Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Feisbukā jauniegūtais “draugs” – robotizēts tīkls, kas izmet cilpas

Kad “Ziemeļlatvija”  vaicāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Komunikācijas  direkcijas vadītājam Gintam Jegermanim, kurš eksperts varētu izteikties par tēmu “Ārzemju pieredze par to, kā ārējie spēki ietekmē vēlēšanas šajās valstīs”, viņa ieteikums bija lūgt komentāru arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, kas atrodas Latvijā, Rīgā. 

“Šim centram, piemēram, ir arī izcili materiāli par to, kā sociālajos tīklos, it īpaši Twitter, ar robotu palīdzību tiek izdarīti mēģinājumi samulsināt Baltijas valstu un Polijas sabiedrības NATO jautājumos, NATO papildu spēku klātbūtnes jautājumos un tamlīdzīgās lietās. Ar tādām metodēm Krievija cenšas mazināt it kā draudus, krievu uzskatā, kas vērsti pret viņiem,” norāda G. Jegermanis.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā ir viens no aktīvākajiem NATO StratCom COE centriem. Latvijas eksperti regulāri piedalās dažādos pasākumos, prezentē pētījumu datus gan Latvijas, gan citu valstu parlamentiem un valdībām. Viena no pazīmēm, ka Stratcom darbs tiek novērtēts, ir tas, ka centra direktors Jānis Sārts ir uzrunājis Vācijas un Spānijas parlamentu, gan arī liecinājis ASV Senātā. Centra eksperti ir viedokļu līderi gan par stratēģisko komunikāciju, gan dažādām metodēm, kuras tiek izmantotas informācijas operācijās.

 – Pēdējos divos gados piecas valstis ir ziņojušas par to, ka viņu politiskie procesi ir ietekmēti no ārpuses: ASV (prezidenta vēlēšanas), Francija (prezidenta vēlēšanas), Nīderlande (parlamenta vēlēšanas), Spānija (Katalonijas referendums), Lielbritānija (Brexit referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības), intervijā “Ziemeļlatvijai” norāda Jānis Sārts.

J. Sārts: – Katrs no šiem gadījumiem nedaudz atšķiras, taču principā mēs redzam kopēju tendenci. Pamatā tiek izmantoti digitālie mediji, it īpaši sociālie mediji, lai radītu šķelšanos sabiedrībā un lai valstīs, kur bija prezidentālās kampaņas (ASV un Francijā), grautu viena kandidāta prestižu un mēģinātu celt citu kandidātu. Tas tiek darīts, izveidojot sociālo mediju kontus, kas šķietami ir vietējie, bet faktiski pārstāv tā saucamo interneta izpētes aģentūru, kas atrodas Sanktpēterburgā,  Krievijā. Ir ziņas no ASV, ka iesaistīti bijuši arī Krievijas izlūkdienesta aģenti, kuri stāvējuši aiz viena no sociālo mediju kontiem. Bieži vien, kā mēs redzam, šie konti ir izmantoti ne tikai tāpēc, lai atbalstītu vienas puses viedokli, bet, kā  tagad ir pierādīts ASV, atbalstījuši tā saucamo kukluksklaniešu  idejas vienā pusē un ASV melnādaino iedzīvotāju pārstāvju idejas otrā pusē. Katrs konts aicināja uz savu protestu, bet laiks un vieta bija vieni, un doma bija radīt iespēju notikt sadursmei (cilvēki arī ieradās uz šiem protestiem). Konti tika vadīti no Krievijas.

