Mums raksta: Reformu un diskusiju laiks

Šajā brīvās Latvijas pastāvēšanas laikā notikušas ļoti daudzas reformas. Visbriesmīgākā no tām bija valsts sajaukšana novados.

Rezultāts tāds, ka gandrīz paši reformatori var apmaldīties, kur nu vēl tūristi no citām zemēm. To pašu var teikt par skolu un veselības iestāžu reformu. Vai tas ko devis tautsaimniecības attīstībai? Ja būtu kāds labums valstij vai cilvēkiem, tad nebūtu tā jāmokās ar budžeta sastādīšanu. Tomēr galvenajos valstiski vēl svarīgākos jautājumos reformas nav izstrādātas.

Piemēram, par pareizu reālu valsts iekārtu, par vēlēšanu sistēmu, par atalgojumu noteiktu sistēmu. Tā ar satraukumu jāgaida nākošās Valts prezidenta vēlēšanas. Izklausās, ka atkal var sākties liels tracis. Latvijai nekādi labie rezultāti nevarētu sanākt. Daudzo partiju vadošajos posteņos ir agresīvi noskaņoti cilvēki, kuri ciniski izturas pret visu labo.

Vajadzētu ieviest tādu reformu, ka turpmāk ES valstu prezidentus ieceltu vai apstiprinātu Briselē, iznāktu lētāk un varētu sākt domāt par kaut kādu vienotību vai saskaņu. Latvijai vajadzīgs īsts vietējais prezidents, Tāds, kāds jau tagad ir, - Valdis Zatlers.

Par šiem kopā nodzīvotajiem gadiem, varbūt daudziem viņa biogrāfijas galvenie dati aizmirsušies. Dzimis Rīgā. Šogad 22. martā viņam palika 56 gadi. Padomju Latvijas laikā viņš izgājis ellei cauri, tas ir, piedalījies Černobiļas atomstacijas katastrofas likvidācijas darbos. Augstākā medicīniksā izglītība.

Strādājis par ārstu traumatologu-ortopēdu. Daudziem cilvēkiem glābis dzīvību. Darbojies dažādu organizāciju vadošos amatos. Viņam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis. Bijis Tautas frontes domes loceklis. 2007. gada 8. jūlijā stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā.

Cilvēki, kuri pašreiz darbojas kopā ar Valdi Zatleru, raksturo viņu kā prezidentu ar ļoti augstu atbildības un pienākuma apziņu. Tā jūtams, ka prezidents dzīvo kopā ar tautu, tāpat kā savā laikā Kārlis Ulmanis.

Latvijas parlamenta deputātiem jāmācās no igauņiem, ja cilvēks ir labs un atbilstošs, tad nav jāmaina, jo ir jau pieredze un savi turpmākie plāni. Kritizētājiem jānoliec galva Valda Zatlera priekšā. Pilnīgi netaktiski vēl meklēt kādus citus kandidātus. Labi, ka vēl ir šāds cilvēks, kurš jūt atbildību un uzņemas šajos apstākļos turpināt augsto amatu.

Latvijas pastāvēšanai ir svarīgi, lai šeit paliktu tikai tie "izsūktie", bet miljonāri lai sēž uz it kā godīgi nopelnītiem miljoniem un paši brauc prom vai jāsūta trimdā uz zemēm, kur valda viņiem patīkamā parlamentārā demokrātija. Ar šo censoņu gādību Latvija no brīvās, neatkarīgās valsts iznāca vergu valsts.

Latvijā ir piedzīvoti dažādu pasaules uzskatu režīmi: carisms, muižniecisms jeb dzimtbūšana, koloniālisms, buržuāzisms, autoritārisms, fašisms, rasisms, komunisms, kapitālisms. Tagadējām paaudzēm būtu jāveido pēdējais etaps, visos šajos izmēģinātajos veidos, un tas ir humānisms. Pēc šāda pasaules uzskata tiekušies jau senie cilvēki.

Par to liecina līdz šim laikam saglabājušies domu un darbību apraksti slavenā mantojumā no seno paaudžu pieredzes - Bēbelē. Kāda cieņa šim senatnes dzīves dokumentam, liecina tas, ka tā pārtapusi no pirmavotiem dažādās tautu valodās. Agrāk glabāta, aizslēgta ar atslēgu. Toreizējie gudrinieki - sākumā Dievs, tad Mozus ar saviem bērniem un sekotājiem, vēlāk Jēzus Kristus - humānisma ideju centās nodot tālāk, lai tā dzīvotu cilvēces labā.

Tagad visiem pie tā būtu jāpiestrādā. Pirmkārt zinātniekiem. Praksē pirmie iedīgļi jau ir, piemēram, humānā pedagoģija bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, žurnālistu veidotais un organizētais apsekojums "Latvijas lepnums", dažādas labdarības organizācijas: Sarkanais Krusts, dažādo reliģiju draudzes, dabas un cilvēku aizsardzības biedrības. Zinātniekiem tikai jāizstrādā pamatnoteikumi, lai tālāk varētu attīstīt šo sabiedrības dzīvesveidu.Lai dzīvo humānisms!

Lietotāju raksti