Šī vēstule domāta visiem Latvijas pašvaldību vadītājiem. 1

Turpmākajos 10 gados pasaule būtiski mainīsies un daudz kas no tā, pie kā esam pieraduši, vai nu mums vairs nederēs, vai arī vairs nebūs pieejams. Ja gribam veidot plaukstošu un veselīgu sabiedrību, nedrīkstam ignorēt ap mums notiekošo. Pašvaldību loma būs vienlīdz izšķiroša. Katram uz vietas jārūpējas par piemērotiem izaugsmes apstākļiem.

Ievads Rakstu šo vēstuli, lai runātu par to, kādi izaicinājumi mūs sagaida 21.gadsimtā jeb dabas un citu resursu trūkuma laikmetā. Domājot par Latvijas nākotni, vajadzētu pacensties atbildēt uz šādiem jautājumiem: kas 2050.gadā mūs baros jeb kas veidos mūsu ekonomikas pamatu, kādi darbi Latvijā būs pieejami, kādā vidē dzīvos mūsu bērni, cik sekmīgi spēsim izmantot mums pieejamos resursus?

Latvijai ir izcilas iespējas kļūt par vienu dinamiskākajiem zaļās izaugsmes ekonomikas dzinējiem un paraugiem pasaulē, radot jaunas darba vietas, attīstot jaunas un pielietojot esošās tehnoloģijas, liekot pamatus zinātņu nozaru attīstībai. Salīdzinot ar daudzām valstīm pasaulē, mums ir neskaitāmas priekšrocības, kuras līdz šim dažādu iemeslu dēļ neesam gribējuši izmantot.

Esmu pārliecināts, ka katrs pašvaldības vadītājs vēl tās iedzīvotājiem labāko, un zinu, ka tikai sadarbībā mēs visi spēsim izveidot tādu vidi, kas nodrošinās saprātīgus un pastāvēt spējīgus dzīves apstākļus mums un mūsu pēctečiem. Taču, lai tas notiktu, ir jānovērtē mūsu visu rīcība jaunajos apstākļos.

Pēdējos gados runājam par sabiedrības līdzekļu taupīšanu un izdevumu samazināšanu, tomēr daudzviet turpinām tērēt naudu nelietderīgi. Dažkārt to darām, jo nezinām, ka varētu netērēt.

Pēdējā pusotra gada laikā esmu strādājis Dānijā, vērojis šīs valsts sasniegumus un trūkumus. Dānijā, tāpat kā Latvijā, ir ekonomiskā krīze. Atšķirība ir tā, ka viņi bija spējuši uzbūvēt labklājības valsti, kura tagad piedzīvo strukturālas izmaiņas.

Lai gan arī šeit politiķi un vietējās sabiedrības vadītāji ne vienmēr grib pieņemt drosmīgus un tālredzīgus lēmumus, tomēr Dānijā un visā Skandināvijā tuvākajos 5 līdz 10 gados notiks būtiskas izmaiņas, kas liks pamatus jaunam tautsaimniecības modelim. Tas nodrošinās šo sabiedrību konkurētspēju jaunajos starptautisko attiecību un ekonomiskā svara maiņas apstākļos.

Arī mums ir iespējas radīt līdzvērtīgu tautsaimniecības modeli, kas spēs izturēt ne vienu vien gaidāmo krīzi. Tomēr mums ir tikpat lielas iespējas to neizdarīt.

Starptautiskais konteksts

Jūs būsit pamanījuši, ka pēdējos trijos piecos gados ir notikušas naftas cenu svārstības, tas pats ir noticis ar pārtikas un citu izejvielu cenām. Var diezgan droši teikt, ka stabilas izaugsmes laikmets pāraug neparedzamu svārstību laikmetā.

Viss liecina, ka pasaulē pastiprināsies sacensība par resursiem. Pieaugs fosilās enerģijas cenas, diezgan ticami, ka augs arī pārtikas cenas. Pieaugs pieprasījums pēc zemes. Ne velti Ķīna un citi milži cenšas „kolonizēt" Āfriku un citas vietas, uzpērkot lauksaimniecībai nepieciešamās zemes. Notiek visa veida derīgo izrakteņu masveida izpirkšana. Arī mūsu kaimiņi meklē izeju, iegādājoties Latvijas zemi savas lauksaimniecības produkcijas ražošanai un eksportam. Mūsu meži jau daļēji nopirkti.

