidiemBrīdī, kad rakstu šīs rindas, Krievijā noris valsts Domes vēlēšanas. Nekādu īstu vēlēšanu gan nav, jo nopietnas opozīcijas partijas nemaz netika reģistrētas. Vēlēšanu novērotāji arī ne visi tikuši pielaisti. Aģitācija koncentrēta tikai vienos vārtos. Ir aprēķināts, ka vēlēšanu rezultātus iespējams viltot par aptuveni trim procentiem, bet Krievijā arī šis rādītājs šķiet stipri samazināts.

Viena ļoti spilgta priekšvēlēšanu kampaņas iezīme Krievijā ir tā, ka valdošā kliķe no tiesas bija nobijusies par rezultātu. Murmanskā, kur kara flotes jūrnieki nobalsoja priekšlaikus, rezultātus anulēja, jo Putina partija tur cieta apkaunojošu zaudējumu.

Visvieglāk krievu vēlētājus ietekmēt ar neesošu ārēju draudu sajūtas radīšanu. Sak, nabaga Krieviju apdraud ienaidnieki no Kaļiņingradas līdz Kamčatkai. Šo metodi izmantoja jau Staļins, kad runāja par PSRS atrašanos kapitālisma naidīgajā ielenkumā.Kamēr Kremļa ideologi visskaļāk brēkā par amerikāņu draudiem, it kā otrajā plānā palikušas Baltijas valstis. Bet Kremļa polittehnologi strādā savu darbu, mēģinot destabilizēt politisko stāvokli.

Tas bija vērojams arī parakstu vākšanas kampaņā par krievu valodu. Jāteic, krievu šovinistiem izdevies panākt zināmu krievvalodīgo kopienas saliedētību. Aģitatoru un vervētāju aktivitāte sen nepieredzēta. Man raksta kāda sieviete (tas nav mūsu novadā) par gadījumu, kad vispirms parakstās kāds bravūrīgs vīrs, bet pēc pusstundas ar savu automašīnu atved vēl trīs iešņabinātus vīreļus, kuriem pats palīdz aizpildīt vajadzīgās ziņas.

Ir tiesa Abdulmuslimovam, ka Latvijas drošības iestādes ļoti pavirši veic savu darbu valsts drošības neatkarības sargāšanā. Tas attiecas arī uz pretvalstiskas darbības finansējuma avotu atklāšanu.

Sākot ar krievu nacistu Rogozinu un beidzot ar mūsmāju Ždanoku tiek uzsildīta tēma par krievu valodas iecelšanu ES oficiālo valodu rangā. Un jāsāk tas esot ar Latviju. Ak, svētā vientiesība! Arī Vācijā šobrīd dzīvo pusmiljons krievu. Un divi miljoni turku taču arī tiesīgi prasīt savas valodas atzīšanu. Savukārt Francijā arābu un armēņu valodas varētu cerēt uz valsts valodas statusu. Un tad arī Briseles papīrus nāktos tulkot gan turku, gan arābu un armēņu valodās. Bet kur tad paliek ivrits?

Tikmēr ekonomiski mūs var skart vēji no dienvidiem, no zemēm, kuras pieradušas dzīvot uz parāda. Tā lepnā dzīvošana saistāma ar pārprastu demokrātiju, kad arodbiedrības nosaka algu un pabalstu apmērus. Ja atceramies, tad Itālija gadu desmitiem bija slavena ar liras nepārtrauktu devalvāciju. Kad pārgāja uz eiro, ierastie netikumi turpinājās. Situācija visai dramatiska, domāsim vairāk par to, kā mums izvairīties no bēdīgākā scenārija.

Komentāri 5

prahtweeders

Nu sveiki atkal,Gobas kungs!
Ja neskaita divas nedēļas vecu ''Dienas'' rakstiņu pārstāstu,secinājumi no šā tekstiņa ir vienkārši.
Jums,cienījamais,apnicis stāvēt ar puķītēm zem zatleriešu lodziņa un gaidīt,ka kāds izdzirdēs jūsu serenādes.Tā vietā nu mirkšķinat politfirmai ''Dzintars un citi parādnieki'' jeb,pēc tās oficiālā nosaukuma, ''Abdulmuslimovs un partneri''.Naivas cerības,tur jau savu čečēnlatviešu pietiek,pat Valkā un Smiltenē pietiek.
Gaidu,par ko būs nākamās blēņas.

pirms 9 gadiem, 2011.12.18 12:51

interesanti

kad no sis miesta lapeles izmetis visadus vavulotajus ka sis koks, tad zivs, un vel paritis negativi noskanotu?

vai rajona trukst zurnalistu kurus patiesam gribetos lasit?

pirms 9 gadiem, 2011.12.18 14:47

to interesanti

Un kuri tad tev būtu pa prātam? Un vai tev nav zināms,ka rajoni jau divus gadus kā likvidēti? Un ko tu mokies un pazemojies ieskatoties šajā miesta lapelē? Priekš tevis tak ir tādas avīzes kā piemēram Daily Mail,The Independet vai sliktākā gadījumā -Lettische Zeitung! Un nekādu koku,nekādu zivju!

pirms 9 gadiem, 2011.12.19 18:56

interesanti

pa pratam butu priecigas zinas, visu ko raksta gobas un karpovas var rakstit tepat blogos, kur skribele piemeram vasilits, un neprintet papira veida.

maz priecigu zinu? saglaba koku - aped bebru un esi pret negaciju sludinasanu.

paldies dievam tagad nav psrs, tualetes papira 10 veidu veikala, un nav vajadzigi nekam nevajadzigi laikraksti, kuras pildija so lomu.

z-latvija drosi var iznakt vien sestdiena, kur butu sakoptas visas priecigas zinas par nedelu.
negacijam lai paliek internets.

goba izskatas okupeja pirmo sleju lidz muza beigam.

pareizak butu laut tur rakstit ikvienam, ne biezak ka reizi gada vienai personai.

150 iedzivotajiem gada bus lauts izteikt savas domas, lai tas bus kas nevisai pozitivs, bet tas ir realo cilveku pardzivojumi, nevis no pirksta izzieti murgi, tapec ka vajag kautko uzrakstit.

galu gala, kas jums svarigak, avize prieks cilvekiem, vai cilveki prieks avizes?

pirms 9 gadiem, 2011.12.19 21:33

interesanti

ka ari, to interesanti, alu kopa nedzeram. kapec uz tu un vel no maza burta?

pirms 9 gadiem, 2011.12.19 21:36

Lietotāju raksti