Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gaismas un tumsas šķirtnē 9

Kaut varam vilkt paralēles ar norisēm dabā, vairāk tomēr jārunā par tām robežšķirtnēm, kas cilvēku sabiedrībā un cilvēku sirdīs. Bija vajadzīgi visai skarbi klikšķi, lai mūsu sabiedrība kopumā saprastu, ka globālā finanšu krīze attiecas arī uz Latvijas īstenību.

 

Nu jau pat kareivīgie arodbiedrību līderi pieklusuši, jo teorētiskā līdzekļu taupīšana valstī pārgājusi praktiskā līmenī. Un valdības opozīcija gan spējīga paklaigāt, ka nekas nenotiek pareizi, tikai alternatīvu piedāvājumu nav nevienam.

 

Gribu atgādināt faktu, ko daudzi negribēs pieņemt. Kad valdībai nācās lemt par Parex bankas likteni, vienīgais glābiņš izrādījās Hipotēku banka. Bet varēja būt citādi...

 

Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām divi vīri - Štokenbergs un Liepnieks - bija uzmeistarojuši plānu, kā prihvatizēt vienīgo valstij piederošo banku - Hipotēku banku. Kad slepenais plāns nonāca Ineša Feifera ausīs, viņš meklēja iespēju piekļūt premjeram Kalvītim, un šajā jautājumā palīdzēja toreizējais Tautas partijas priekšsēdis Slakteris.

 

 

Tad sekoja Kalvīša dūres sitiens pa galdu, un kopš tā laika viņa un abu minēto darboņu ceļi sāka šķirties. Grūti pat iedomāties, ko tagad spētu glābt Godmaņa valdība, ja vienīgā valstij piederošā banka būtu privatizēta.

 

Parex banka bija stipra kredītiestāde, abi tās īpašnieki paļāvās uz pieņēmumu, ka dzīve ies tikai augšup. Bet te vērtību sāka zaudēt vērtspapīri, savus noguldījumus sāka izņemt Krievijas un vietējie noguldītāji, vispirms tie, kuru bagātību ieguve bijusi ne visai slavējama.

 

 

Tā teikt, Kargina vecie komjaunatnes cīņu biedri. Lai savus noguldījumus nezaudētu tūkstoši mūsu pilsoņu, banku vajadzēja glābt. Viss pārējais ir nianses, par ko strīdēties pārgudrajiem.

 

Daudzu cilvēku apjukums rodas no ekonomisko procesu neizpratnes. Tas nav gluži tas pats, kas būtu muļķība klasiskajā izpratnē. Kaut arī muļķība ir mūsu ikdienas pavadone. Kārlis Markss laikam būs nojautis, kādu postu var nodarīt viņa utopija par nākotnes sabiedrību, ja pie darīšanas ķersies nejēgas. Citēju veco bārdaini pēc atmiņas: "Muļķība ir dēmonisks spēks, un mani māc bailes, ka tā mums sagādās daudzas nelaimes."

 

Apjukumā daudzi cilvēki steidz latus mainīt pret "stiprajām" valūtām. Kas tagad pērk dolārus, tie var tikai zaudēt. "Zaļos" vajadzēja pirkt jūlijā, kad dolāra kurss bija pats zemākais, un tagad ar gandarījumu varētu mainīt atpakaļ.

 

 

Tā dara valūtu spekulanti. Kāda jēga mainīt latus pret eiro, ja kurss ir faktiski nemainīgs? Var būt izņēmumi, teiksim, ja paredzams pirkt villu Spānijā vai vismaz pasauļoties Kanāriju salās. Bet, ja naudu tērēt paredzēts tepat Latvijā, tad noder tikai lati. Starp citu, nebūtu jēgas latus mainīt pret Krievijas rubļiem, jo rublis pašlaik atrodas dziļa kritiena sākumā.

 

Nekādā ziņā nevajadzētu vilkt paralēles ar Bankas Baltija krahu, ko savulaik Lavents ar komandu apzināti izlaupīja. Pateicoties mūsu tiesu sistēmas tā laika nejēdzīgumam, Latvijas valsts pēc Strasbūras tiesas sprieduma vēl dabūja Laventam sāpju naudu samaksāt. Gluži kā pasakā: sistais nesisto nes...

 

Ir mazliet dīvaini vērot, kā mainās cilvēku noskaņojums un attieksme pret savu valsti. Ir jāpiekrīt prezidentam Valdim Zatleram, ka šogad Latvijā, neskatoties uz ekonomiskām grūtībām, cilvēki kļuvuši daudz gaišāki un labestīgāki.

 

 

Profesors Jānis Vanags, viens no Tautas frontes kādreizējiem varoņiem, optimisma atdzimšanu saskata jaunatnē, tajā jaunās paaudzes daļā, kura izglītojusies neatkarības gados un kura ar visu būtību iekļāvusies Eiropas vērtību sistēmā.

 

 

Taisnības labad gan jāteic, ka arī jaunatne polarizējas, jo arī šī paaudze atsijājusi visai biezu kārtu ar sārņiem, bet par šiem jautājumiem esmu nolēmis rakstīt plašāk citās apcerēs, kad valsts jubilejas svinības būs aiz muguras.