Pirms pāris gadiem beidza pastāvēt 20.gadsimta beigu Rietumeiropas un Rietumu pasaules attiecību un starptautiskās ekonomikas modelis. Ir sācies jauns laikmets, kurā papildus jaunu spēlētāju (BRIC u.c.) pieteikumam ir vērojama ES sabiedrību labsajūtas un pārliecības lejupslīde, kas noris uz politiskās kultūras degradācijas fona. Eiropas valstīm nav politiskās elites, kas spētu piedāvāt jaunas idejas.

Krievijas jeb Putina politiskā sistēma visticamāk nostiprināsies un tuvākajos 10 gados radīs lielas grūtības visiem tās kaimiņiem. Ņemot vērā Eiropas ekonomiskās grūtības un saimniekošanas modeļa pārveidošanos (varam to saukt par krīzi, kas vilksies vismaz 7-12 gadus), būs vērojami Eiropas ekonomiku centieni iesakņoties Krievijas un Āzijas tirgū. Notiks arī pretējais - Austrumu tirgus modelis investēs Rietumu tirgū, būtiski pārbaudot Eiropas sabiedrību saimniekošanas tradīciju spēku.

Daudzi pagājušajā gadsimtā atbildētie pamatjautājumi tiks uzdoti no jauna. Iespējams, Rietumu sabiedrības atradīs jaunas atbildes uz to, kāds sabiedrības attīstības modelis ir ekonomiski paceļams un izkopjams. Starplaikā daudzas pamatvērtības tiks nopietni apšaubītas un diskusijas būs gana emocionālas.

ANO sistēma un pārējie starptautiskie ietvari - Vašingtonas konsenss, starptautiskā tirdzniecība u.c. - jeb tā sauktā globalizācija piedzīvo sabrukumu un pēc 2.pasaules kara radītās starptautisko attiecību sistēmas nomaiņu. Spēku samērs ļogās, attīstība pārvietojas prom no Rietumiem.

ES būs spiesta piedzīvot dramatisku atskurbšanu. Pat ja izdosies izglābt Eiro, Vācijas pamošanās iedarbinās jaunus procesus un izmainīs Lisabonas līguma kontekstu. Turpmākie gadi liks pamatu ne tikai jaunai starptautiskajai kārtībai, bet arī izmainīs lietu stāvokli ES.

Resursu pieejamība pasaulē

Nav pamata apgalvot, ka turpmākajās desmitgadēs izsīks vai nebūs pieejama fosilā enerģija. Daudzi pētnieki apgalvo un spēj pierādīt, ka tiks apgūtas jaunas tehnoloģijas, kas ļaus iegūt naftu un gāzi arī no citiem avotiem.

Tomēr derētu atcerēties, ka pasaules iedzīvotāju skaits turpina augt un pēc 40 gadiem tas sasniegs 9 miljardu slieksni. Ja vienlaikus turpinās augt cilvēku labklājība, pasaulē pieejamās izejvielas nepietiks visiem. Turklāt naftas un gāzes ieguve sadārdzināsies, jo tās ieguvi apgrūtinās iegulu pieejamība.

Tas novedīs pie lielas sacensības par resursiem, nevaram izslēgt pat jaunus konfliktus. Japānas zemestrīce un Fukušimas atomstacijas problēmas radīs jaunus apstākļus pasaules enerģētikas vidē.

Cenu kāpums ir diezgan ticams.

Papildus visam planētas vidējā temperatūra turpina palielināties. Varbūt tas pagaidām neskar Latviju tieši, tomēr mēs nevaram izlikties neredzam, kā klimata izmaiņas ietekmē pieejamo resursu izmantojumu. Pērn tas skāra graudus un citus pārtikas produktus. Turpmāk šādas svārstības un neskaidrība pastiprināsies.

Dānijas atbilde

Dānija jau gadiem ilgi ir kļuvusi par vietu, kur cilvēki no daudzām valstīm brauc mācīties to, kā var panākt ekonomikas augšanu, nepalielinot enerģijas patēriņu.

