Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atsaucību izrādīja vien četras partijas

Pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām politiskajām partijām un apvienībām uzdevām jautājumus, kas mūsu lasītājiem dotu iespēju izprast būtiskākās atšķirības piedāvājumā.

Inguna Sudraba, partijas “No sirds Latvijai” (NSL) valdes priekšsēdētāja

- Kāds ir jūsu redzējums Latvijas vienmērīgai attīstībai – mazpilsētu izaugsmei un lauku atdzimšanai?

- Latvijas vienmērīgu attīstību nodrošinās tikai stipras valsts programmas. Tikai valsts atbalstītas eksporta programmas ļaus izmantot Latvijas zemes potenciālu un vēl pagaidām salīdzinoši tīrās augsnes. Katru gadu pasaulē palielinās pieprasījums pēc visdažādākās ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas, un Latvijai būtu ideālas starta pozīcijas, ja nebūtu jāievēro pret Irānu un Krieviju noteiktās sankcijas, kas gadu garumā ir nesušas tikai zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai.

- Kā konkrēti jūsu partija domā atrisināt veselības aprūpē samilzušās problēmas un kur konkrēti iegūt papildu finansējumu šai nozarei?

- NSL uzskata, ka veselības aizsardzība un izglītība nav prece, bet pakalpojums, kas valstij jāsniedz visiem tās pilsoņiem. Un valsts budžetā ir pietiekami resursu, lai to nodrošinātu, piemēram, nedaudz ierobežojot AM un ĀM budžetu nelietderīgu izmantošanu.

Ilgtermiņa mērķi: aptieku karteļa audits un tā spēka mazināšana vai pat likvidēšana, citādi jebkura nauda, ko piešķirsim veselības aprūpei, ātri izkusīs medicīnas preparātu un līdzekļu mākslīgā sadārdzinājumā; izveidosim valsts kontrolētus zāļu tirdzniecības kanālus, kā rezultātā dabiskas konkurences apstākļos būtiski samazināsies zāļu cenas. Tad būs iespējams izbalansēt ārstniecības budžetu par labu algām un aprīkojumam. Tā mēs samazināsim arī mūsu valsts nabadzīgāko sociālo slāņu cilvēku, ģimeņu ļoti būtisku izdevumu pozīciju; izdosim stingru regulējumu un normas visiem Latvijā ražotajiem un ievestajiem pārtikas produktiem, padarot lētāku veselīgo un vietējo pārtiku un būtiski sadārdzinot neveselīgas piedevas un ražošanas tehnoloģijas.

- Kā, jūsuprāt, panākt dzīves līmeņa uzlabošanu visām iedzīvotāju grupām (uzņēmējiem, strādājošajiem, pensionāriem u.c.)?

- Ir nopietni jāpārskata budžeta izdevumu daļa un valsts ārpolitika, kas novedusi pie izolacionisma un valsts nespējas izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli. Nav pieļaujami arī citu valstu uzliktie ierobežojumi banku sfērā.

- Kādas izmaiņas un priekšlikumus virzīsiet, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā?

- Ir laiks atgriezties pie klasiskās izglītības sistēmas atjaunošanas kombinācijā ar agrīno profesionālo orientāciju un ciešu sadarbību ar darba devējiem.

Mūsu uzdevums ir panākt pedagogu profesijas prestiža kāpumu, un kā viens būtisks solis uz to ir pedagogu zemākās darba algas celšana līdz 910 eiro. Pedagogs ar cilvēka cienīgu atalgojumu ir vajadzīgs šeit – Latvijas skolās, nevis Anglijas fermās.

Ieviesīsim bezmaksas studiju programmu, ja students noteiktu laiku paliks šeit strādāt savā studiju industrijā. Mūsu izglītības sistēmas primārais uzdevums ir celt mūsu valsts ekonomiku, nevis ražot lētu darbaspēku citām valstīm.

Celsim bērnu atbildīgumu un aktualizēsim viņu pienākumus pret savu mācību iestādi un valsts bez maksas sniegto apmācību.


Māris Kučinskis, Ministru prezidents, Zaļo un Zemnieku savienība

- Kāds ir jūsu redzējums Latvijas vienmērīgai attīstībai – mazpilsētu izaugsmei un lauku atdzimšanai?

