Jaunieši – viena no lielākajām riska grupām darba drošības jomā

Kā liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un tās partneru - „Inspecta Prevention" un „TNS Latvia" - veiktā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010" rezultāti, viena no lielākajām riska grupām no darba drošības viedokļa ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Viņi biežāk nekā citu vecuma grupu nodarbinātie uzskata, ka darba drošības noteikumi un prasības uz viņiem neattiecas un tām nepievērš pietiekami lielu uzmanību.

Salīdzinot to nodarbināto skaitu, kuri savās darba vietās saņem nepieciešamo informāciju par darba aizsardzības jautājumiem, jauniešu un citu vecuma grupu nodarbināto īpatsvars būtiski neatšķiras - šādas informācijas saņemšanu apliecinājuši 88-89% pētījuma respondentu. Tai pašā laikā vidēji Latvijā ap 20% nodarbināto uzskata, ka šāda informācija uz viņiem neattiecas, taču jauniešu vidū tā domā 26%.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norāda: „Šāda tendence ir satraucoša ne tikai tādēļ, ka, būdami darbinieki, jaunieši apdraud paši sevi, bet vismaz tikpat bīstama ir ievirze, ka daļa no viņiem ar laiku paši kļūst par vadītājiem un darba devējiem. Neapzinoties darba aizsardzības nozīmību, viņi apdraud savus darbiniekus un pakļauj riskam viņu veselību, dzīvību, kā arī - sava uzņēmuma attīstības iespējas."

Minētā pētījuma rezultāti gan uzrāda, ka jauniešu vidū retāk nekā vidēji visu vecuma grupu nodarbināto vidū (attiecīgi 11% un 17%) vērojami veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vides riska faktori, tomēr pētījuma veicēji uzsver - tas nebūt nenozīmē, ka viss ir kārtībā. „Inspecta Prevention" valdes locekle Linda Matisāne saka: „Patiesībā tas ir ļoti liels skaits, jo tas ir tikai divas reizes mazāks nekā vecākās respondentu grupas vidū (55-74 gadus veci nodarbinātie), turklāt Latvijai ir raksturīgas arodslimības, kuras pakāpeniski attīstās gadu gaitā, un tām ir ilgstošas sekas. Kas notiks, kad šie jaunieši būs nostrādājuši 20-30 gadus? Ļoti ticams, ka tad aina arodslimību jomā būs patiešām bēdīga, par ko liek domāt arī mūsdienu jauniešu mazkustīgais dzīvesveids un sportisko aktivitāšu ignorēšana."

Tiesa, lielā mērā iemesls iepriekšminētajiem šokējošajiem rādītājiem, pēc ekspertu domām, ir nepietiekamā izglītība civilās un darba aizsardzības jomā, kāda skolās praktiski netiek nodrošināta, bet augstskolās lielākoties minētā apmācība ir ļoti zemas kvalitātes un atrauta no reālās dzīves. Apzinoties, ka izglītības sistēmas maiņa kopumā prasīs ilgu laiku, bet problēma pastāv jau šodien, LDDK sadarbībā ar biedrību „Jauniešu konsultācijas" izstrādājuši atraktīvu datorspēli jauniešu informēšanai darba aizsardzības jautājumos.

Datorspēlē, kura ikvienam interesentam būs pieejama portālā Prakse.lv, tiek piedāvāts atrisināt vairāk nekā 100 darba vides problēmsituācijas septiņos reālos Latvijas uzņēmumos - lielveikalu tīklā „Rimi", kosmētikas ražotnē „MADARA Cosmetics", telekomunikāciju operatora „Tele 2" birojā, „Volvo" servisa centrā, viesnīcā „Europa Royale Hotel", būvniecības uzņēmumā „RE&RE" un datortehnikas uzņēmumā „Hewlett-Packard". Ar datorspēlē iekļautajām situācijām dalībniekus iepazīstina darba aizsardzības speciālists Māris Bērziņš jeb Dailes teātra aktieris Intars Rešetins.

Biedrības „Jauniešu konsultācijas" valdes priekšsēdētājs Jānis Logins saka: „Tas, ka spēles laikā ir iespēja virtuāli paviesoties reālos uzņēmumos un iejusties praktiski iespējamās situācijās ļaus ne tikai jauniešiem - spēles dalībniekiem - interesantā veidā apgūt darba aizsardzības prasības, bet arī iepazīt konkrētu nozaru uzņēmumu darbību, tādējādi gūstot informāciju, kas var noderēt nākotnes karjeras izvēlē. Tā ir unikāla iespēja, ko līdz šim Latvijā neviens nav piedāvājis. Esam spēli prezentējuši jau vairākās Latvijas skolās, kuru pedagogi un audzēkņi atzinuši, ka šis ir patiešām mūsdienīgs, viegli uztverams un praktiski noderīgs materiāls, kuru viņi plāno izmantot mācību procesā. Līdzīgu viedokli esam saņēmuši arī no Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes un Darba un civilās aizsardzības institūta speciālistiem."

