Arī laukos cilvēki grib dzīvot sakārtotā vidē

Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums “Very Berry” – viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Apes novadā – atrodas Gaujienas pagastā, valsts nozīmes grantēta ceļa Gaujiena–Verasskola malā. Ceļa sliktais stāvoklis SIA “Very Berry” īpašniecei un valdes priekšsēdētājai Gundegai Sauškinai sagādājis raizes daudzu gadu garumā, tāpēc viņa aicina jaunā Smiltenes novada pašvaldību (tajā no šā gada 1. jūlija iekļausies tagadējie Smiltenes, Apes un Raunas novadi) runāt ar atbildīgajām valsts institūcijām vēl un vēl, lai panāktu, ka arī laukos tiek sakārtoti vietējās nozīmes valsts autoceļi.

Skatoties no Rīgas, no Ministru kabineta un Saeimas logiem, mazi lauku ceļi ar salīdzinoši mazu satiksmes intensitāti varbūt nešķiet tik prioritāri, kā valsts galveno autoceļu atjaunošana, taču arī laukos cilvēki vēlas dzīvot un strādāt sakārtotā vidē ar labu infrastruktūru.

Pēc remonta biedē grāvji un šķembu “lidošana”

Uzņēmējai Gundegai Sauškinai mājas ir Apes novada Virešu pagastā, tur pēc pārbūves prasīt prasoties valsts nozīmes ceļš Vireši–Lejasciems. “Mēs esam nomale, bet investīcijas nenāk uz mūsu pusi tikai tādēļ, ka infrastruktūra ir tāda, kāda ir. Bet nodokļus valsts no mums, uzņēmējiem, gan grib. Grib, lai mēs radām darbavietas, lai mēs šeit strādājam un neejam citur. Taču, ja kaut ko grib, tad kaut kas ir jādod pretī. Mūsu gadījumā galvenā bēda ir tā, ka blakus ceļam Verasskola–Gaujiena ir mūsu melleņu un aveņu plantācijas, lielie putekļi mums traucē biznesam, bojā ražu, mūsu ielikto darbu,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” ceļa asfaltēšanas nepieciešamību uzsver SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja.

Pateicoties tam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidojusi administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmu 300 miljonu eiro apmērā, tajā kā viens no prioritārajiem ceļiem jaunajā Smiltenes novadā ir iekļauts jau pieminētais ceļš Gaujiena–Verasskola. Tas ir ielikts ceļu pārbūves vai atjaunošanas 2022.–2023. gada plāna pamatsarakstā 1,55 kilometru garā posmā. Objektā paredzēta grants seguma dubultās virsmas apstrāde (par asfaltu pagaidām atliek vien sapņot), “Jau tad, kad domājām par apvienošanos, katrā novadā noteicām prioritāros ceļus,” stāsta Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts. “Raunas novadā tas bija ceļš uz Drustiem, sākot no Vidzemes šosejas, bet Apes novadā – ceļš Verasskola–Gaujiena. Nākamais ceļš, ko Apes novada iedzīvotāji ļoti vēlas redzēt sakārtotu, ir Vireši–Lejasciems. Solījumi ir, bet diemžēl naudas nesanāk. Ceļš ir tikai nedaudz noplanēts un nedaudz malās parakti grāvji, bet mēs prasījām arī dubulto virsmas apstrādi. 

Ceļa malās ir uzņēmumi, saimniecības, mājas, pa to kursē skolēnu autobuss. Ceļš kopumā ir diezgan svarīgs ne tikai uzņēmējiem, bet visiem iedzīvotājiem,” uzsver Apes novada pašvaldības vadītājs.

Uzklausot iedzīvotāju stāstus par ceļiem, tie ir līdzīgi cits citam ne tikai sliktā seguma tēmas, bet vēl viena aspekta dēļ, – cilvēki neizprot, kādēļ pēc atjaunošanas ceļš tik un tā sagādā problēmas. Tā, piemēram, Gundega Sauškina stāsta, ka pagājušajā gadā ceļu Verasskola–Gaujiena jau laboja, uzbēra rupjās šķembas un izraka dziļus grāvjus ceļa malās, kā rezultātā šķembas “lidoja” pa gaisu un izsita automašīnām stiklus, bet grāvju malas šķīdonī kļuva mīkstas, savukārt ziemā sniegs grāvjus aizputināja – iespējamība ieslīdēt grāvī  nu esot stipri lielāka. Tādi paši dziļi grāvji izrakti ceļa Vireši–Lejasciems malās.

