Mums raksta: Labais ārsts ķiploks

Nesen izlasīju plašu rakstu par Latvijā un Ķīnā audzētiem ķiplokiem. Daži apgalvojumi man likās komentāru vērti.

Pirmkārt, nav pareizi, ka Latvijā audzētie ziemas ķiploki ir tikai violeti, bet no Ķīnas ievestie balti. Ne vienmēr ir tā. Arī Latvijā audzē tādus, kam miza balta, un šai formai, varbūt šķirnei, ir tā priekšrocība, ka daivas turas ciešāk kopā un tik ātri nesadalās, tāpēc izskatās kā viens liels ķiploks arī tad, ja aizkavējusies novākšana. Otrkārt, nav pareizs apgalvojums, ka raža ir 20 reižu lielāka par to daudzumu, kuru iestāda. Vidējs pieaugums būs tikai pieckārtīgs.

Savā pieredzē neatceros, ka agrāk Latvijā tiktu audzēti lielie ziemas ķiploki, vismaz manā bērnības pusē pazina tikai mazos vasaras ķiplokus, kam čemurā liels skaits sīku daiviņu, tiesa, tie stipri asāki par tagad veikalos nopērkamajiem.

Lauku sievas zināja paņēmienu, kā panākt, lai raža būtu lielāka, proti, nobriešanas periodā lakstus sasēja mezglā. Neatceros, ka cilvēki tolaik īpaši aizrautos ar šī dārzeņa izmantošanu dziedniecībā - uzkoda pa daiviņai, un viss. Tiesa, mans tēvs drīz pēc kara bija saķēris plaušu karsoni, un atlabšanas periodā viņam spēkus atgūt palīdzēja ķiploku izvilkums degvīnā.

Sīki sagrieztām daiviņām pudelē uzlēja parasto "zirgu šnabi" un pēc kādas nedēļas lietoja pa ēdamkarotei katru dienu. Palīdzēja.

Ar ziemas ķiplokiem iepazinos Valkā septiņdesmito gadu sākumā, kad manai ģimenei Smilšu ielas rajonā bija mazītiņš dārziņš. Kad vēlā rudenī raku zemi, kaimiņiene savā dobē atrada piecus lielus ķiplokus, kas palikuši nenovākti, piedāvāja man sēklai, jo bija jau sākušas veidoties saknītes.

Sanāca 30 daivas, kuras tūdaļ iestādīju. Kaimiņiene paskaidroja, ka šādus varenus ķiplokus esot no savas dzimtās Ukrainas atvedis Civilās aizsardzības štāba priekšnieks Puzirevs.

Kad vēlāk sāku saimniekot Vijciema dārzā, ķiplokus stādīju starp tulpēm, lai atdalītu šķirni no šķirnes. Kad kolekcija palielinājās līdz 120 tulpju šķirnēm, arī ķiploku saauga tik daudz, ka varēju pusi pārdot vai kādam uzdāvināt. Toreiz sīpolaugu mulčai pirku Sedas kūdru, kas izbrāķētajos maisos bija smieklīgi lēta, un tas patika gan tulpēm, gan ķiplokiem.

Diemžēl pēdējos gados veselīgu ražu iegūt nav izdevies, un esmu novērojis, ka arī tirgū pārsvarā parādās tikai tādi nabadziņi. Neņemos izteikt kategoriskus secinājumus, bet pieļauju, ka ar gadiem dārza augsne ir piesārņota ar kādām kaitīgām baktērijām.

Neesmu arī nopietni veicis stādāmā materiāla atjaunināšanu no gaisa sīpoliņiem. Daži audzētāji to dara regulāri, bet tādā gadījumā gaisa pogaļa stipri novājina augu, un pazemes daļa izaug uz pusi mazāka.

Parasti visas "sivēnastes" nolaužu, tikko tās parādās, starp citu, tās var labi izmantot gurķu marinēšanā.Kad savulaik ceļoju pa varen plašo, gadījās nobaudīt citu tautu ēdienus. Īpaši ķiplokaini bija Dagestānas ēdnīcā pasniegtie hinkali.

Tie ir jēra gaļas buljonā vārīti kukurūzas mīklas un samaltu vai piestā sagrūztu ķiploku plācenīši, kā dzejnieks Hamzatovs teicis - "hinkali kā bruģakmeņi". Ne tikai paši hinkali, bet viss buljons bija tāds, ka burtiski apdedzināja rīkli. Lieliska profilakse!

Lietotāju raksti