J.Logins arī uzsver, ka ar laiku spēlē var iekļaut jaunas epizodes un arī citu nozaru uzņēmumus.Lai piedalītos spēlē, interesentiem jādodas uz portālu Prakse.lv. Pielāgojoties mūsdienu interneta videi un jauniešu uztverei, spēli iespējams sākt no jebkuras vietas - jebkura uzņēmuma un situācijas, - tādējādi ļaujot informāciju apgūt elastīgi, nevis tradicionāli secīgā mācību programmas veidā. Spēles veidotāji uzskata, ka tā, izvairoties no „uzspiestām" mācībām, jaunieši vieglāk apgūs jaunās zināšanas.

Datorspēle gan nav vienīgā aktivitāte, kuras ietvaros LDDK uzrunās skolu jauniešus, - pēc uzņēmuma „Severstaļlat" iniciatīvas uzsākts arī projekts „Droša skola - drošs darbs". Tā ietvaros paredzēts izveidot vienotu darba drošības prasību informatīvo sistēmu profesionālās izglītības iestādēs un Latvijas uzņēmumos, kas kļūs par ikviena audzēkņa, studenta un darbinieka uzvedības normām drošai darba izpildei. Projekta īstenotāji ir LDDK, LR Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmēju asociācija.

Runājot ne tikai par darba aizsardzības jautājumiem, bet darba attiecībām kopumā, pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010" arī liecina, ka jaunieši daudz biežāk nekā citu vecumu nodarbinātie konfliktē ar vadību, kolēģiem un klientiem (salīdzinot ar citu vecuma grupu respondentiem, jauniešu vidū šie rādītāji ir par 7-11 procentu punktiem augstāki). Tāpat jaunieši biežāk nekā citi aptaujātie norādījuši, ka darba laikā saviem tiešajiem darba pienākumiem velta mazāk nekā 90% laika. Tai pašā laikā izmaiņām darba samaksā (nepilna laika darbs, bezalgas atvaļinājums, algas samazināšana uz laiku vai ilgtermiņā), lai vispār saglabātu esošo darba vietu, viņi piekristu retāk nekā citu vecuma grupu respondenti, bet vienlaikus nedaudz retāk par nepieciešamu uzskata rakstiski noslēgtu darba līgumu (tāda esamību par svarīgu atzinuši 90% nodarbināto Latvijā kopumā un 86% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem).

Komentējot pētījuma rezultātus, E.Egle uzsver: „Man patiešām negribētos piedzīvot situāciju, kad darba devēji nelabprāt pieņem darbā jaunus cilvēkus tādēļ, ka jaunieši neapzinīgi izturas pret darbu, bieži konfliktē ar cilvēkiem, ar kuriem viņus saista darba attiecības, un neredz vajadzību iespējamos „asumus" nokārtot sarunu ceļā. Tas būtu patiešām skumji, jo jaunieši vienlaikus ir arī ļoti radoši, mērķtiecīgi un ar nedaudz citādāku skatu uz lietām, kas daudziem uzņēmumiem var kļūt par būtisku ieguvumu. Ceru, ka jaunā datorspēle un citi projekti, kuros esam iesaistījušies, lai uzrunātu jauniešus, pamazām situāciju uzlabos un pēc laika šādas problēmsituācijas būs nevis noturīga tendence, bet vien reti izņēmumi Latvijas darba vidē."

Jāpiebilst, ka LDDK jau kopš 2008. gada īsteno dažādus pasākumus, lai paaugstinātu izpratnes līmeni par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem, tostarp piedāvā pastāvīgu bezmaksas konsultāciju iespējas darba devējiem visā Latvijā, seminārus un apmācības, kā arī darba vides risku novērtēšanu un nepieciešamo risinājumu izstrādi. Visi minētie pasākumi darba devējiem pieejami bez maksas līdz pat 2013. gadam.

Uzziņai:

Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotā Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) mērķi ir sekmēt darba tiesisko attiecību un darba drošības normatīvo aktu prasību praktisku ieviešanu un ievērošanu uzņēmumos, samazināt darba attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu darba vietās skaitu, veicināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, mazināt nelegālo nodarbinātību un kopumā paaugstināt darba devēju informētības līmeni un izpratni par prasībām darba tiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jomā.

Lietotāju raksti