Mums raksta: Vai tavā dārzā aug ģenētiskie resursi? 1

Kas ir dārzaugu ģenētiekie resursi? Gandrīz ikkatrā lauku sētā ir bijuši savi ķiploki, sīpoli, rabarberi, mārrutki, kurus audzēja no paaudzes paaudzē, ik gadus izvēloties nākamā gada stādījumam tos labākos un ražīgākos.

Tā notiek tautas selekcija un tās rezultātā daudzu gadsimtu laikā izveidoti simtiem atšķirīgu klonu. Tajās mājās, kur augsne nedaudz vieglāka, ir savs klons, bet tajās, kur nedaudz smagāka - cits. Latgales dienvidos ir krasi atšķirīgs klimats no Kurzemes piejūras vai Alūksnes klimata un līdz ar to arī tautas selekcijas gaitā atlasītie genotipi ir atšķirīgi ne tik ļoti morfoloģiski (izskata), bet vairāk izturības un agroekoloģisko apstākļu prasību ziņā.

Šīs tautas selekcijas formas, kas raksturīgas konkrētam reģionam, mūsdienās ir kļuvušas nozīmīgas un guvušas starptautiski noteiktu statusu. Par to apzināšanu, savākšanu un saglabāšanu ir atbildīga katra valsts, kas ir parakstījusi Riodežaneiro Ģenētiskās daudzveidības konvenciju, tai skaitā arī Latvija.

Līdz ar to kopš pagājušā gadsimta 90to gadu sākuma ar valsts finansiālu atbalstu Latvijā tiek veidotas vietējo ģenētisko resursu kolekcijas.

Neatkarības zaudēšana sēklaudzēšanā klusi un neatlaidīgi ir notikusi vismaz pusgadsimta laikā: vispirms militārā resora zinātnieki izgudroja ķīmiskos ieročus, ko sāka ražot kara vajadzībām, vēlāk šīs pašas ķīmiskās vielas pārdeva kā cilvēkiem nekaitīgu indi pret kaitēkļiem vai nezālēm. Pēcāk lielražotāju apvienību pārstāvji pamanījās iefiltrēties ASV un Eiropas lielvalstu valdībās un saņemt valsts finansējumu, kas ļāva spēlēties ar ģenētiski modificēto augu radīšanu.

Viņi izdomāja terminatorgēnu un radīja neauglīgu sēklas materiālu, zaga paraugus no ASV sēklu bankas un reģistrēja tos kā savējos, viltoja pētījumu rezultātus, šmaucās, šantažēja, tiesājās, maksāja sodus, un, it kā ar to vēl nebūtu gana, - viņi radīja meitasuzņēmumus, kas nu uzpirkuši sēklu ražotājus vairāk nekā 100 pasaules valstīs un ieguvuši savā rīcībā labāko kultūraugu sēklu paraugus. Ar zemo cenu politiku īsā laikā viņi panāca pārējo sēklu ražotāju bankrotu.

Tagad viņi var diktēt sēklu cenu veselos reģionos un valstīs: vispirms sēklu lielražotāji dāsni iedāvina paraugus, tad pierunā zemniekus parakstīt neizdevīgus kredītu līgumus. Neražas gadi, klimata katastrofas un augstie kredītprocenti izputina vietējos lauksaimniekus, un laipnie aizdevēji par smiekla naudu uzpērk lauksaimniecības zemes, ievieš intensīvo ražošanu, deģenerē vidi un iznīcina bioloģisko daudzveidību.

Tā visā pasaulē tiek iespaidotas pārtikas cenas un diktēta politika, un vairs nav ko sapņot par valsts ekonomisko un politisko neatkarību. Lai izskaustu brīvdomību Latvijas dārzos, janvārī arī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas; drīz šis aizliegums skars arī stādaudzētājus. Bet neviens taču nevar mums liegt pretoties stulbiem likumiem! Tādēļ aizvien biežāk parādās ziņas par augu un sēklu maiņas punktiem, aicinājumi veidot personīgās sēklu bankas, kā arī sadarboties ar Pūres Dārzkopības pētījumu centra speciālistiem.