Pagājušā gadsimta 70.gados Dānija piedzīvoja divas krīzes - pašu radīto un naftas krīzi 1973. un 1979.gadā. 60.gados Dānijas sabiedrība, tāpat kā citur Rietumeiropā metās patēriņā, kas noveda ekonomiku lielos parādos.

Dānijas tekošā konta deficīts bija nesamērīgs. Naftas krīzes lika domāt, kā panākt enerģijas neatkarību. Vienlaikus Ziemeļjūrā tika atklāta nafta un gāze, kas viss kopā ļāva Dānijai kļūt par enerģiski pašpietiekamu un eksportēt. Papildus tika investēts vēja enerģijā un pētīti citi enerģijas iegūšanas avoti.

Pastāv viedoklis, ka 2012.gadā Dānija būs spiesta importēt enerģiju.

Dānija patlaban mēģina sevi pozicionēt kā pasaules zaļās izaugsmes laboratorija. Pagājuša gada rudenī Kopenhāgenā notika divas nozīmīgas konferences. Pirmajā - Zaļās izaugsmes ekonomikas (Green Growth Economies) - tika stādīts priekšā Dānijas Klimata komisijas ziņojums par to, kā var panākt pāreju no fosilās uz atjaunojamo enerģiju. Dānijā ir politiska vienprātība, ka tas ir izdarāms līdz 2050.gadam.

Februārī Dānijas Klimata komisijas vadītāja Katrine Ričardsone bija Rīgā un uzstājās kā Valsts prezidenta lekcijas viese. Viņa tikās ar Valsts prezidentu, ekonomikas ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, Saeimas deputātiem un ekspertiem.

Šī gada februārī Dānijas valdība nāca klajā ar pasaulē pirmo ceļa karti jeb Dānijas enerģijas stratēģiju, kas savās ambīcijās iet tālāk par Klimata komisijas ziņojuma ieteikumiem un nosaka to, kas darāms, lai 2050.gadā Dānijas ekonomika būtu brīva no fosilajām enerģijām.

Otrajā konferencē - Globāla zaļā izaugsme 2010 (Global Green Growth 2010) - tika turpināta Dānijas pozicionēšana zaļās izaugsmes laboratorijai. Dānijas lielākais enerģijas ražotājs DONG Energi ir noteicis plānu, kā panākt pāreju uz atjaunojamo enerģiju.

Vairākas Dānijas starptautiski pazīstamas kompānijas (piemēram, Danfos un Grundfoss) apgalvo, ka arī ar esošajām tehnoloģijām var panākt būtiskus enerģijas ietaupījumus. Vairākas Dānijas pilsētas ir nolēmušas tuvākajos gados pāriet uz elektromašīnām sabiedriskajā transportā. Ir runas un tiek veikti nopietni darbi, attīstot tā saukto gudro tīklu (smart grid), kas ļautu sekmīgāk izmantot vēja un atjaunojamo enerģiju. Šie ir tikai daži piemēri no tā, kas būtu iepazīstams Dānijā.

DONG Energi nolēmuši enerģijas ražošanā 85% izmantot atjaunojamo enerģiju. Šobrīd tikai 15% enerģijas ražošanā tiek izmantota atjaunojamā enerģija. DONG Energi grib tuvāko piecu gadu laikā dubultot biomasas izmantošanu, vienlaikus samazinot izmešus uz pusi.

Pieaugot vēja daudzumam, meklē iespējas attīstīt gudro tīklu. Strādā pie atkritumu pārstrādes programmas. Izmanto salmus biodegvielas ražošanai. DONG Energi atbalsta pāreju uz elektromašīnām un cer, ka Dānija būs pirmā valsts pasaulē, kas sabiedriskā transporta sektorā pāries uz elektromašīnām.

Tagad dāņi atkal ir attapušies, ka viņi zaudē savas vadošās pozīcijas, ka Ķīnā, ASV, Lielbritānijā, Vācijā un citur notiek strauja attīstība zaļās izaugsmes virzienā. Viņi ir ne tikai attapušies, bet ir nolēmuši tikt ar to galā.