- Jābūt līdzsvarotai visas Latvijas teritorijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Šim nolūkam paredzēta reģionālo attīstības centru tālāka attīstība, izmantojot reģionālo augstskolu kapacitāti, koncentrējot uz zināšanām un tehnoloģiju pārnesi bāzētu uzņēmējdarbību. Jāattīsta pilsētas un apkārtējo lauku rajoni kā vienotas, savstarpēji papildinošas teritorijas ar kompleksu ekonomisko un sociālo kapacitāti, kurā pilsēta nodrošina uzņēmējdarbību un sociālos pakalpojumus visai teritorijai, bet lauki ir tehnoloģiski modernas lauksaimniecības rajons ar pamata vai papildu nodarbošanās iespējām arī pilsētā.

- Kā konkrēti jūsu partija domā atrisināt veselības aprūpē samilzušās problēmas un kur konkrēti iegūt papildu finansējumu šai nozarei?

- Veselības finansējuma pieaugumam paredzēti divi avoti: vispārējais budžets, kurā nav iezīmēti nodokļi, tāpēc nevar norādīt, no kura nodokļa veselībai nāks nauda, kā arī jaunieviestā obligātā sociālā maksājuma komponente 1% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tiks konsekventi strādāts, lai palielinātu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka 2019. gadā veselības aprūpei ir paredzēts papildu finansējums no valsts budžeta.

- Kā, jūsuprāt, panākt dzīves līmeņa uzlabošanu visām iedzīvotāju grupām (uzņēmējiem, strādājošajiem, pensionāriem u.c.)?

- Pensionāriem jau šogad ir bijusi virkne piemaksu, arī pensiju indeksācija. Zaļo un Zemnieku savienības programma paredz:

pakāpenisku pensiju palielināšanu personām ar lielu darba stāžu;

vienkāršotu procedūru invaliditātes piešķiršanai un regulārajām pārbaudēm;

pensiju sistēmas izvērtēšanu vidējā un ilgtermiņā, nodrošinot sistēmas ilgtspēju un stabilitāti.

Strādājošajiem dzīves līmeņa izmaiņas noteiks ekonomikas attīstība un darba tirgus. Tiks strādāts, lai attīstītu:

mobilitāti darba tirgū, strādājošajam pašam izvēloties labāko darba vietu piedāvājumu;

aktīvu koncentrēšanos uz zināšanu ietilpīgu, augstražīgu un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumu;

strādājošo regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu, perspektīvā sasniedzot apmācību regularitāti ik pa trim gadiem;

iespējas savlaicīgi iegūt jaunas prasmes tiem, kuru agrākajos gados apgūtā profesija nav pieprasīta vai kuru kvalifikācija nav pietiekama šodienas prasībām;

darba tirgus elastības palielināšanu, piemēram, profesionālo prasmju atzīšanu, apmācību programmas, darba tirgus noteikumus, piemērotu elastīgu darba vidi, nepilna laika darbu un iespēju strādāt mājās;

atbalstu jauno māmiņu un senioru iesaistei darba tirgū.

Uzņēmējiem ir pasākumi uzņēmējdarbības vides tālākai uzlabošanai, to rezultātā viņu bizness kļūst ienesīgāks.

- Kādas izmaiņas un priekšlikumus virzīsiet, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā?

- Jāievieš atbilstošas obligāto centralizēto gala eksāmenu prasības, obligātie fizikas un ķīmijas eksāmeni. 

Jāpievērš pastiprināta uzmanība skolēniem ar vājām sekmēm, lai pakāpeniski samazinātu skolu nepabeigušo iedzīvotāju skaitu. 

Jāievieš plašs ārpusklases/interešu izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu piedāvājums, lai veidotu skolēnu interesi par nākamo profesiju, tai skaitā organizējot vispārpieejamas bezmaksas jaunā mediķa, mehāniķa, elektroniķa, programmētāja, enerģētiķa, agronoma, ekonomista u.c. ārpusklases nodarbības, skolēnu uzziņu ekskursijas uzņēmumos un pētniecības iestādēs, dažādu profesiju speciālistu lekcijas un nodarbības. 

Jāattīsta darba vidē balstīta profesionālā apmācība, aktīvi piesaistot darba devējus, un pilnīgs prakses vietu nodrošinājums. 


Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA sniegtās atbildes

- Kāds ir jūsu redzējums Latvijas vienmērīgai attīstībai – mazpilsētu izaugsmei un lauku atdzimšanai?

- JAUNĀS VIENOTĪBAS Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa programma Latvijas izaugsmei ir vērsta uz tādu apstākļu radīšanu tautsaimniecībā, lai vidējā alga valstī pieaugtu līdz 1500 eiro mēnesī. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma ir vienmērīgai valsts attīstībai – gan pilsētās, gan lauku reģionos. Mūsu programma paredz kvalitatīvas izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā, neatkarīgi no iedzīvotāju dzīvesvietas. Lai to ieviestu dzīvē, iestāsimies par  administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, veidojot lielākus, stiprākus un turīgākus novadus. Tikai stipras, lielas un bagātas pašvaldības var neizšķiest naudu, bet ieguldīt to atbilstīgi cilvēku apdzīvotībai un interesēm, gādāt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu rašanos novados.

 - Kā konkrēti jūsu partija domā atrisināt veselības aprūpē samilzušās problēmas un kur konkrēti iegūt papildu finansējumu šai nozarei?

- Veselības aprūpē iesāktas būtiskas reformas, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visā Latvijā un palielināt to pieejamību iedzīvotājiem. Svarīgi ir turpināt atalgojuma celšanu ārstiem un medicīnas personālam. Gan mediķu atalgojumam, gan veselības aprūpes iestādes finansējumam jābūt atkarīgam no sniegto pakalpojumu kvalitātes. Iesāktās reformas konsekventi un prasmīgi jāturpina, vienlaikus nodrošinot veselības aprūpi ar tai nepieciešamo finansējumu. Kā papildu finansējuma avotu redzam esošo nodokļu pārdali, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura pakāpeniski daļa 2‒5% apmērā būtu jānovirza veselības aprūpei, vienlaikus atbrīvojot pašvaldības no veselības pieejamības funkcijas nodrošināšanas. Tāpat prognozējam, ka pārdomāta rīcība veselības aprūpes nozarē ļaus naudu izmantot lietderīgāk, vēl papildu finansējums nāks no kopējās ekonomiskās izaugsmes un ēnu ekonomikas apkarošanas.

 - Kā, jūsuprāt, panākt dzīves līmeņa uzlabošanu visām iedzīvotāju grupām (uzņēmējiem, strādājošajiem, pensionāriem u.c.)?

- Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadībā ir izstrādājusi programmu Latvijas izaugsmei, kuras viens no pamatmērķiem ir tautas labklājības celšana un tādu apstākļu un vides radīšana, lai vidējā alga pieaugtu līdz 1500 eiro mēnesī. To sasniegsim, ja paveiksim piecas lietas: veselības aprūpe būs pieejama, izglītība – moderna, tiesa – taisnīga, algas – cienīgas un robežas – drošas.

- Kādas izmaiņas un priekšlikumus virzīsiet, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā?

- Mēs turpināsim jau iesākto pārmaiņu procesu izglītības kvalitātes celšanai, lai sasniegtu pasaules attīstītāko valstu līmeni. Svarīgi turpināt iesāktās pārmaiņas jaunā izglītības satura ieviešanai visā izglītības sistēmā, sākot no bērnudārza līdz 12. klasei, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu izglītību, kur mācību procesa centrā ir skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūst prasmes lietot zināšanas.

Pedagoģijas profesijas prestiža celšana un atjaunotne. Lai to panāktu, turpināsim iesākto pedagogu atalgojuma palielināšanu visās izglītības pakāpēs. Paplašināsim iespējas dažādu profesiju pārstāvjiem, tajā skaitā studentiem, strādāt skolās. Jaunu, mūsdienīgu pedagoģijas studiju programmu ieviešana augstskolās, kuras sasaistītas ar reālu darba praksi skolās jau agrīnā studiju posmā. Papildu atbalsta risinājumi pedagoģijas studijām, stipendijas. Augstākajā izglītībā jau panākti būtiski uzlabojumi pārvaldībā, un turpmākā prioritāte ir augstākās izglītības budžeta divkāršošana, lai mūsu augstākās izglītības sistēma ir konkurētspējīga reģiona mērogā. Tieši finansējums ir turpmākā prioritāte, lai veidotu spēcīgas studiju programmas un piesaistītu augsta līmeņa akadēmisko personālu. 