“Cik reižu mans vīrs nav racis ārā kādu braucēju, kurš ieslīdējis grāvī! Mana draudzene, pieredzējusi autovadītāja ar 40 gadu stāžu, ciemos pie manis esot braukusi ar ātrumu 20 kilometri stundā, jo bijis bail. Ceļš palicis šaurs, grāvji dziļi, malas mīkstas. Mūsu pusē ir valsts mežu cirsmas, tiek izvesti baļķi. Ja pretī brauc baļķvedējs, es nostājos malā un gaidu, kad pabrauks garām, jo man ir bail. Jaunietis, kurš  tikko nolicis tiesības, vispār var nesaprast risku, ko tāds dziļš grāvis rada,” nobažījusies teic Gundega Sauškina.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar ceļu būvniekiem, kuri atzīst – jā, ir vietas, kur grāvji varbūt ir par dziļu, taču kopumā tādi dziļi grāvji ir vajadzīgi, lai ceļa sega kalpotu ilgi. Proti, lai ievērotu visas prasības par ūdens atvadi no ceļa, ir jārok vai nu ļoti dziļš, vai arī ne pārāk dziļš, taču plats grāvis. Šis risinājums ir drošāks, taču daudzās vietās valstij pieder pārāk maz zemes, lai grāvi izbūvētu pietiekami lēzenu.

Gaida turpinājumu; tas arī būs

Tādi dziļi grāvji ir arī Raunas novadā, valsts nozīmes ceļa Rauna–Drusti–Jaunpiebalga malā (posmā no Vidzemes šosejas līdz gandrīz pat Drustiem), kur 2020. gada rudenī notika ceļa atjaunošanas darbi. Par šā ceļa sakārtošanu Drustu pagasta iedzīvotāji sapņoja gadiem ilgi, jo pa to visātrāk var izbraukt uz Vidzemes šosejas un arī nokļūt novada centrā Raunā.

Taču arī Drustu pagastā paveiktie remontdarbi sākotnēji cilvēkiem atnesa vilšanos. “Es ceru, ka šis ceļš vēl nav nodots ekspluatācijā. Ja projekts ir pabeigts, tad man ir liela interese pavaicāt šo darbu pieņēmējam, kas ir tie kritēriji, pēc kuriem nosaka ceļu kvalitāti. Man kā braucējam ir sajūta, ka izbūvēts tikai apakšslānis, jo tajā brīdī, kad nokrišņu ir vairāk, segums sajaucas un pārvēršas par lielu māla pikuci, pa kuru ir grūti braukt. Sausā laikā gan to nejūt,” “Ziemeļlatvijai” teic Drustu pagasta iedzīvotājs Mārtiņš Dzerkals-Ruskulis.

Šogad martā par šo problēmu rakstīja arī portāls lsm.lv (Latvijas sabiedriskie mediji), uz ko LVC atbildēja un skaidroja, ka ceļa kvalitāti ietekmēja tas, ka grants segums tika atjaunots pašās gada beigās, līdz ar to tas pavasarī vēl nepaspēja nosēsties un saformēties, līdz ar to šķīdonis tur izdarīja varbūt lielākus bojājumus nekā uz citiem grants autoceļiem.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar LVC un VARAM un noskaidroja, ka autoceļu P29 Rauna–Drusti–Jaunpiebalga posmā no Vidzemes šosejas 16,20 kilometru garumā novadu reformas kontekstā plānots šogad vēl atjaunot par valsts budžeta finansējumu, veicot grants seguma divkārtu virsmas apstrādi. Tas nozīmē, ka darbi patiesi objektā vēl turpināsies.

Mārtiņš Dzerkals-Ruskulis dzīvo tālāk aiz Drustiem Jaunpiebalgas virzienā un aicina atbildīgās institūcijas saremontēt arī atlikušo ceļa posmu no Drustiem līdz Jaunpiebalgai aptuveni 15 kilometru garumā, kas esot ļoti sliktā stāvoklī, bet satiksme tur esot intensīva. “Uz šā ceļa grants seguma kā tāda virspusē nav vispār. Viss ir izstumts pa malām. Grāvju malās nav. Ceļš pats ir grāvis,” stāsta Mārtiņš. Pirms trijiem gadiem viņš ar sievu un trijām meitām pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Drustu pagastā, līdz ar labām lietām saņemot arī tādas neērtības kā slikti ceļi.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe piekrīt, ka ceļa posms, kas savieno Drustus ar Jaunpiebalgu, ir aktuāls. Viņa nosauc tagadējā Raunas novada teritorijā pavisam trīs valsts nozīmes prioritāros ceļus, kam nepieciešama pārbūve vai atjaunošana. Tie ir ceļi Rauna–Valmiera, ko ļoti vajadzētu asfaltēt, tad Rauna–Rozes, kam vajadzētu divkārtu virsmas apstrādi, un jau pieminētā ceļa Rauna–Drusti–Jaunpiebalga remonta pabeigšana.