 

Gribas tomēr bilst dažus vārdus par prezidenta Zatlera nepateikto. Ir taisnība, ka pirms gada emocionālā gaisotne Latvijā bija visai nomācoša, kaut tobrīd nekāda finanšu krīze vēl nebija pat nojaušama.

 

 

Tā sauktā lietussargu revolūcija tomēr bija mākslīgi uzkurināta, vienam politiskajam grupējumam cīnoties pret otru, un tautai bija ierādīta klaigājošo statistu loma. Šogad, kad pieaudzis pieprasījums pēc patriotisma jūtu demonstrācijas, priekšplānā izvirzās jaunatne ar savu garīguma uzstādījumu. Mēdz teikt, ka vajadzīgi desmit gadi, lai tautas saimniecībā inovācijas no idejas kļūtu par realitāti.

 

 

 Atliek vienīgi nožēlot, ka pašreizējā taupības laikā cerīgākās zinātnes nozares nesaņem pilnā mērā vajadzīgo finansējumu. Kaut, no otras puses, šeit redzam arī ieguvumus no iestājas Eiropas Savienībā. Starp citu, arī zemniecībai der apzināties, ka piecos gados mūsu lauki no Briseles saņēmuši nepilnu miljardu.

 

Ir un būs vaimanātāji, kuri lemti, kā senāk teica, kalpu liktenim. Saprotams, bet ir taču cilvēki, kuri to spēj. Ja kāds nespēj un neprot, tad tas nozīmē, ka viņam zarniņa par tievu. Mums nekad nebūs kā ASV vai Japānā, kur lielie mašīnbūves koncerni apaug ar tūkstošiem sīku uzņēmumu, kuri pilda montāžas cehu pasūtījumus.

 

 

 Bet mums ir daudzi jauni inženieri un zinātnieki, kuri spēj strādāt mūsdienu tehnoloģiju līmenī, vajadzīgi tikai citi uzņēmīgi un eiropeiski domājoši cilvēki, kuri to visu pārvērš konkurētspējīgā produktā.

Komentāri 9

XXX

Šoreiz negribu piekrist autoram, ka gadu atpakaļ nejuta krīzes tuvošanos. Jau tad samazinājās Latvijas eksporta produkcijas vairums, tas bija brīdinājums, ka pasaules maksātspēja samazinās... Tas gan ir mans - subjektīvais viedoklis...

pirms 11 gadiem, 2008.11.22 09:00

Nu forši, Gobas kungs! Neanalizēšu pa punktiem lietas, kur pilnībā nepiekrītu, bet kopumā te ir atbildes uz daudziem jautājumiem. Un atziņa-katram jāpārskata sava attieksme. Vaimanāšana un ņerkstēšana augļus nenes, ja nu vienīgi tos rūgtos!

pirms 11 gadiem, 2008.11.22 14:17

bezpersoniski

Es arī nepiekrītu "...ka pirms gada ... krīze vēl nebija pat nojaušama."
Pirms gada viņa jau bija iestājusies!
Kaut gan varbūt citi domā savādāk nekā es- ka krīze ir tikai tad, kad ir iestājies tās vissmagākais, visdziļākais punkts. Lielākā daļa gan ir pārliecināti ka krīze iestājas tikai tad, kad tā skar viņus pašus un tieši ar to izskaidrojams vairākuma absolūtais aklums.
Cik man zinams, par krīzes tuvošanos viss liecināja jau divus gadus atpakaļ. Bet saprātīgi, ar analītisku prātu apveltīti, cilvēki saskatīja to jau gadus trīs līdz piecus atpakaļ...
...un pat vēl agrāk.
Faktiski Eiropas apvienošanas mēģinājums ir vienlaicīgi gan mēģinājums no krīzes izbēgt, gan arī vēl paātrināja tās tuvošanos un tas, ka apvienošana tiek veidota nepareizi, domāju, vēl padziļināja to.
Arī ģenētisko modificējumu ieviešana liecināja par krīzes tuvošanos.
Starp citu... daudzi pārliecināti ka viss sākās tad, kad komunistiskā nometne sabruka. Kad PSRS izjuka. Tad gan to vairāk saistīja ar politiku un nacionālajām jūtām. Vai kāds vēl atceras, ka jau astoņdesmito gadu sākumā viss sākās un jau tad trūka kafija, cukurs, desa, sviests... tad arī notika reorganizācijas mēģinājums(kooperatīvu veidošana) kas noveda pie PSRS sabrukuma. Tas šķietami laicīgi izveda no krīzes Latviju. Bet Eiropai kopumā deva triecienu. Un tad, kad mums likās, ka viss nupat beidzot iegājis normālās sliedēs, mēs saskaramies ar to, ka viss izrādās notiek globāli- arī krīze.
Manas domas ir, ka nevajadzēja atkal apvienoties ar... Būdami vienā savienībā mēs tā arī neko neiemācījāmies un, tikko tikuši laukā, mēs metāmies citā. Tā izmira dinozauri, kas auga visa mūža garumā. Tā sabrukušas ir visas lielvalstis. Iedomājoties par piemēru uzkopšanas talku- ko vieglāk sakopt? Milzīgu teritoriju, kur starp citu rodas strīdi par to, kurš, ko un kāpēc tieši viņš, uzkops? Vai personīgās mājas teritoriju? Vai izremontēt milzīgu daudzdzīvokļu māju ir vieglāk un ātrāk nekā mazu, privātu mājiņu? Kad kuģis slīkst, no tā visi glābjas ar mazu laivu palīdzību. Domāju ka sakopt mazo Latviju būtu vieglāk, un izveidot to konkurēt spējīgu. Tā notika pirmskara Latvijā. Bet mēs ar nīkulīgas valsts statusu iestājāmies jaunā savienībā un nez kāpēc ceram ka mūsu statuss tiks mainīts. Bet tās jau tikai manas domas...
... bet krīzes pirmsākumi meklējami gan daudz senāk nekā tiek meklēts un mēģināts iestāstīt.