Turpmākajos gados Dānijā notiks ļoti būtisks pavērsiens, lai pielāgotu savu ekonomiku un padarītu to konkurētspējīgu apstākļos, kad pasaulē turpināsies nopietna sacensība par resursiem.

Dansk Industri pētījums rāda, ka, īstenojot vajadzīgās reformas zaļās ekonomikas attīstīšanai, tikai Kopenhāgenas apkaimē un Zēlandē tuvāko gadu laikā var tikt radītas vismaz 35000 jaunas darba vietas.

Dānijas pašvaldības un vietējās sabiedrības

Pēdējo 10 mēnešu laikā man ir bijusi iespēja iepazīt dažādu pašvaldību un tur dzīvojošo centienus gādāt par jauniem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Kā jau minēju iepriekš, vairākas pašvaldības ir nolēmušas pāriet uz elektromašīnām sabiedriskajā transportā.

Samso (Samsø) dzīvo nedaudz virs 4000 cilvēku, tā ir viena no Dānijas salām, kuras iedzīvotāji pirms 11 gadiem nolēma padarīt savu salu brīvu no fosilās enerģijas. Mani vērojumi rāda, ka viņiem tas arī izdodas. Bet tas notiek, pateicoties vietējo cilvēku iniciatīvai, vietējo uzņēmēju iesaistei un pašvaldības līdzdalībai.

Tiek radītas jaunas darba vietas un process nekad nebeidzas, jo labvēlīgi attīstīties var tikai tad, ja notiek nepārtraukta virzība un rosība, ja vietējie iedzīvotāji sadarbojas un kopīgi meklē risinājumus. Ja uzņēmēji saprot, ka zaļā izaugsme ir lieliska biznesa iespēja.

Nule biju Sonderborgā (Sønderborg), kas atrodas Jitlandē netālu no Vācijas robežas. Šai pilsētai un tās apkaimei ar 70 000 iedzīvotāju ir plāns līdz 2029.gadam kļūt par CO2 neitrālu. Viņu plāns Project Zero (http://www.projectzero.dk/) ir izpelnījies ES atzinību.

Sonderborgā ir uzcelta Dānijas pirmā privātā māja, kas rada vairāk enerģijas, nekā patērē. Saules baterijas, zemes sūknis rada vairāk enerģijas, nekā 5 cilvēku ģimene spēj patērēt. Atlikums nonāk kopējā tīklā un ģimenei kompensē tad, kad saule nespīd un jāņem elektrība no tīkla.

Lai gan Dānija ir viena no bagātākajām zemēm pasaulē, arī te pietrūkst līdzekļu, tāpēc pašvaldības arvien biežāk cenšas izmantot ESCO tipa finansējumu. Midelfartas (Middelfart) komūna jeb pašvaldība pirms dažiem gadiem veica sabiedrisko ēku un enerģijas efektivitātes programmu, izmantojot ESCO finansējuma modeli. Tas ir kļuvis par Midelfartas modeli, ko izmanto arī citas pašvaldības Dānijā.

Ietaupījumi Midelfartā pārsteidza, jo izrādījās, ka viņi lietoja pārāk daudz enerģijas nelietderīgi un pārmaksāja. Veikuši priekšizpēti 8 pašvaldības ēkās (kopējā platība aptuveni 30 000 kvm), viņi secināja, ka tajās ir dažādi standarti, ir novecojušas apkures sistēmas, nesamērīgi lieli ūdens sildītāji, novecojušas apgaismes sistēmas u.c. problēmas. Veicot nepieciešamās izmaiņas un ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, tika ietaupīts no 19 līdz 24% enerģijas un būtiski samazināti ikgadējie izdevumi.

Tikko biju arī divās kompānijās - Grundfos un Danfoss. Viņu jaunās tehnoloģijas dod būtiskus enerģijas ietaupījumus. Piemēram, Grundfoss pēdējās paaudzes sūkņi patērē tikai 20% elektroenerģijas salīdzinājumā ar jaunākajiem apritē esošajiem modeļiem. Līdz ar to ieguldījumi enerģijas efektivitātes uzlabošanā bieži vien atmaksājas neiedomājami īsā laikā.

