Runas par sankcijām

Daži Latvijas politiķi pārliecināti, ka Krievijas militāristus iespējams apturēt ar starptautisku sankciju palīdzību. Lai kā piepūlētu atmiņu, nespēju atcerēties gadījumu, kad ekonomiska rakstura sankcijas būtu bijušas iedarbīgas, jo totalitārie režīmi drīzāk ļaus nomirt badā tautai, nekā piekāpsies starptautiskam spiedienam.

 

Tiesa, ilgākā laikā, ja sankcijas tiek prasmīgi apvienotas ar diplomātiju, zināms pavērsiens vienas vai otras valsts dzīvē nokārtots, piemēram, Lībijas gadījumā.

 

Krievijas gadījumā mums darīšana ar lielvaru, kam pašapziņu ceļ vairāki faktori: teritorijas lielums, kodolieroču esamība un milzīgi dabas resursi, ieskaitot naftu un dabas gāzi. Šie faktori patiešām var aizmiglot skatienu uz īstenību.

 

Bet salīdzināsim tādu ekonomikas rādītāju kā iekšzemes kopprodukts (IKP). Ja visas pasaules kopproduktu pieņemam par 100, tad ASV daļa ir 20, ES valstu - 25, bet Krievijas daļa tikai 2. Krievija ražo tikai divus procentus, ko saražo pasaule.Tas ir rādītājs, kas apliecina dažādās svaru kategorijas.

 

 

Kremlis grib izkļūt no izolācijasSanācis tā, ka Kremļa saimnieki sanīdušies ar pilnīgi visiem. Un dīvaini tas, ka Putins nav meklējis sabiedrotos laikā, pirms tika gatavota Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšana. Draugi tiek meklēti pēc notikušā. Pagaidām atzinēju sarakstā var minēt Kalnu Karabahu un palestīniešu radikālo kustību HAMAS. Tā kā Rietumiem nekas tīkams nebija gaidāms, Kremlis cerēja saņemt atbalstu no Austrumiem, šim nolūkam Dušanbē tika sasaukta Šanhajas sadarbības organizācijas sanāksme.

 

 

Sākumā Krievijas ziņu aģentūras izplatīja vēsti, ka Ķīna un pārējās valstis vienprātīgi atzinušas Krievijas rīcību par pareizu. Nekā tāda gan nebija, jo austrumnieciskā diplomātija atrada pavisam citu formulējumu, proti, ka Šanhajas grupas valstis "izpratušas Krievijas rīcību".

 

Citādi nemaz nevar būt, jo katrai zemei savi konfliktu reģioni. Ja Ķīna atzītu Abhāzijas neatkarību, tad šis fakts darbotos kā precedents, jo būtu grūti pamatot Pekinas politiku, atsakot neatkarību Tibetai un Austrumturkestānai. Kazahstānas problēmu rajons ir valsts ziemeļi, kur dzīvo krievvalodīgie, kādreizējie jauno zemju apguvēji. Kirgizstānai problēmas ar Ošas apgabalu, Tadžikistānai dumpības gars valda Kalnu Badahšānā. Arī Uzbekistānai ir gan Karakalpaku novads, gan asinīs noslīcinātā dienvidaustrumu daļa.

 

Precedents jau darbojas. Armēnijā 22 organizācijas vērsušās pie Erevānas valdības, lai tā atzīst Kalnu Karabahas neatkarību - šādu ieganstu karošanai gaida Azerbaidžāna. Bet Armēnijā dislocēts krievu armijas kontingents. Kad Ingušijā, kuras iedzīvotāji netur labu prātu uz osetīniem (osetīni pēc ingušu deportācijas aizņēma brīvās zemes un dzīvokļus), tika nogalināts Maskavas ieliktenim Zjazikovam netīkams žurnālists, opozīcija sāk pieprasīt, lai Ingušija izstātos no Krievijas Federācijas. Un tas ir tikai sākums, nogalinātā upura teips (dzimta) pieteicis asinsatriebību.

