Nespēj dīki pavadīt dzīvi 7

Ja vien izredzētie spētu dīki noraudzīties upes rāmajā plūdumā! Viņiem vajadzīga cīņa ar okeāna bangām. Ja vien izredzētie spētu dīki noraudzīties upes rāmajā plūdumā! Viņiem vajadzīga cīņa ar okeāna bangām.

Starp mums dzīvo cilvēki, kuru dzīves laikā paveiktais izraisa apbrīnu. Viens no tiem noteikti ir izcilais hokejists Kārlis Skrastiņš. Ja viņa dzīve pašos spēka gados traģiski septembrī neaprautos aviokatastrofā Jarosļavā, mūsu hokejista sniegums uz ledus laukuma un viņa Latvijas patriotisms vēl ilgi gandarītu un izraisītu lepnumu.

 

Tāpat regulāri sekoju līdzi bezgala labsirdīgās un uzņēmīgās Līgatnes dabas parka dzīvnieku kopējas Velgas Vītolas dzīves gaitai. Nesen izlasīju, ka viņa jau kuro reizi no nāves izglābusi dzīvnieka mazuli.

 

Šoreiz alnēnu Fredi, kuru kopēja ļenganu un vārgu agrā pavasarī atrada aļņu mātes voljērā. Ja vien Velga vārgajam ķermenītim nebūtu uzkāpusi virsū, Fredis tagad ganītos citos medību laukos.

 

Pirms vairākiem gadiem viņa gluži vai kā savu bērnu izaudzināja šovasar izbēgušās lācenes Mades mazuli – lāču meiteni Ilzīti. Apbrīnojama ir šīs trauslās sievietes neatlaidība un spēks. Neskatoties ne uz ko, par ko šādos gadījumos vajadzētu satraukties – par naudu, par iespēju dabūt medikamentus, par savu laiku un veselību, Velga, skaļi neafišēdama, veic savu misiju – glābj un palīdz vājākajiem.

 

Reizēm sev uzdodu jautājumu, kāpēc vienam cilvēkam pietiek mīlestības visiem – gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, bet citiem neatliek laika saviem miesīgajiem bērniem, vecākiem un vecvecākiem? Iespējams, uz šiem jautājumiem atbildes sarunā ar “Ziemeļlatviju” sniegs valcēniete Daina Krastiņa, kura jau piecus gadus veic audžumammas misiju.

 

Visu mūžu Daina ir dzīvojusi tālajā Amerikā, bet, atbraucot uz Latviju, iesaistījās audžuģimeņu kustībā. Šie cilvēki vienkārši nespēj dīki pavadīt dzīvi, viņiem nepieciešams izaicinājums.

Komentāri 7

atbilde

Varbūt liksies ciniski, bet Velgai nav bijusi laime izbaudīt laimīgas sievietes izjūtas, jo nav paveicies ar vīrieti, tāpēc mīlestība kaut kur jāsaņem/jāatdod citur. Viņai ir sabeigta veselība šajā misijā. Normāls cilvēks ir pavisam parasts, ne ar ko īpaši neizceļas, neprasās īpaši izcelties ar kaut ko atšķirīgu. Visi brīnumcilvēki ir kaut kādā veidā apdalīti.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 12:42

tiešām ciniski

Nu nevar par cilvēku teikt,ka viņš ir līdzjūtīgs pret dzīvnieku tāpēc, ka nav paveicies privātajā dzīvē! Tad jau iznāk ka laimīgie dzīvniekus nežēlo ! Tas var būt blakusefekts,bet nekādā ziņā ne iemesls. Un vispār, neapspriedīsim Velgas personīgo pasauli,ne tāpēc viņa dara labos darbus,lai citi par viņu publiski patenkotu.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 13:02

sviesc

Ar apbrīnu un patiesu prieku lasu šādus rakstus, kur uzteikts šo kluso darītāju veikums, kas sniedz gandarījumu pašam un apkārtējiem.Gribētos vairāk šādu rakstu, stāstu.Bet neļausimies negatīvajām emocijām, beigsim apspriest personīgās dzīves, cilvēku dotumu un spēju iztirzāšanu. Vai tas ir vajadzīgs? Tikai tiem, kuri savā dzīvē ir problēmas, cenšas savu negatīvismu kompensēt ar citu apliešanu, un negatīviem komentāriem.
Inga, Uz priekšu, malacis, raksti vairāk sirdsrakstus!!!

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 15:18

///

Velga pati savu dzīvi bija izlikusi Ievas lapās visu apspriešanai. Cilvēks, kuram mīļa ģimene, tāpat mīl dabu un visu pārējo, tikai par to nerunā skaļi. Tā es domāju. Man daži pazīstamie, kas cilvēkos vēlas izlikties par kaut ko īpaši, savā dzīvē ir nabadzīgi, kad nav, ko īsti mīlēt un kam darboties, tad nu viss notiek it kā sabiedrības labā. Tāpēc, ja spēju to saredzēt, neesmu skaudīga vai nelaimīga. Ja būtu, atvērtu suņu patversmi vai ko citu. Vispār ieteiktu pie katra apgalvojuma par īpašajiem cilvēkiem pielikt psihiatra vai vismaz psihologa komentāru. Jūs viņu skatījums pārsteigtu.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 15:30

to ///

Man gan liekas, ka paši psihologi un psihiatri neprot savu dzīvi sakārtot, kur nu vēl citiem palīdzēt.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 19:46

iza

Vai nu viņa runā skaļi vai nerunā-ne tas ir galvenais.Galvenais ir tas,ko viņa dara. Un to ne katrs var un grib varēt.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 20:31

saule

Jauka tāda pačalošana un brīnīšanās par svešu cilvēku varoņdarbiem, kas patiesībā ir ļoti vienkārši - daba nemīl tukšumu, katram cilvēkam ir vēlme būt mīlētam, būt vajadzīgam, mīlēt kādu ,nav svarīgi vai tie ir dzīvnieki vai bērni. Sevišķi ja dzīvē nav lutinājusi ar saviem bērniem, vai brīnišķīgām attiecībām. Kāpēc gan sieviete pusmūžā , saprotot ka pašai bērnu nebūs, princis baltā zirgā nebūs, nevarētu palīdzēt kādam grūtdienim. Tas nav nekāds izaicinājums vai varoņdarbs un tam nekāda sakra ar dīki pavadītu dzīvi. Un kas ir tāds par ko šie cilvēki tā jāapbrīno .Salīdzināt savu dzīvi ar kāda cita? Ja man ir savi bērni, nevis pieņemtie, ja man ir savs suns , kurš izaudzināts no kucēna vecuma, nevis pieņemts izmocīts suņuks ar īpašo stāstu?! Dažreiz regulāra sekošana citu cilvēku dzīvei liecina par paša tukšu un neinteresantu dzīvi.

pirms 9 gadiem, 2011.09.15 23:10

Lietotāju raksti