Mums raksta: Dzīves māksla 1

Pasaule ir skaista, ja to vēro ar atvērtām jeb redzīgām acīm. Tad arī dzīve ir interesanta, piedzīvojumiem bagāta. No šiem piedzīvojumiem var daudz mācīties, kā dažādās situācijās rīkoties. Šai ziņā labi palīgi ir dažādi mediji.

Ļoti atzīstami ir radio raidījumi, sevišķi 1. programmā: "Kā labāk dzīvot", "Sirds lietas", "Krustpunktā", "Kultūras rondo", "Zināmais nezināmā", "Brīvais mikrofons", "Greizie rati", "Svētdienas skola". Arī preses izdevumos aprakstītie dažādu cilvēku dzīves un darbības stāstījumi ir interesanti.

Daudz dod arī sarunas ar cilvēkiem. Katram pašam ir sava dzīves gudrība, bet tā dažādi izpaužas. Dažs ir apmierināts ar to, ka gudri prot izmantot citus cilvēkus savu bagātību veidošanā, tā maskējot savu slinkumu vai nesaprašanu.

Tādi, piemēram, ir metāllūžņu vācēji, dzīvokļu īres un citu maksājumu nemaksātāji, ar sabiedrībai kaitīgām īpašībām apveltīti. Latvijā tomēr lielākā daļā cilvēku ir vēlme palīdzēt, atbalstīt citus. Par to liecina dažādu nevalstisku organizāciju veidošana, ir daudz personīgu piemēru.

Cilvēki ir jāpazīst, jāiedziļinās viņu saprašanā, domāšanā un rīcībā, jāzina, kā attiekties, kā un ko runāt, tā jau ir māksla, kas vajadzīga visa veida kolektīvu vadītājiem. Bez cilvēku, tāpat valstu un tautu savstarpējām attiecībām nekas pasaulē līdz šim nav noticis, tāpat arī nenotiks. Līdzīgi kā šaha spēlē vienmēr jānoprot, ko otrs spēlētājs domā un darīs, tāpat ir arī dzīvē.

Tā sauktajā politikā iesaistās cilvēki - nezinīši, kuri iedomājas, ka visu zina un saprot, nerēķinoties ar citu cilvēku, sevišķi zinātnieku un pastāvīgo valsts iedzīvotāju domām un jūtām, varmācīgi īsteno savus uzskatus.

Pienācis tāds laikmets, ka katra cilvēka vērtību nenosaka ne tautība, ne partijas piederība, darbs, izskats, izglītība, bagātība, reliģija. Cilvēka vērtību nosaka pats cilvēks ar to, kur un kādam nolūkam izmanto savu enerģiju, kā prot attiekties pret jebkuru citu cilvēku.

Pašreiz Latvijā dominē neizprasts nacionālais lepnums un privātīpašnieciskums. Bija Padomju Latvija - darba cilvēku valsts, tagad privātīpašnieku valsts. Tik strauja pārmaiņa pastāvīgajos iedzīvotājos radīja psiholoģisku stresu, tāpēc nav jābrīnās par pašnāvībām. Iznāk, ka cilvēki, kuriem nav īpašumu vai kuri nav uzņēmēji, ir mazvērtīgāki.

Tie, kuri to skaudri izjūt, pie katras izdevības bēg no Latvijas uz neatgriešanos. Notiek tāpat kā, sākoties Otrajam pasaules karam, kad daudzi tautieši, savu dzīvību glābdami, cerēdami uz palicēju pretošanos pārspēkam, aizbēga pāri jūrām un okeāniem. Nauda un manta ir zūdošas vērtības, tāpēc pārmērīga tiekšanās pēc tām - nevajadzīga.

To pierāda latviešu tautas dzīve un viss līdz šim piedzīvotais. Tautas gara bagātības ir vissvarīgākās, tāpēc pastāv vēl šodien, jo svešumā aizklīduši tautieši tās saglabā, tāpēc nav jāraizējas, ka kādreiz zudīs, kamēr latvieši vēl pasaulē būs.

Latvijas valsts bagātība ir un būs pastāvīgie iedzīvotāji, nevis dažādi ārzemnieki, kuri grib šeit iesakņoties.

Nav saprotams tikai, kāpēc tāds jēdziens kā disciplīna nekur vairs nefigurē, laikam arī tajos kārtības ruļļos nav.

Ja reiz ir noformēti prezidenti un iestāžu vadītāji, tad taču viņi jārespektē, bet partiju vadītāji, ministri komandē prezidentu, kā un ko vajag darīt, bet prezidentam taču tiesības prasīt, lai partijas un ministri izpilda dotos uzdevumus. Tas pats KNAB lietā, ja darbiniece nepakļaujas, tad taču viņa jāatlaiž no darba.

Komentāri 1

Laikam būsi no tiem krieviem,kas Valkā otrpus adventistu baznīcai falšos satelītus iesmērē.

pirms 10 gadiem, 2011.02.01 17:41

Lietotāju raksti