pirms 11 gadiem, 2008.11.22 21:03

tirliņs

'Divas laietas:
1. Ja jau valstij pieder sava banka, tad kāda mārrutka pēc valsts un pašvaldības iestādes glabāja svus algu kontus un daudz ko citu privātajās bankās, un kas par to atbildēs. Parex esot labākus noteikumus devis, bet mandomāt ka tur atkal bija kārtējā draugu būšana, jo bankai tak ir reāls labums no šitā visa.
2.Joprojām palie atklāts jautājums Gobas kungam - kāpēc mēs ēdam ķiplokus no Ķīnas un kartupeļus no Polijas kad pašu zemīte stāv atmatā.

pirms 11 gadiem, 2008.11.23 09:38

XXX

Tirliņam
Atbildēšu autora vietā - ķīnas ķiplokus ēdam tādēļ, ka ķīnietis, kas audzē ķiploku izdzīvo ar smieklīgi mazu algu. Savukārt, lai mūsu ķiploku audzētājs izdzīvotu, viņam vajag vismaz 10X lielāku algu.

pirms 11 gadiem, 2008.11.23 13:33

G.G.

Izlasot kārtējo A.Gobas k-ga rakstu, no savas puses gribu bilst sekojošo. Lai saprastu kāpēc Latvijas valdība spiesta darīt to, ko viņa dara tagad, vajag izlasīt ekonomistu Ulda Oša, Andra Šķēles un Jāņa Platā ( atbilstoši-2006, 2007, 2008 gadi) referātus, kuri saņēmuši Spīdolas balvu. Ja kādam tas par grūtu vai garlaicīgu, tad viņš internetā var atrast Latvijas radio1 raidījumu arhīvā 23. novembrī plkst. 16.05. izskanējušo raidījumu „Ziņu dienests piedāvā” .Tas gan atspoguļo J.Platā referātu saīsinātā versijā, bet tomēr dod pietiekamu priekšstatu gan par iepriekšējiem rakstiem ,gan par jaunāko un iezīmē iespējamos variantus -ko darīt tālāk. Gobas k-gs saka, ka Kargins un citi domājuši, ka dzīve turpmāk „iešot tikai augšup” un šāds nepamatots optimisms viņus attaisno. Mani neviens neattaisnos, ja es vadot savu auto un redzot brīdinošas ceļa zīmes ,domāšu , ka ceļš ies tikai taisni un uzbraukšu aiz līkuma stāvošam „objektam”, izraisot katastrofu. Turpretim par valsts stūrēšanu atbildību tā īsti neviens nenes. Bet vajadzētu būt likumam par fiskālo atbildību(J. PLATAIS).
Neesmu A. Šķēles piekritējs ,bet ekonomikas jomā viņa kompetence nav apstrīdama. Viņš turpinot savu pagājušā gadā iesākto domu par katlu, krupi un uzvārīšanos, šogad saka, ka savlaicīgi nepārtraucot vārīšanos, no katla ūdens ir iztvaikojis un krupis ir izcepies. Ja tagad neatradīsies ūdens ko uzliet krupim , tad viņš sabirzīs pelnos. Cerams , Eiropas komisija un Starptautiskais valūtas fonds ūdeni iedos…

pirms 11 gadiem, 2008.11.23 18:01

tirliņš

to XXX
nu ja un tāpēc mūsu zemnieks vairs neaudzē neko.....a vecajās Eiropas valstīs nezin kāpēc audzē. Tur zemīte atmatā nestāv? Kas vainīgs?

pirms 11 gadiem, 2008.11.23 18:09

XXX

Tirliņam
Lauksaimniecība visā pasaulē kā stratēģiska nozare tiek subsidēta. Veco dalībvalstu zemnieki saņem pat 4X lielākus platību maksājumus nekā mūsu zemnieki. Savukārt izdevumi par degvielu, tehniku, minerālmēsliem ir sasnieguši citu valstu līmeni. Vienīgi darbaspēks pie mums ir lētāks...

pirms 11 gadiem, 2008.11.23 18:52

Lietotāju raksti