Ziemeļvalstu sadarbība

Ziemeļvalstu sadarbība attīstās kopš 20.gadsimta 30.gadiem.

Pērn vasarā piecu valstu premjerministri savā gadskārtējā sanāksmē nolēma attīstīt sadarbību zaļās izaugsmes virzienā. Viņiem nebija skaidra sākotnēja plāna, taču šo valstu premjerministri apzinās, ka vajadzīgas jaunas idejas attīstībai. Tagad Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts kopā ar piecu valdību ekspertiem strādā pie šāda plāna izveides un tas tiks prezentēts šovasar.

Papildus tam ZMP ir izsludinājusi projektu „Ziemeļu enerģijas pašvaldība" (Nordic Energy Municipality). Tas paredz sacensību starp Ziemeļvalstu pašvaldībām par labāko projektu, kas nodrošina ilgstoši izmantojamu enerģiju, zaļo izaugsmi un klimatam draudzīgu vidi.

Līdz ar to Skandināvijā tuvāko gadu laikā notiks strauja attīstība jauna ekonomikas modeļa radīšanā. Skandināvijā dzīvojot, ir pilnīgi skaidrs, ka šajās valstīs turpmākajos gados notiks domāšanas izmaiņa sabiedrībā. Te cilvēki ne tikai sapratīs, bet arī sāks dzīvē lietot atziņu, ka pasaulē konkurētspējīgi būs vienīgi tie, kas spēs ražot un patērēt, izmantojot saprātīgāk un mazāk resursu.

Latvijas izredzes

Kā jau rakstīju, turpmākajos 10 gados pastiprināsies sacensība par resursiem. Tāpēc sekmīgi būs tikai tie, kuri spēs mazināt savu atkarību no fosilās enerģijas un likt pamatus mūsdienīgai un turpināties spējīgai izaugsmei.

Latvijas izaugsmes problēmas uz šī fona ir pašas Latvijas ziņā. Mums ir labas iespējas nenokavēt vilcienu. Tikpat daudz iespēju palaist to garām, palielinot jau tā pieaugošo atpalicību BV, Skandināvijas un ZR-Eiropas virzības kontekstā.

Izmaiņas, par kurām ir runa, nenotiks viena vai dažu gadu laikā. Tas ir process, kas prasīs daudzus gadu desmitus, ļoti pamatīgus un politiski tālredzīgus lēmumus. 10.Saeimas laikā mums ir visas iespējas to uzsākt.

Šīs Saeimas un, cerams, arī šīs valdības laikā Latvijas politiskajiem vadītājiem būtu jāspēj sabiedrībai iezīmēt svarīgākie valsts attīstības virzieni.

Latvijā viens no svarīgākajiem neatbildētajiem jautājumiem ir saistīts ar valsts enerģētikas nākotni. Ja skatās uz to, kas sagaida šo valdību un Saeimu, tad enerģētikas politikas formulēšana un risinājumu meklēšana valsts un pašvaldību līmenī būs viens no galvenajiem virzieniem, kam vajadzētu noteikt valsts ekonomikas un darba tirgus tālāko attīstību. Ja Latvijā nesāksies nopietna saruna un netiks pieņemti svarīgi politiski lēmumi, tad visas runas par krīzes pārvarēšanu būs jāatkārto tad, kad būsim nākamajā grāvī jeb enerģētiskajā bedrē.

Esmu pārliecināts, Latvija var būt enerģijas pašpietiekama, jo mums ir visi nepieciešamie resursi, bet nav nākotnei derīgas infrastruktūras un trūkst sabiedrības veselīgas domāšanas, lai sāktu pāreju uz 21.gadsimtā vajadzīgo saimniekošanas modeli.

Mūsu krīze ir izcila izdevība tālākai izaugsmei, kas būtu balstīta uz stingriem pamatiem.

Enerģijas ieguve, ražošana, piegāde un lietderīga izmantošana ir cieši saistīta ar politisku vienprātību, izlēmību un sabiedrības atbalstu. Pie tā ir nopietni jāstrādā.

