Mainās vārda cilvēks jēga 2

Agri vai vēlu, taču var pienākt diena, kad Latvijā pensionēšanās vecumu  paaugstinās līdz 70 gadiem. Šī ziņa izraisījusi asas diskusijas sabiedrībā. Agri vai vēlu, taču var pienākt diena, kad Latvijā pensionēšanās vecumu  paaugstinās līdz...

Neapskaužami, ja tāda diena patiešām pienāks, jo mūsdienās cilvēks ir atkarīgs no dzīvesveida. Nav noslēpums, ka tagadējais stress, naudas trūkums un cīņa par savu labklājību ietekmē veselību. Jau šobrīd iedzīvotāji spēka gados sirgst ar dažādām slimībām, tāpēc pieļauju, ka daudzi, pietuvojoties septiņdesmit gadu slieksnim, pie labākās gribas nevarēs pastrādāt. Ko viņi darīs, ņems slimības lapu?

Starp citu, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais miršanas vecums Latvijā 2009. gadā bija 72 gadi: vīriešiem  – 67, bet sievietēm – 77. Tādā gadījumā, ja ieceri Latvijā īstenos, mainīsies vārda cilvēks jēga.


Katrs, kurš strādā, sapņo, ka reiz varēs ļauties skaistām un bezrūpīgām vecumdienām, ka būs nopelnījis pensiju. Šāda mūža nogale pienāktos ikvienam godprātīgam valsts iedzīvotājam.


Manai vecmāmiņai ir 81 gads. Viņa savā dzīvē ir nostrādājusi 40 gadus un šobrīd jūtas laimīga pensionāre, jo var izbaudīt sava darba augļus, pievērsties rokdarbiem, pavasaros un vasarās rušināties dārzā, kopā ar draugiem aizbraukt kādā ekskursijā, ciemos sagaidīt mazbērnus un mazmazbērnus – dzīvot pilnvērtīgi. Pārņem balta skaudība, jo diezin vai šāda paaudze vēl būs.

Komentāri 2

nazis

Pensija un pensionēšanās.
Tikai Austrumeiropas valstīs to, ko vajadzētu saukt par vecuma darba nespējas pabalstu, sauc par pensiju. Pārējā civilizētajā pasaulē ar pensiju saprot pavisam citu jēdzienu - regulāri izmaksājamu uzkrājumu daļu. Ja runa ir par īstu pensiju, tad tai vecuma ierobežojumi nav saistoši, cilvēks var izlemt pensionēties kaut 30 gadu vecumā. To arī daudzi izmanto, ja gadās zaudēt darbu un regulārus ienākumus vai veselības problēmas, pārtrauc iemaksas fondos, un saņem izmaksas no pensijas fonda uz laiku.
Mūsu situācija ir tāda, kāda tā ir, un lielākai daļai nav bijusi pat iespēja uzkrāt pensiju fondu, tāpēc īstu pensiju varēs izmantot vien daži % no iedzīvotājiem. Īsta pensija nebeidzās arī pēc nāves, to pēc izvēles turpina saņemt mantinieki vai arī novirza savu pensijas fondu papildināšanai. Tomēr ne jau pensija ir galvenais.
Miljoniem cilvēku katru dienu iet uz darbu, strādā 40, 50 un pat 60 stundas nedēļā 30, 40 un vairāk gadus, lai sapelnītu sev pensiju un beidzot izbaudītu dzīvi. Kad beidzot pienāk šis brīdis, tad konstatē, ka ir jāiztiek tikai ar pusi no līdzšinējiem ienākumiem, bet izdevumi nav daudz sarukuši, un dzīves baudīšanai atliek pavisam maz, vai tie, kuriem ir paveicies vairāk un pensija tomēr ir pieklājīga, saprot, ka vairs nav ne veselības, ne spēka, ne vēlēšanās kaut ko baudīt.
UN TAD PARĀDĀS JAUTĀJUMS: KĀPĒC ES VISUS ŠOS GADUS ESMU TIKAI STRĀDĀJIS? KUR PALIKUSI MANA DZĪVE?

pirms 9 gadiem, 2011.03.10 15:41

pp

Ar kādām tiesībām valsts ietur trešdaļu manas algas, ja nevar neko garantēt nākotnē? Kāpēc mēs visi to pieļaujam? Jau iepriekš valdība pieļāva smagu kļūdu, kad bija personas, kas kādu pusgadu pirms pensijas aizņēmās un maksāja par sevi kā sētnieku rada mājā lielus nodokļus, lai saņemtu vairākus simtus pensiju. tagad mēs visi par šo pieļauto šmaukšanos maksājam un atkal jāsecina, ka toreiz valsti vadīja idioti, kādi valdībā ir joprojām, jo viss notiek nevis vispirms izdomājot un pamatojot, bet izmēģinot, vai sanāks.

pirms 9 gadiem, 2011.03.14 15:52

Lietotāju raksti