Notiek arī mēģinājumi  ar Krievijas hakeru palīdzību “uzrakt” kompromitējošu informāciju, ko pēc tam izmantot politiskās kampaņās, lai gremdētu vienu vai otru kandidātu. Bieži vien ASV,  Francijas un Spānijas gadījumā tika izmantota nepatiesa, ļoti emocionāla informācija – vienlaicīgi tāda, kas varētu atbilst kādas grupas priekšstatiem. Tāds, piemēram, bija nepatiess stāsts par Hilarijas Klintones atbalstītāju Vašingtonā, kurš ir pedofils un kurš sava restorāna aizmugurē tur sagrābtus mazus bērnus.  Šī informācija ASV pirmsvēlēšanu periodā izplatījās diezgan plaši, viens cilvēks, tai noticot, paņēma ieroci, aizgāja uz šo restorānu un sāka tajā šaudīties. 

– Latvijā drīz būs 13. Saeimas vēlēšanas. Vai arī mūsu valstī varētu notikt līdzīgas manipulācijas ar nepatiesu informāciju?

– Latvijas kontekstā tā varētu būt sociālo mediju izplatīta informācija. Cilvēkiem vienmēr jāskatās, kas ir tie sākotnējie avoti, no kurienes nāk šīs ziņas. Facebook ir ļoti populāras tā saucamās sensacionālās lapas, kuras nekautrējas ievietot pilnīgas muļķības un  panāk, ka cilvēki ar tām dalās. Katram jāpadomā, kas, ko un kāpēc.  Ja skatāmies tradicionālos medijus, mēs jau zinām, ka “Pirmais Baltijas Kanāls” nozīmē to, Latvijas Televīzija nozīmē to, un mēs saprotam, kas aiz kā stāv. Mums šīs prasmes arvien vairāk jāattīsta arī tā saucamajā digitālajā vidē. ASV un Francijas kontekstā jārēķinās, ka bieži vien kāds, kurš šķietami izliekas par cilvēku no kaimiņu novada, var būt kāds, kas reāli nemaz nepastāv. Esam redzējuši diezgan lielu robotizēto tīklu izmantošanu šādās situācijās, un arī Latvijā tie ir klātesoši.

– Kā šie robotizētie tīkli darbojas?

– Jūs Facebook aicina draudzēties kāds cilvēks, taču faktiski tā ir speciāla programma, kas ir domāta un radīta, lai iekļūtu jūsu draugos un sāktu jums pamazām pasniegt viena vai otra veida informāciju, lai ietekmētu jūsu izvēles. Parasti šī programma darbojas nevis kā viens konts, bet kā veseli kontu tīkli, varbūt pat 100 000 kontu lieli. Kāpēc tas nostrādā? Cilvēki rūpīgi  nepārbauda informācijas faktuālo bāzi, un ar domu - “ja daudzi cilvēki par to runā”- pieņem to, – “jā, tā ir taisnība”. Tamdēļ tie roboti ir ielikti, lai radītu šķietamību, ka daudzi par to runā, un rezultātā cilvēki to sāk pieņemt kā faktu, pat nepārbaudot. Spānijā, Katalonijas neatkarības referendumā, gan robotizētie tīkli, gan tradicionālie mediji ļoti pastiprināja Spānijas kontekstā emocionāli šķeļošo informāciju, bieži vien  izplatot nepatiesas ziņas.  

– Cik viegli manipulēt ar sabiedrību?

– Ir vēl trakākas lietas, kas notiek. Cilvēki, atrodoties digitālajā vidē, visu laiku aiz sevis atstāj dažādus datus, piemēram, kādus saitus ir skatījušies un cik ilgi, ar  ko draudzējas,  ko laiko, cik pelna, kā iepērkas, kam tic, kāda ģimene, kur ceļo, ko domā. Visu var savākt, un mūsdienās, šos datus savācot, var radīt ļoti precīzus un ārkārtīgi dziļus psiholoģiskos profilus par miljoniem, pat miljardiem cilvēku. Balstoties uz šo informāciju, ir tādi spēlētāji, kuri  to pamazām izmanto ietekmēšanai. ASV vēlēšanās un Brexit referendumā tas ticis izmantots, lai ietekmētu politiskās izvēles. Šaubos, vai Latvijā tik smalki notiks, jo tam tomēr vajadzīgi diezgan lieli resursi. Protams, mēs šobrīd skatāmies līdzi, taču vēl neko tādu neesmu redzējis.