Tāpēc izšķiroši būs lēmumi par Latvijas izvēli enerģijas ražošanā, piegādēs un saprātīgā izmatošanā. Tas ir neizbēgami saistīts ar Latvijas mežu nākotni, koksnes nozari, zemju apsaimniekošanu, ūdens resursiem, atkritumu pārstrādi. Tāpat tas attiecas gan uz pašvaldību un sabiedriskajām ēkām, gan uz privāto sektoru un mājsaimniecībām. Latvija ir bēdīgi slavena ar enerģijas zudumiem un tās neefektīvu izmantošanu.

Neveicot likumdošanas būtisku pārstrādi un neliekot praktiskus pamatus šo jomu izmainīšanai, Latvijas sabiedrība ir nolemta ilgstošai atpalicībai un konkurētspējas tālākai novārdzināšanai. Diezin vai tas varētu būt likumdevēju, valdības, nevalstisko organizāciju un privātā sektora mērķis.

Pašvaldību loma

Zinu, ka daudzas pašvaldības pēdējos gados ir veikušas būtiskus uzlabojumus sabiedrisko ēku un infrastruktūras apsaimniekošanā. Vienlaikus, iepazīstoties ar apstākļiem tuvāk, nereti nākas secināt, ka veiktie pasākumi skar tikai daļu no problēmām.

Der atcerēties, ka vidusmēra Latvijas maizes ceptuve patērē 5 reizes vairāk enerģijas nekā tāda pati ceptuve Dānijā. Turklāt Dānijas piemērs rāda, ka arī šeit ir iespējami lieli enerģijas ietaupījumi. Dānijā arvien vairāk uzņēmumu sāk attapties un pieņemt svarīgus lēmumus par enerģijas taupīšanu. Skandināvijas lielās kompānijas domā par savu enerģijas iegūšanu. Piemēram, IKEA ir nolēmusi iegādāties savu vēja turbīnu, lai apgādātu ar enerģiju lielās noliktavas.

Bez tam, ja paskatās EK jauno Enerģijas efektivitātes plānu 2011, Dānijas Enerģijas stratēģiju 2050 un Dānijas Klimata komisijas ziņojumu, visos šajos dokumentos var skaidri redzēt, ka laikā, kamēr jaunās tehnoloģijas vēl tikai top, mēs varam ietaupīt ļoti daudz enerģijas, izmantojot esošās tehnoloģijas un mainot savu attieksmi pret patēriņu. Pat ar neapbruņotu aci un bez nopietniem pētījumiem diezgan droši var teikt, ka mēs Latvijā pārmaksājam vismaz uz pusi, jo mūsu enerģijas patēriņš lielākoties ir nesapratīgs un novecojis.

Var, protams, gaidīt uz valdības norādījumiem un Saeimas lēmumiem. Tomēr ir vērts mēģināt, strādājot kopā ar vietējiem uzņēmējiem un sabiedrību, meklēt vietējos risinājumus zaļās izaugsmes virzienā.

Dānijas un Skandināvijas pieredze rāda, ka zaļās izaugsmes ekonomikas rada jaunas darba vietas. Turklāt runa nav tikai par zaļiem risinājumiem mūsdienīgu saukļu pēc. Runa ir par tādiem risinājumiem, kas arī pēc gadiem 30 un vairāk joprojām dos iespēju cilvēkiem dzīvot labklājības apstākļos un nodrošinās ar darbu.

Turpinot strādāt Dānijā, meklēšu jaunus iespaidus un dibināšu kontaktus. Tomēr jau tagad pietiek arī ar to, ko esmu iepazinis un novērtējis. Esmu pārliecināts, ka Dānijas labie piemēri mums var būt noderīgi. Tomēr tie būs noderīgi tikai pie viena nosacījuma - ja atbildīgi cilvēki Latvijā gribēs sadarboties vietējā līmenī un kopīgi pašvaldību saimniecībās meklēt izeju uz tādiem risinājumiem, kas nodrošinās Latvijas pastāvēt spēju arī pēc 50 un vairāk gadiem. Kritiski svarīga ir uzņēmēju ieinteresētība un sapratne, ka tieši šis virziens būs viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem un laba peļņa attapīgiem uzņēmējiem.

