Dienvidnieku karstasinība un kaunīgie latvieši

Daudzas tautas vairs negrib dzīvot pa vecam. Notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos tikai ārēji var šķist rīkoti pēc viena scenārija. Faktiski katrai no nemieru pārņemtajām valstīm situācija ir stipri atšķirīga.

Ja Tunisijā tautu visvairāk tracināja "mūžīgā" prezidenta otrās sievas alkatīgā radu saime, tad Ēģiptes revolucionārais dzinējspēks bija bez darba un iztikas līdzekļiem atstātā jaunatne, bet jaunatnei tur jāpieskaita lielākā puse nācijas.

Trūkstot vispārnacionāliem līderiem un vienojošai ideoloģijai, mobilizējošs spēks izrādījās internets, savukārt pusaudži un jaunatne ir tā sabiedrības daļa, kas nepazīst baiļu sajūtas. Tas bija skaidrs Kairā, kur jaunieši metās pretī policistu lodēm, un tas vērojams arī citās nemieru pārņemtajās zemēs. Pēdējie jaunumi no Lībijas liecina, ka Kadafi dīvainais "džamahurijas" režīms 40 gadu laikā tautai tiktāl apriebies, ka diktators spiests tautai pretī sūtīt savu uzticamo gvardi ar smagajiem ložmetējiem.

Bahreina tiek uzskatīta par zemi ar salīdzinoši augstu dzīves standartu, bet tur jau ilgus gadus nav nokārtots šiītu kopienas statuss, bet šiīti, kā zināms, saistīti ar Irānu. Jemenā tauta ļoti nabadzīga, sabiedrību plosa iekšējās pretrunas, šī valsts bēdīgi slavena ar cilvēku nolaupītājiem - šeit pārmaiņas absolūti nepieciešamas, tikai nav zināms, kādā virzienā pūtīs tuksnešu vēji.

Kuveitu varētu uzskatīt par miera un labklājības valstību, bet izrādās, ka puse tautas aizvien piekopj klejotāju lopkopju dzīvesveidu, un varas iestādēm līdz šim nav ienācis prātā, ka miljonam beduīnu arī pienākas politiskās tiesības. Savukārt Jordānijā nemieru rīkotāji ir viesstrādnieki palestīnieši, kuriem labpatīk iedomāties, ka saulei jāriņķo pēc viņu taisnīguma priekšstatiem. Mēs varam minēt, kurp nemieru vilnis velsies turpmāk, pilnīgi droši tikai tas, ka diktatūras sabrūk strauji. Paiet gadi, kad jaunās vēsmas it kā gruzd zemdegās, līdz pēkšņi viss notiek dažās dienās vai nedēļās.

Nekādu laimi šīm tautām izmaiņas rīt uz brokastlaiku nenesīs, manna no debesīm nebirs. Un tad tūkstoši un miljoni centīsies nokļūt Eiropas leiputrijā, daļēji tas jau sācies, jo diktatoriskais režīms Tunisijā vismaz ārējās robežas prata noslēgt. Un laimes tīkotāju bari plūdīs iekšā labklājības zemēs un, nedabūjuši darbu, prasīs pabalstus. Britānijā jau tagad divdesmit procenti bērnu dzimst ģimenēs, kur pēdējo paaudžu laikā neviens nav strādājis algotu darbu.

Mafijas pārvaldītā lielvalstsKrievijā aizvien uzstājīgāk tiek jautāts: kādā veidā notikumi arābu zemēs ietekmēs tālākos procesus Putina iedibinātajā režīmā. Vispirms jāatgādina par Ziemeļkaukāza mezgla punktu, jo ar Kremlim padevīga režīma iedibināšanu Čečenijā nekas nav atrisināts.

Aizvien nopietnāk "Kaukāza emirāta" ideju atbalsta Al Qaeda tīklojums. Amerikāņi savas kaujas vienības no Irākas izveda, līdz ar to bin Ladenam paveras lielākas iespējas atbalstīt ekstrēmo islamu Krievijas pavēderē. Par to liecina ne tikai terorakti Maskavā vai sprādzieni Dagestānā. Kopš Čečenijas kara šajā reģionā audzis naids pret krievu militāristiem un jo sevišķi pret Federālo Drošības dienestu, kuru ilgus gadus vadīja Patruševs, tagadējais Drošības padomes vadītājs. Un pietika Naļčikā ielidot Maskavas kalnu slēpotājiem, kuru vidū bija arī kāda jauna sieviete ar uzvārdu Patruševa, lai bruņoti bandīti ar zemām pierēm uzvārda sakritību uzskatītu par pietiekamu iemeslu laist darbā kalašņikovu.

Maza dīvainība: Kremlis gaidot izdevīgu brīdi, lai tiktu vaļā no Dienvidosetijas, esot tikai jānomaina zaglīgais Kokoiti un jāsagaida, kad Gruzijā Saakašvili tiks nomainīts pret citu politiķi.

Tikmēr Krievijā cilvēkiem zūd bailes, aizvien vairāk skan kritika tagadējam režīmam. Lielu rezonansi izraisījis Homovņiku tiesas preses sekretāres atmaskojošais paziņojums par to, kā tiesnesi Daņilkinu piespieda lemt pretlikumīgi Hodorkovska un Ļebedeva lietā.

Par patieso stāvokli Krievzemē liecina fakts, ka aizvadītajā gadā uz ārvalstu bankām uzņēmēji izveduši 38 miljardus dolāru, daudzi uzņēmēji arī paši pārcēlušies uz Angliju, Izraēlu vai ASV. Aptauju dati liecina, ka lielākā puse darbspējīgo krievzemiešu gatavi pamest savu dzimteni, ja vien būtu šādas iespējas. Teiksim, Ņujorkā vismaz 20 krievu daiļavas jau darbojas modeļu biznesā, bet striptīza klubos nesalīdzināmi vairāk. Starp citu, slavenā Silīcija ieleja slavu ieguva, pateicoties krievu un ebreju speciālistiem.

Kaunīgo latviešu sindromsŠāds jēdziens latviešiem pazīstams jau kopš tautiskās atmodas. Padomiskajā nacionālās identitātes noliegšanas laikā dāmītes viena otru uzrunāja krieviski, godājot par Zeltīti Ziedonovnu vai līdzīgi. Mūsdienās šis kaunīgums aizvien izpaužas kā bezierunu pakļaušanās tiem, kuri latviešu valodu uzskata par suņu valodu.

Pavisam svaigi vērojumi. Veikala pārdevēja runā latviski bez akcenta, bet pircēja vienalga lauzās krievu mēlē pēc parauga: "Dai mņe vistu māgas!" Cits gadījums, kur sarunājas divas sievas, liekas, no Sēļiem. Krieviete, kaut ar kļūdām, centās izteikties latviski, kamēr viņas paziņa latviete konsekventi lauzījās krieviskajos buldurēšanas celmos. Mans vērojums, ka krievu tautības sievietēm pat ļoti piestāv runāt latviski, kaut ar nelieku akcentiņu, jo šajā gadījumā runas tembrs un tonalitāte kļūst maigāka un sievišķīgāka.

Cita latviešu kaunīguma izpausme attiecas uz nekritisku tieksmi pildīt Briseles ierēdņu regulas. Esam it kā izkarojuši tiesības eiro saukt par eiro, jo katrai valodai sava fonētiskā struktūra. Nu nāk jaunas prasības par piena izstrādājumu pārsaukšanu. Vainīgi uzņēmēji, kuri līdz šim vārdu "izstrādājums" rakstīja ar pārāk sīkiem burtiņiem. Bez visas vingrināšanās asprātībā der atcerēties, ka latviešiem sen pazīstams pakrējums, bet, ja reiz Briseles varaskalpi uzstāj, tad varam viņus iepriecināt ar jaunvārdu eurokrējums.

Tagad, lūk, aptiekās nedrīkstēšot tirgot zāļu tējas. Apžēliņ, pļavu un meža tējas pieder pie latviešu nacionālās identitātes! Starp citu, senāk Latvijā līdzās aptiekām darbojās arī drogu veikali. Varbūt vajadzētu šo tradīciju atjaunot.

Lietotāju raksti