Kādēļ nepieciešama ģenētisko resursu uzturēšana Latvijā? Plaši, ģenētiski vienveidīgi intensīvo šķirņu lauki vairāk pakļauti slimību un insektu invāzijai. Lai nodrošinātu iespējas jau tuvākā nākotnē veidot pret kaitīgiem organismiem izturīgas šķirnes, rodas nepieciešamība iekļaut selekcijas programmās ģenētiski attālāku izejas materiālu, tajā skaitā arī sen audzēto tradicionālo šķirņu/klonu ģenētiskos resursus.

Tādēļ šie resursi ir tik nozīmīgi. Jo lielāka daudzveidība, jo lielāka iespējamība, ka starp šiem daudzveidīgajiem genotipiem ir kādi noderīgi gēni, ko izmantot nākotnē selekcijā. Iespējams, ka mēs vēl nemaz nezinām kādas izturības pazīmes vēl nāksies mūsu mazbērniem „iekrustot" nākotnē dārzeņos.

Neliels piemērs no Ķīnas - 20. gs. septiņdesmitajos gados Ķīnā (gurķu izcelsmes centrā) strauji izplatījās augsnes patogēnu izraisītas gurķu slimības un gurķu audzēšana tika gandrīz pārtraukta, jo visas kultūršķirnes bija jutīgas. Organizējot ekspedīcijas, izveidoja ģenētisko resursu kolekciju ar vairāk kā 1000 paraugiem. Starp tiem tika atrasti pret patogēnu izturīgi paraugi, kuri iekļauti turpmākajās selekcijas programmās. Tā izveidotas jaunas, rezistentas formas. No tām izveidotas jaunas šķirnes un 20 gs. 80jos gados Ķīnā atsāka gurķu audzēšanu.

Lūk - šī iemesla dēļ arī Pūres Dārzkopības pētījumu centrā un izmēģinājumu stacijā tiek veidotas un izvērtētas dārzaugu kolekcijas. Ir savākta kolekciju, kurā ietilpst ģimenes sīpoli - 67 paraugi, ķiploki (ziemas un vasaras) - 61 paraugi, rabarberi - 38 paraugi, mārrutki - 11 paraugi, topinambūri - 12 paraugi, tomāti - 4 paraugi, gurķi - 4 paraugi, melones - 4 paraugi, kāļi - 1 paraugs, rutki - 1 paraugs, galviņkāposti - 1 paraugs.

Augļukoku kolekcijas mērāmas tūkstošos paraugu. Šobrīd šo kolekciju uztur, izvērtē un papildina. Arī jūs tiekat aicināti dalīties ar savā dzimtā no vecmāmiņu un vectētiņu laikiem audzētiem dārzeņiem, ja tādi vēl ir saglabājušies. Interesē arī Padomju laikā iegūtie dārzaugi. Būtu svarīgi arī par katru dārzaugu pierakstīt visu zināmo informāciju. Ideālā gadījumā derētu zināt šķirni, bet ja šķirne nav zināma, ziņas, no kura laika tas ir audzēts, un no kuras vietas tas ir iegūts, nopirkts vai pārmantots.

Laikam ejot daļa Latvijas iedzīvotāju tomēr grib atgriezties pie savām saknēm, vai nu vienkārši grib piekopt videi un savai veselībai draudzīgu saimniekošanu un meklē vecās šķirnes. Pūres Dārzkopības pētījumu centra speciālisti varam būt noderīgi un atbalstīt Jūs jūsu meklējumos, bet ar nelieliem sēklu daudzumiem (tā teikt „sēklas tiesu"). Septembra beigās notiks brauciens uz Vidzemi un ja jums ir patiesa vēlme ieviest savā dārzā vecās šķirnes vai dot ieguldījumu Pūres dārzaugu kolekcijā, dodiet mums ziņu. Ar laiku informēsim par iespējamo tikšanās vietu un laiku.

Komentāri 1

nazis

Tas ir aizdomīgs piedāvājums!
Paskaidrojums. Smiltenē pirms vairākiem gadiem augļkopības entuziasti it kā lūdza Smiltenē aklimatizēto saldo ķiršu potzarus. Tiem, kuri atsaucās, šie paši entuziasti nocirpa visu ķirsi līdz pat skeletzariem un prasīja, vai nav vēl.
Nekad nevar zināt, ar ko tas beigsies!

pirms 9 gadiem, 2011.09.08 15:49

Lietotāju raksti