Vai pašvaldībai atkal jāpārņem savā īpašumā?

Smiltenes novada teritorijā autovadītāji jau ieguvuši atjaunotu Vidzemes šosejas posmu (no apļveida krustojuma ar ceļu Smiltene–Gulbene līdz pagriezienam uz Raunu) un atjaunotu ceļa Smiltene–Gulbene posmu. Šobrīd notiek būvdarbi uz autoceļa Smiltene–Valka, kur 9,18 kilometru garumā Smiltenes novada teritorijā tiek atjaunots asfalta segums, ko autovadītāji gaidīja ilgi, jo ceļa segums vietām bija briesmīgs: ar sabrukušām nomalēm un asfaltā iebrauktām risām. Asfalta segums  šovasar tiek atjaunots arī uz ceļa Valmiera–Smiltene 17 kilometru garā posmā no krustojuma ar ceļu Strenči–Trikāta–Miega līdz Smiltenei.

Rezerves sarakstā novadu reformas programmas kontekstā 2022.– 2023. gadam ir iekļauts ceļš Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe Smiltenes novadā, kur no 21,1. līdz 27,286. kilometram kā iespējamais variants varētu būt grants seguma dubultās virsmas apstrāde. Jāpiebilst, ka Variņu un Palsmanes pagastu iedzīvotāji jau gadiem ilgi aktīvi cīnās, lai nedzīvotu putekļos, ko rada automašīnas, braucot pa šo ceļu. Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka šis ir svarīgs ceļš, – tur ir ekonomiskā aktivitāte, daudz zemnieku saimniecību un viensētu, pa šo ceļu tiek pārvadātas dažādas kravas. “Attiecībā uz valsts ceļiem ir princips sakārtot ceļus tur, kur ir lielākā intensitāte un kur ir lielākais nolietojums. Ļoti ceram, ka vēlāk sakārtots tiks arī ceļa Smiltene–Valka posms pie Smiltenes pilsētas,” piebilst Andris Lapiņš.

Lai atbalstītu uzņēmējus gadījumos, kad ražotnes atrodas pie ceļiem ar zemu satiksmes intensitāti un valsts savas investīcijas tur neveic, Smiltenes novada dome iedibinājusi veiksmīgu praksi: pārņēmusi savā īpašumā valsts autoceļa Smiltene–Rauziņa posmu pie kokapstrādes uzņēmuma “Vudlande” un autoceļa Jaunpriedaines–Spicieri posmu pie kokapstrādes uzņēmuma “Smiltene Impex” un šos ceļus pārbūvējusi, tos noasfaltējot.

Smiltenes jaunā novada domes deputāts Otārs Putrālis pieļauj, ka varbūt šādu praksi pat vajadzētu turpināt, un norāda uz problēmu Gaujienā, proti, ciema teritorijā ir  valsts nozīmes ceļš Gaujiena–Taheva Igaunijas robežas virzienā, kura segums ir ļoti sliktā stāvoklī.
“Teju 30 gadus segums nav atjaunots, ir tikai kaut kas ķepināts un lipināts, un rezultātā ceļš ir kā rodeļu kalniņi. Valsts norāda, ka nav vajadzīgās satiksmes intensitātes un nekādus mērus nepieņem. Acīmredzot satiksmes intensitāti mērī ceļa vidū, kur tā zūd, bet pašā pagasta centrā tā netiek mērīta.  Ja, klauvējot pie valsts durvīm, neko nespējam panākt, tad ir jārīkojas pašiem,” domā Otārs Putrālis.

“Par Tahevas ceļu esam visos līmeņos cīnījušies, bet diemžēl tas noslogojums ceļam nav tik liels, lai valsts ieguldītu tur savus līdzekļus,” atzīst Apes novada pašvaldības vadītājs Jānis Liberts un cer uz Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmu, uz kuru Tahevas ceļš novirzīts un sarakstā ir trešais vai ceturtais. Tas ir vēl viens mehānisms, kā varētu sakārtot pierobežas ceļus. 

uzziņai

Kritēriji, lai ceļš vai tā posms tiktu iekļauts valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanas vai pārbūves sarakstā:

1. autoceļa seguma stāvoklis (slikts, ļoti slikts);

2. vidējā diennakts satiksmes intensitāte;

3. šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc administratīvi teritoriālās reformas un administratīvā centra sasniedzamība novados, kuru administratīvās teritorijas nav plānots grozīt;

4. funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām.

(Avots – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

20210629-1021-20200804-0805-maf-logo-maz

#SIF_MAF2021

Mediju  atbalsta fonda

ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par 

publikācijas “Arī laukos cilvēki grib dzīvot sakārtotā vidē”

saturu atbild laikraksta

“Ziemeļlatvija” redakcija.

Mediju projekts