Spogulis parāda greizu attēlu 4

Kāpēc jāšausminās, ja bērns uz ielas diedelē naudu? Kāpēc jāšausminās, ja bērns uz ielas diedelē naudu?

Ar ko atšķiras Latvijā populāras labdarības akcijas no viena maza cilvēkbērna mēģinājumiem  pašam sarūpēt sev labāku dzīvi, ubagojot uz ielām?

 

Tādu provokatīvu jautājumu uzdeva kolēģe, padzirdējusi, ka rakstu par Smiltenē kārtējo reizi novērotu gadījumu, kad 12 līdz13 gadus vecs pusaudzis garāmgājējiem diedelē naudu bulciņai vai maizītei.

 

Jautājums ir desmitniekā. Abos gadījumos tiek uzrunāta sabiedrība, abos gadījumos tiek prasīta nauda bērnam, lai viņš būtu paēdis (protams, nepiesauksim akcijas, kurās palīdzību vajag smagi slimu bērnu ārstēšanai).

 

Taču, piemēram, Smiltenē vairākos veikalos ir izliktas kastītes ar lūgumu ziedot mazturīgo ģimeņu bērnu centram, kur audzēkņiem par uzņēmēju atbalstu tiek sarūpētas pārtikas pakas, nomaksāti telpu komunālie maksājumi un bērni tiek ekskursijās.

 

Jau Latvijas  mērogā skatoties, ir Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai”. Atsaucoties aicinājumam, cilvēki ziedo, lai nodrošinātu ar pārtiku ģimenes, kuras skārusi ekonomiskā krīze.

 

Un kāpēc tad vajadzētu šausmināties, ja uz ielas pienāk klāt bērns un diedelē naudu? It kā maizītei, bet nu un tad, ja viņš īstenībā grib nopirkt konfektes vai čipsus, jo vecākiem tādām lietām naudas nav? Mūsu sabiedrībā lielu iedzīvotāju daļu stutē lūdzēja un devēja attiecības.

 

Bērni ubagi ir to likumsakarīgs “auglis”. Atšķirība ir tikai tā, ka labdarības akcijas rīko pieaugušie, bet šajā Smiltenes gadījumā puika ir pats savas dzīves menedžeris.

 

Nevienam bērnam nevajag iet ubagot ielās. Un, lai viņi to nedarītu, arī tiek rīkotas šīs labdarības akcijas. Tomēr attēls kā greizā spogulī pakāpeniski izkropļojas: par spīti labajam, cildenajam mērķim cilvēkā jau  bērnībā rodas sajūta, - palūdz, un tev iedos! 

Komentāri 4

........

kā es piekrītu šim viedoklim - paši esam vainīgi vien pie tā, ka var iziet ielās un ubagot!

pirms 10 gadiem, 2011.01.10 21:45

XXX

Ubagotāji būs vienmēr, neatkarīgi no tā, cik labvēlīga vai nelabvēlīga ir ekonomiskā situācija valstī. Ubago un dzīvo zem tiltiem arī Vācijā un citās turīgās rietumvastīs. Ubago, jo negrib strādāt, ubago, jo tas ir labs peļņas avots. Protams, ubago arī tie, kas ir bezizejā, kam nav citas iespējas. Ubagošana nav tikai stāvēšana ielas malā ar izstieptu roku... Ubagošna ir arī dažādu pabalstu meklēšana... Daudziem tā ir vienīgā iespēja izdzīvot, bet ir tādi lūdzēji, kam lūgšana ir papildus peļņas avots, jo ne vienmēr lūdzēji ir tik nabadzīgi, kā viņi sevi parāda sabiedrībai...
Ja runā par Smiltenes puišeli ubagotāju - protams viņš ir mazs blēdis, kam kabatā ir dežūrbulciņa, ko atrādīt labdarim. Un nevajag viņu aizstāvēt, ka puika ubago ar mērķi piepirkt bulciņai klāt konfekti. Ja līdz puišeļa smadzenēm netiks aizvadīta informācija par to, kas ir labi un, kas ir slikti, viņš no maza blēža izaugs par lielu blēdi(labākā gadījumā)...

pirms 10 gadiem, 2011.01.11 20:40

zanis

Ubagojam valsts limenī. Daudzās labdarības akcijas bērnu invalīdu atbalstam, vai tad tā nav valsts atbildība! Lūdzam valūtas fonda palīdzību, jo paši vairs neko nemākam! Dzīvojam ar Eiropas fondu naudu, gan zemnieki, gan pašvaldības, gan valsts pārvalde! Šajā pasaules ekonomikā nemākam dzīvot! Žēl! Un arī mazais cilvēciņš dara tāpat. Viņš nesaprot kāpēc citiem ir vairāk, bet viņam nav! Un neviens, ne tēvs, ne mūsu izglītības sistēma negrib viņa intelektu pagrozīt uz citu vērtībiu pusi. Visiem ir vienalga.

pirms 10 gadiem, 2011.01.12 10:13

XXX

To: zanis 12.01.2011. 10:13:12
Nevaru piekrist, jo Eiropas fondu naudas lietošana nav ubagošana. Nauda no Eiropas fondiem, t.sk. maksājumi zemniekiem, ir nauda, ko katra ES dalīvalsts ir iemaksājusi "ES kopējā katlā", bet, izmantojot fondus, šī nauda tiek paņemta atpakaļ. Tāda ir ES sistēma, kuru ignorēt nav iespējams, jo atsakoties no tāda veida iespējām mēs kļūstam nederīgi kopējam tirgum, mēs neesam konkurētspējīgi. Jau tagad, kad veco dalībvalstu zemnieki saņem līdz pat 6X lielākus maksājumus par mūsu zemniekiem, mēs kļūstam nespējīgi konkurēt. Tādos tirgus apstākļos Latvijas zemniekus glābj tikai zemās darba algas un daži komunālie izdevumi, kas samazaina ražošanas pašizmaksas.

pirms 10 gadiem, 2011.01.12 11:01

Lietotāju raksti