Pēdējās diskusijas februāra raidījumā Kas notiek Latvijā gan parāda, ka daudzi no mums cer uz lētāko risinājumu un uz stabilām enerģijas avotu piegādēm esošās infrastruktūras ietvaros. Taču šāda attieksme ir klaji maldīga. Gan cenas augs, gan piegāžu drošība ir apšaubāma.

Jājautā, kāpēc mēs gribam maksāt enerģijas piegādātājiem ārzemēs un nevēlamies paši ražot, paši pelnīt un nodrošināt savus cilvēkus ar darbu?

Pašvaldību loma, meklējot atbildi uz šo jautājumu, ir un būs izšķiroša. Tāpat kā vietējo uzņēmēju spēja saskatīt biznesa un peļņas iespējas. Tāpat kā vietējās sabiedrības griba sadarboties un meklēt kopīgus risinājumus. Ja jau mēs spējam reizi gadā talkot, satīrot pašu piemēsloto Latviju, tad mums vajadzētu spēt to darīt arī visu gadu, atmetot paradumu piedrazot savu apkaimi.

ESCO projekti Latvijā

Gribētu piedāvāt vienu risinājumu, kuru varētu īstenot nekavējoties.

Pirms pāris gadiem Odensē (Dānijā) tika izveidots fonds Danish Energy Solutions. Fonds apvieno trīs nodibinājumus jeb fondus:

* Danish Energy Solutions - darbojas enerģijas laukā, strādājot galvenokārt ar enerģijas patēriņa samazināšanu ēkās un ražotnēs, ar centrālo apkuri (district heating), kā arī attīsta tādus jaunus finansējuma modeļus kā Energy Performance Contracting, ESCO u.c.

* Sustain Agri - darbojas lauksaimniecībā, strādājot pie fermu atjaunošanas, izmantojot dāņu tehnoloģijas, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu, kāpinot ražīgumu un mazinot kaitējumu videi.

* Danish Water Services - strādā ūdens apgādes sektorā, gādājot par enerģijas taupīšanu.

Visi šie fondi saņem finansējumu no Dānijas uzņēmumiem, pašvaldībām un ES fondiem. Danish Energy Solutions apvieno sevī svarīgākās zināšanas un piedāvā risinājumus, izmantojot ESCO finansējuma modeli. Šis modelis ļoti labi varētu strādāt Latvijā.

Viņu piedāvātais ESCO princips vienkāršs - Danish Energy Solutions (DES) sadarbībā ar Latvijas pašvaldību atrod risinājumu kādā no izvēlētām jomām - pašvaldības ēku siltināšana, enerģijas zudumu novēršana, sūkņu stacijas vai katlu mājas remonts, aprīkojuma pilnīgošana u.t.t. Tiek slēgts līgums uz noteiktu laiku, paredzot noteiktu investīciju atmaksas laiku un garantējot ietaupījumu procentu.

Līguma finansēšana ir ļoti vienkārša - līguma izpildītājs jeb DES aizņemas naudu, savukārt pašvaldība līguma izpildes laikā neko nezaudē, bet finansē aizdevumu uz ietaupījumu rēķina. Ietaupījums var būt no 30 - 70% no pašreizējiem izdevumiem par enerģiju, to apstiprina Danish Energy Solutions pieredze, strādājot Dānijā, Ukrainā un Āzijā.

Projekti parasti ātri atmaksājas un tie parasti paši rada naudu. Līguma summa tiek noteikta tā slēgšanas sākumā un tā nemainās, proti, līguma īstenotājs garantē gala summu, garantē ietaupījumu procentu un ir ieinteresēts pabeigt projektu laikā vai pat ātrāk, lai norēķinātos ar bankām par aizņēmumu.

Savukārt pašvaldība līguma īstenošanas laikā neko nezaudē, faktiski maksā to pašu naudu, ko būtu maksājusi, šo projektu neīstenojot, bet ietaupījuma starpība kļūst par projekta finansēšanas mehānismu. Ietaupījumi tiek maksāti DK kompānijai.