 

Kad domājam par notikumiem Ziemeļkaukāzā un Aizkaukāzā, sapratīsim, ka šajā tautu raibumā nav vienas kopīgas patiesības. Šeit diskusiju kultūra aprobežojas ar savas taisnības aizstāvēšanu, par argumentiem izmantojot gan skitu sirojumus, gan Čingizhana ordu plosīšanos. Pēc Krievijas izolētā kara pret Gruziju, kad kopā ar regulāro armiju gruzīnu ciemos plosījās gan osetīnu zemessargi, gan Terekas un Kubaņas kazaki, cilvēku dvēselēs rūgtuma pietiks septiņām paaudzēm.

 

 

Par un pretVispirms daži žurnālistu vērtējumi saistībā ar Medvedeva prezidentūras sākšanos: "Cerība uz cerībām" (Oslobonjana), "Pasaulē starptautisko tiesību vairs nav" (Dorenko).

 

Ekonomisko sankciju gadījumā Krievija draud ar bargiem atbildes pasākumiem. Un šis tas jau darīts. Uz 30 stundām apturēta gāzes plūsma uz Rietumeiropu. Tiek gatavoti aizvien jauni "sanitārie noteikumi" importa precēm.

 

Pagaidām Rietumi nevēlas lietot galējus līdzekļus jeb sankcijas. Pirmkārt, Krievijai tiek dota iespēja mainīt savu politiku. Otrkārt, ES 27 valstīm ir vajadzīgs laiks, lai panāktu vienotu viedokli. Un enerģētisko neatkarību no Krievijas piegādēm nevar panākt vienā rāvienā. Zīmīgi tomēr, ka pat Putina draugs Berluskoni jau vienojies ar Lībijas valdību par alternatīvām piegādēm. Un aizvien lielāks svars tiek piešķirts gāzes vada "Nabucco" projektam, kas Vidusāzijas gāzi piegādātu Rietumiem, apejot Krievijas krānus. Ekonomists Bergers mūsdienu situāciju raksturo kā "daudztrubu" pasauli.

 

Ar ko Rietumi var atbildēt Krievijai, ja tiktu "aizgriezti krāni"? Ļoti sāpīgs trieciens Kremļa modernizācijas plāniem būtu aizliegums Krievijai pārdot jaunākās tehnoloģijas, tostarp monotehnoloģijas. Varētu tikt pārtraukta sadarbība kosmosa izpētē. Varētu tikt ieviestas kvotas Krievijas tērauda, niķeļa, alumīnija eksportam. Jau tiek apturētas sarunas par jaunu sadarbības un partnerības līgumu, jāšaubās par

Krievijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tāpat sāpīgs var būt vīzu atvieglojumu pārskatījums, arī par krievu uzņēmēju kapitālu Rietumos, jebšu Krievija vēlas iegūt kontroli pār veselām ekonomikas nozarēm Eiropā un ASV.

 

Pašlaik Krievijai lieli valūtas un zelta uzkrājumi, bet šīs rezerves var ātri izsīkt. Sevišķi gadījumā, ja būtiski kļūst lētāka nafta un dabas gāze. Tāpēc Kremļa varasvīru bravūrai nav īsta seguma.Pēdējo 17 gadu laikā arī Krievijā izveidojusies patērētāju sabiedrība, un gadījumā, ja veikalos pazudīs importa preces, tauta paudīs sašutumu. Tie, kam vairāk naudas, arī turpmāk gribēs braukt ālēties uz Kuršavēlu vai citiem kūrortiem. Starp citu, kad Vācijā tūrisma firmas organizē ceļojumus uz Turciju vai Ēģipti, vācieši paģēr, lai grupā nebūtu krievu.

 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja var atcelt 2014. gada Soču olimpiskās spēles. Kaut ekonomikas eksperts Privalovs uzskata, ka Krievijas dienvidos nemaz nav tādu celtniecības jaudu, lai paveiktu kaut pusi no ieplānotās celtniecības. Un zināms, ka Dienvidkoreja savus plānus par olimpisko objektu būvi veic visai sekmīgi - rezerves variants nodrošināts.

Lietotāju raksti