Daba tukšumu nemīl 4

Reiz latvieši vergoja vācu baronu labā; kas zina, kādas muižas te sliesies nākotnē Reiz latvieši vergoja vācu baronu labā; kas zina, kādas muižas te sliesies nākotnē

Ārzemnieki joprojām uzpērk zemi Latvijā, - tūkstošiem hektāru, stāsta zinātāji. Mērķis esot nevis iegādāties īpašumu kā naudas uzkrājumu bankā, bet sākt saimniekot tūlīt.

 

Pircēju vidū tiek minēti dāņi, zviedri, darījumu cilvēki no Luksemburgas. Gan jau ir arī citu tautību pārstāvji. Tā tie latvieši aiziet no laukiem, paši pārdod savu zemīti, bet pēc tam sūdzas, ka viņiem nekas te nepieder, “Ziemeļlatvijai” sašutis stāsta kāds lielzemnieks.

 

Diezgan daudz darījumu par zemes pārdošanu notiekot Latgalē. Piemēram, Smiltenes pusē, kur cilvēki paši kopj savus laukus, ārzemniekiem iespraukties ir grūtāk.

 

Tomēr arī mūsu pusē laukos ir tendence nākotnē veidoties neapdzīvotām “salām”. Kur sen atpakaļ atradās vācu baronu muižas, vēlāk - latviešu zemnieku iekopti lauki, tad - padomju kolhozi, mūsdienās savās piemājas saimniecībās vai dzīvokļos pārsvarā dzīvo vien pensionāri. Pa visu ciemu var atrast labi ja vienu govi.

 

Var jau apvainoties patriotiskāk noskaņotie vietējie ļaudis, ja par viņiem saka, - ciems izmirst, taču tāda ir realitāte. Jaunie aiziet tur, kur var atrast algotu darbu. Nevar viņiem pārmest nevēlēšanos strādāt mazkvalificētu darbu cita saimnieka fermā vai laukā, - retajās brīvajās darba vietās. Salīdzinoši maz ir zemnieku saimniecību, kur strādā ģimenes dinastijas.

 

Uzkurinot migrāciju pilsētu virzienā, publiski izskan ekonomistu un citu speciālistu aprēķini par lauku infrastruktūras uzturēšanas dārdzību un mudinājums pamest viensētas un pārcelties uz pilsētām. Taču daba tukšumu nemīl, un attīstība notiek pa spirāli. Ja senatnē latvieši vergoja vācu baronu labā, kas zina, kādas muižas Latvijas laukos parādīsies nākotnē.

Komentāri 4

...

Tikai- vai tad te vairs būs LATVIJA? :(
Kāpēc neprotam būt saimnieki paši savā mīļajā zemītē???

pirms 9 gadiem, 2011.03.24 16:40

sviesc

Ja valdības politika būtu vērsta uz to, ka lauksaimnieki ar nodokļiem atbalstāmi, ja būtu interese un iespējas saražotajiem produktiem noieta tirgus, droši vien, daudzi zemes pārdevēji mēģinātu strādāt, ražot, nevis brauktu par vergiem citam kaklakungam un savus īpašumus nepārdotu.Pagaidām esam tur, kur esam, un šo procesu varētu apturēt tikai tas, ja valdība un saeima sasēstos pie viena galda ar vienu mērķi- noskaidrot, kā palīdzēt, kā strādāt un kā novērst to, kas iepriekšējos gados sastrādāts.Arī runātu par to, kas to ir veicinājis un šie ļaudis tiktu saukti pie atbildības, bet, pagaidām gaismu tuneļa galā nemana, bet tā gribās to ieraudzīt...

pirms 9 gadiem, 2011.03.25 11:53

Malda

Es tādus laikus vēsturē nezinu, kad latviešiem būtu muižas bijušas. Vienmēr latvietis ir bijis kalps un tāds acīmredzot paliks :( Cik Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimnieko latvieši? Neesmu statistiku meklējusi, tāpēc " balstīšos" uz stereotipiem. Šķiet, ka i ne pusi. Kur aug krūmi, kur purvs.. Gribās jau latvietim būt saimniekam savā zemītē, bet jaut kā nesanāk. Tik vien bija kā " ulmaņlaikos" uz viss.

pirms 9 gadiem, 2011.03.25 18:18

nazis

Lieki būtu runāt par lielsaimnieku patriotismu. Lauku cilvēku noslāņošanās bagātajos un trūcīgajos notiek ļoti strauji un jau labu laiku vērojama šķiru cīņa - bagātie pret nabagiem. Tieši lielsaimnieki ir tie, kas vēlas būt vienīgie, par lētu naudu sagrābt visas brīvās zemes, gatavi iznomāt, bet tikai par nodokļa cenu. Viņiem nāk talkā arī valdība. Kamēr vēl Roze bija Zemkopības ministrs, viņš nepakļāvās lielsaimnieku spiedienam, tāpēc nācās aiziet. Dūklavs ir gatavs dancot pēc viņu stabules. Šobrīd lauksaimniecībā valda lielsaimnieku diktāts. Visi lēmumi tiek pieņemti atbilstoši lielsaimnieku interesēm, visi noteikumi, kas pamazām atstumj un sarežģī sīkzemnieku iespējas saņemt valsts atbalstu un pat ES atbalsta maksājumus, kuru pārpalikumu, protams pārdala pārējiem saņēmējiem. Pamazām mazajiem zemniekiem saimniekošana kļūst neiespējama.
Šobrīd pēdējo punktu pieliks VID ar savu EDS, atstumjot no saimniekošanas visus, kas nav spējīgi darboties ar datoru. Ja agrāk cilvēks, kurš datoram meta lielāku līkumu kā saniknotam bullim, varēja savā saimniecībā vismaz savu iztikas minimumu nopelnīt un neskrēja uz pagastu pabalstus lūgt, tad šodien viņam draud pamatīgas nepatikšanas, jo atskaites jāiesniedz tikai elektroniskā formā, un viņš, savas zemes kopējs, ir saimnieciskās darbības veicējs, tāpat kā jebkurš uzņēmējs, kas pārvalda miljoniem vērtus aktīvus. Viņam nāksies padomāt, vai spēs atļauties nopirkt datoru (vismaz 400 Ls) un uzturēt drošu interneta pieslēgumu (laukos apmēram 180 Ls gadā).
Vai tas viņam vairs būs vajadzīgs? Dāņi, holandieši, zviedri utt. par zemi maksā vismaz kadastrālo vērtību, mūsu varenie lielsaimnieki to vēlas nopirkt par sviestmaizi.

pirms 9 gadiem, 2011.03.25 23:24

Lietotāju raksti