Dainis Močs, “Rīcības partijas” reğionālo nodaļu vadītājs

- Kāds ir jūsu redzējums Latvijas vienmērīgai attīstībai – mazpilsētu izaugsmei un lauku atdzimšanai?

- Plaisas mazināšanu starp reģioniem var panākt tikai kompleksā ar mēriem, kuri ir norādīti mūsu programmā. Mums jāpalīdz cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā aizsardzība. Tamdēļ nepieciešams individuāli strādāt ar katru pašvaldību, apzināt cilvēkus, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība un nekavējoties to sniegt. 

Mums nepieciešams stabilizēt situāciju, optimizēt budžeta līdzekļus un samazināt nevajadzīgus tēriņus valdībā un aizsardzības budžetā, tā atrodot papildu līdzekļus sociālajai sfērai. Nodrošināt attīstību, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Radīt labvēlīgu investīciju klimatu un nodrošināt caurspīdīgu valdības darbu. 

Dot impulsu biznesa attīstībai un maksimāli palīdzēt radīt jaunas darba vietas. Tas palīdzēs ne tikai pabalstīt, bet arī attīstīt sociālās programmas. Perspektīvā atrisināt demogrāfijas problēmu un mūsu cilvēku atgriešanos Latvijā.

- Kā konkrēti jūsu partija domā atrisināt veselības aprūpē samilzušās problēmas un kur konkrēti iegūt papildu finansējumu šai nozarei? 

- Ar pašreizējās veselības reformas modeli tālu netiks, jo ir bezdarbnieki, darbinieki, kuri saņem minimālo algu, un pensionāri, kuri paši nebūs spējīgi segt medicīnas izmaksas. Jābūt obligātām veselības apdrošināšanas polisēm valsts uzraudzībā. No jauna reģionu centros jāatver nelielas slimnīcas ‒ dienas stacionāri, kurus savulaik likvidēja. Nevar koncentrēt visu lielajās pilsētās. Naudu var iegūt, samazinot tēriņus valsts pārvaldē un izdevumus aizsardzībai līdz 1%, un palielināt atalgojumu. Tagad ir neefektīvs resursu izlietojums Veselības ministrijas daudzajiem ierēdņiem.

- Kā, jūsuprāt, panākt dzīves līmeņa uzlabošanu visām iedzīvotāju grupām (uzņēmējiem, strādājošajiem, pensionāriem u.c.)?

- Prioritāte mūsu programmā ir labklājības celšana visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams samazināt un optimizēt budžeta līdzekļus. Mēs plānojam samazināt līdzekļus aizsardzībai līdz 1% no IKP, kas palīdzēs ieekonomēt, bet valdošā vara plāno tos palielināt līdz 2,5% no IKP līdz 500 miljoniem eiro.

Mēs arī plānojam optimizēt līdzekļus, kas iet valsts pārvaldes uzturēšanai, un šos līdzekļus novirzīt veselības aprūpei.

Tāpat mūsu mērķis ir nacionālo interešu aizstāvēšana un Latvijai izdevīgu nosacījumu ieviešana tirdznieciskajā un ekonomiskajā politikā, kur ir liels potenciāls, kas ļaus katru gadu pelnīt līdz 1,5 miljardiem.

Šie līdzekļi ļaus izpildīt mūsu programmu, un varēsim daļu no tiem novirzīt sociālajai sfērai, investēt ekonomikā, attīstīt perspektīvus projektus, dotēt maz pelnošas nozares un samazināt nodokļu slogu, kas patlaban ir nesamērīgi liels.

- Kādas izmaiņas un priekšlikumus virzīsiet, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā?

- Mūsu galvenie darbi izglītības jomā:

pieejama visiem sabiedrības slāņiem, lai katrs cilvēks varētu to saņemt neatkarīgi no materiālā stāvokļa, dzīvesvietas un citiem faktoriem;

pieprasītai – izglītībai vajag kļūt par mūsdienu cilvēku dzīves nepieciešamu sastāvdaļu;

konkurētspējīgai – beidzot mācību iestādi, cilvēkam būtu pietiekams zināšanu daudzums, lai konkurētu starptautiskajā darba tirgū. 


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekts