Sevi piesaka citādi bērni

Ir patiesība, ka viss sākas ģimenē.  Ļoti iespējams, katrs cilvēks neatkarīgi no viņa vecuma, atceroties savus skolas laikus, atcerēsies arī kādu apceltu klasesbiedru. Ir patiesība, ka viss sākas ģimenē.   Ļoti iespējams, katrs... 

Iemesli apcelšanai var būt visdažādākie. Klases spīdzināšanas objekts, piemēram, slikti ģērbās; labi mācījās; bija resns; neprata sevi aizstāvēt; kautrīguma vai cita iemesla dēļ neiekļāvās klases kolektīvā; pats cēla degunu par augstu un tamlīdzīgi.

 

 

Taču vismaz manā skolas laikā nebija dzirdams, ka viens skolēns apceļ klases kolektīvu, kā noticis Strenču vidusskolas 5. klasē. Klasesbiedri raksturo 11 gadus veco zēnu kā kausli, kurš bukņījis citus jau no pirmklasnieka vecuma.

 

 

Bērnu vecāki spriež, ka puiku vajadzētu pārcelt uz citu skolu. Taču izglītības iestāde nedrīkst izslēgt audzēkni, kamēr viņš nav ieguvis pamatizglītību.

 

 

Pēc pedagogu stāstītā, arī citās skolās ir problēmas ar hiperaktīviem skolēniem, kuri nespēj kontrolēt savu uzvedību. It īpaši tas esot vērojams jaunākajās klasēs.

 

 

 Ir uzklausīti arī vecāku stāsti par bērniem, kuri “jociņi” vienaudžiem jau kļuvuši pavisam melni. Piemēram, uz kāda skolēna kontroldarba lapas uzzīmēts cilvēks ar norautu galvu.

 

 

Jaunākās klases šobrīd sāk apmeklēt bērni arī tiem vecākiem, kuri paši mācījās Atmodas laikā un izbaudīja toreiz sākušos demokrātiju izglītības sistēmā un “atkusni” sabiedrībā - ne vien politikā, bet arī morālē.

 

 

Pieļauju, bija pusaudži un jaunieši, kuri zem visatļautības salūza, un, tagad izauguši, neprot dot stingru dzīves pamatu saviem bērniem. Jo ir patiesība, ka viss sākas ģimenē. Tajā bērnam, jau piedzimstot, jāsaņem vecāku mīlestība, - turklāt tāda, kas nav akla.

Lietotāju raksti