Pēc projekta pabeigšanas pašvaldība pārvalda un uztur infrastruktūru un nodrošina tehnoloģiju darboties spēju. Pat ja augtu enerģijas cenas projekta īstenošanas gaitā vai pēc tā, pašvaldības gadskārtējie izdevumi jebkurā gadījumā būtu mazāki, nekā šo projektu neīstenojot. Apzinoties, ka pasaules un Latvijas enerģijas cenas drīz atkal turpinās augt, šis varētu būt viens no mūsu konkurētspējas stiprināšanas vienkāršākajiem viediem.

Projektu izstrādātu, risinājumus piedāvātu un īstenošanu uzraudzītu Danish Energy Solutions atrastās un sarunātās dāņu kompānijas, taču viņiem būtu vajadzīgas Latvijas kompānijas un speciālisti, kas projektu spētu īstenot Latvijā. Tādējādi Latvijas pusei būtu iespējas radīt jaunas darba vietas, kas manuprāt ir būtisks arguments.

Turklāt, iegūstot zināšanas, Latvijas speciālisti, kompānijas ne tikai varētu tās likt lietā konkrētajā pašvaldībā, bet arī izvērst citos projektos Latvijā, kas, protams, radītu jaunas darba vietas. Ja domā nedaudz uz priekšu, izveidojoties sadarbībai ar Danish Energy Solutions, Latvijas uzņēmēji varētu šādus projektus īstenot mūsu austrumu kaimiņzemēs, jo dāņiem nav šīs kultūrtelpas darba ētikas pieredzes.

Danish Energy Solutions labprāt mēģinātu īstenot ESCO projektu Latvijā vienā vai pāris pašvaldībās, kur ēku platība būtu vismaz 100 000 kvm (par šo droši vien var kaulēties). Lai tas varētu notikt, mums jāatrod pašvaldības, kurām būtu interese veikt enerģijas taupīšanas un izdevumu samazināšanas pasākumus.

Danish Energy Solutions var veikt ESCO projektu vienīgi tad, ja Dānijas Eksporta kredītu fonds (export credit foundation) to garantē. Apspriežoties ar Latvijas Finanšu ministrijas atbildīgu amatpersonu, guvu apstiprinājumu, ka šāda projekta īstenošana būtu iespējama, jo pašvaldību kredītuzticamību vērtētu Latvijas FM.

DES pērn trīs reizes apmeklēja Latviju un sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru meklēja partnerus Latvijas pašvaldībās. Pagaidām nesekmīgi. Izskatās, ka viens no iemesliem ir pašvaldību iecentrēšanās uz ES struktūrfondu un cita finansējuma meklējumiem. Savukārt DES gadījumā tas nebūtu nepieciešams.

Saskārušies ar radušos pretestību vai intereses trūkumu, LTRK un VARAM patlaban meklē risinājumus šāda ESCO projekta īstenošanai.

Es katrā ziņā būtu priecīgs par Latvijas pašvaldību atsaucību un ieinteresētību meklēt risinājumus ilgtspējīgas vides attīstīšanai.

Nule ir kļuvis zināms, ka „Staburadze" grasās uzlabot savu infrastruktūru, izmantojot DES pakalpojumus un tehnoloģijas.

Nobeiguma vietā

Pat ja man neizdosies izkustināt pieminēto ESCO tipa projektu sadarbībā ar DES, esmu pārliecināts, ka Latvijas sabiedrībai kopumā un katrai pašvaldībai atsevišķi nav citas izvēles, kā sākt pāreju uz jaunu saimniekošanas modeli.

Lai arī Dānijas piemēri ne vienmēr ir viens pret viens pārceļami uz Latviju, mana uzkrātā pieredze un nodibinātie sakari jau tagad dod lieliskas iespējas sadarbībā ar Dānijas partneriem radīt priekšnoteikumus, kas liktu pamatus drošai Latvijas ekonomikas attīstībai, radītu jaunas darba vietas un attīstītu dažādas tautsaimniecības nozares.

Cerot uz Jūsu atsaucību un ticot Latvijas labvēlīgai attīstībai,

Gints Jegermanis,

Latvijas vēstnieks Dānijā

Komentāri 1

kasete

Vai šo visu var dabūt audio formātā? Slinkums lasīt.

pirms 9 gadiem, 2011.04.04 18:04

Lietotāju raksti