-  Kāds ir Krievijas mērķis? Ko tā vēlas panākt?

- Ir spēki, kurus Krievija būtu ieinteresēta pabalstīt. Ne tādā ziņā, ka šie politiskie spēki ir krievu ielikti, taču viņu nonākšana pie varas varētu veicināt Krievijas intereses.  Attiecībā uz Latvijas Republikas 13. Saeimas vēlēšanām jāskatās, vai būs dziļa ietekmēšanas kampaņa vai arī notiks tas, ko esam redzējuši jau iepriekšējās vēlēšanās, kad no Krievijas puses kontrolētie mediji uzsāka pabalstīt viena veida politiskos spēkus. Pie tā jau esam pieraduši. Tas nav nekas jauns. Jaunās metodes ir tās, kas varbūt ir bīstamākas. Pamatlieta, ko vajadzētu ņemt vērā katram vēlētājam ir, - ja kaut kas ārkārtīgi emocionāli un sensacionāli mēģina mani uzrunāt, tad tam uzreiz jārada bažas, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā. Tāpēc ir pamatīgi jāpadomā, jāpameklē avoti un atbildes uz trijiem jautājumiem – kas, ko un kā? Diemžēl mūsu informācijas patēriņa paradumi ļoti pamatīgi mainās un ne uz labo pusi.  Piemēram, Francijā un Lielbritānijā  ļoti tipiska metode sociālajos medijos bija pasniegt informāciju ar attieksmi –“visi no mums to slēpj, bet mēs zinām patiesību”. Taču, kad visi  uz šādu emociju pamata jau bija novēlējuši, izrādījās, ka tā nav nekāda patiesība, bet pilnīgas muļķības.

Mūsdienu sabiedrībā saiet kopā divi fenomeni. Viss, ko redzam, nav dēļ tā, ka Krievija dara to vai šo. Notiek fundamentāla informācijas lietošanas paradumu maiņa. Cilvēki nedomā līdzi, arvien dziļāk ieiet savos priekšstatu burbuļos, neatkarīgi no Krievijas. Tā ir digitālās vides ietekme. Šādā vidē Krievijai darbība ir daudz vieglāka un efektīvāka.


Uzziņai

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom) atrodas Latvijā, Rīgā, ir dibināts 2014. gadā un 2014. gada 1. septembrī akreditēts kā starptautiska militāra organizācija.

Centra idejas pamatā ir Latvijas valdības pārliecība, ka mūsu valsts var dot lielāku pienesumu NATO alianses darbībai ne tikai ar dalību militārajās operācijās, bet arī, izmantojot Latvijas intelektuālo potenciālu. 

Centra darbā 2017. gadā piedalījās Francija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.  

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra uzdevums ir veicināt NATO, NATO dalībvalstu un NATO partnervalstu stratēģiskās komunikācijas spēju vairošanu: pilsonisko diplomātiju un sabiedrības iesaisti, publiskas militāras akcijas, informatīvās un psiholoģiskās operācijas, lai atbalstītu Ziemeļatlantijas alianses politiku, operācijas un darbību, kā arī NATO mērķu sasniegšanu.

Būtībā šādi centri ir starptautiskas militāras organizācijas, kas apmāca un veido NATO dalībvalstu un partnervalstu līderus un speciālistus. Centri savu pieredzi nodod citiem, lai nestu labumu aliansei un tās attīstībai.

StratCom galvenā mērķauditorija ir NATO dalībvalstu un partnervalstu valdības, kuras ir kļuvušas zinošākas par to, kādi riski pastāv informācijas telpā un cik nozīmīgi ir veidot stratēģisko komunikāciju valdību līmenī. 


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekts