Jaunajiem īpašumiem jāmeklē netradicionāli risinājumi 1

Ko darīt ar Gaujienas pili – ies­paidīgo trīsstāvu namu ar 52 telpām, kas pēc Ojāra Vācieša vārdā nosauktās skolas pārcelšanas uz citu ēku jau vairāk nekā gadu stāv tukšs un neapdzīvots, izņemot vienīgo iemītnieku, skolas muzeju?

Par to tagad jādomā jaunā Smiltenes novada pašvaldībai. Jaunizveidotajā Smiltenes novadā  ir apvienojušies Smiltenes, Apes un Raunas novadi, līdzi atnesot savus īpašumus, un viens no tiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Gaujienas muižas komplekss – bijušajā Apes novadā.

Aicina nebaidīties no drosmīgiem lēmumiem

Gaujienas muiža ar  daudzajām vēsturiskajām celtnēm, tuvumā esošās viduslaiku pilsdrupas un Gauja atrodas skaistā vietā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Šai vietai piemīt liels tūrisma potenciāls, to sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver daudzi Gaujienas iedzīvotāji, arī bijušais gaujienietis Smiltenes novada deputāts Otārs Putrālis. Viņš piebilst, ka visā līdzšinējā Smiltenes novadā kopā nebija tik daudz kultūras un vēstures objektu kā vienā pašā Gaujienā, kur ir 37 kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļi.  
Pirms administratīvi teritoriālās reformas Gaujienas muižu savu iespēju robežās apsaimniekoja Apes novada pašvaldība, taču mazajam novadam atjaunot tik lielu ēku kompleksu nebija pa spēkam finansiālu iemeslu dēļ. 

Otārs Putrālis uzskata, ka jaunizveidotā Smiltenes novada pašvaldībai attiecībā uz Gaujienas muižas pili ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, nebaidoties pat no īpašuma formas maiņas, lai šo ēku pilnvērtīgi izmantotu. “Katrā ziņā, kamēr Gaujienas pils atradīsies pašvaldības pārvaldījumā, nekādu progresu es neredzu. Pašvaldības funkciju veikšanai pilij Gaujienā nav pielietojuma, bet risinājums ir vajadzīgs steigšus, lai ēku atgrieztu normālā stāvoklī un pēc iespējas ātrāk radītu iespēju cilvēkiem sākt to izmantot publiski. Turklāt uzturēt pili uzturēšanas pēc, nesaredzot pielietojumu, manuprāt, ir diezgan liela pašvaldības resursu izšķērdība,” viedokli pauž Otārs Putrālis.
Taču pirms lieliem stratēģiskiem lēmumiem par Gaujienas pils nākotni Smiltenes novada domei  ir jāatrisina cita problēma,  – Gaujienas pili apdraud nogāze, kas brūk un bojā pils pamatus. Objektu pirms dažiem gadiem apsekoja Būvniecības valsts kontroles birojs, aizrādot Apes novada pašvaldībai gan par mehānisko stiprību, gan par ēkas stabilitāti.   

Lai piesaistītu finansējumu Gaujienas pils glābšanai (brūkošās atbalsta sienas nostiprināšanai),  Apes novada dome  šogad iesniedza  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) projekta pieteikumu 80 843,71 eiro lielam aizņēmumam no Valsts kases. Kopējās plānotās būvdarbu izmaksas bija 95 110,25 eiro. Pašvaldībai no sava budžeta vajadzēja nodrošināt līdzfinansējumu 15 procentu jeb 14 266,54 eiro apmērā. Taču VARAM Apes novada domes iesniegto aizņēmuma pieteikumu atteikusi, norādot, ka pašvaldībai jāprecizē kredīta pieprasījuma pieteikums, lai tas atbilstu visiem kritērijiem. 

Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) no savas puses apturējusi plānoto darbu veikšanu nogāzē pie Gaujienas pils un pašvaldībai izvirzījusi jaunas papildu prasības – ģeotehniskās izpētes padziļinātu analīzi un būvinženiera izvērtējumu, lai noskaidrotu ēkas deformāciju, jo esošais darbu organizācijas projekts nesniedz priekšstatu par plānoto risinājumu. 

Apes novada dome jau 2018. gadā sāka izstrādāt projektu “Dabas gars” un piesaistīja Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējumu, sākotnēji plānojot visu nogāzes stiprināšanu. Pašvaldības ierobežotā līdzfinansējuma dēļ nebija iespējams īstenot plānotos darba apjomus pilnā apmērā, tāpēc projekts tika sadalīts vairākās atsevišķās kārtās. NKMP jaunas prasības izvirzījusi projekta otrajai kārtai.

“Ņemot to vērā,  jaunu kredīta pieteikumu VARAM jūnijā vairs nesniedzām, jo bez Kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojuma darbus tāpat nevar uzsākt. Šobrīd sadarbībā ar projektētājiem meklējam labākos risinājumus, lai darbus varētu veikt. Vai viss rezultēsies ar to, ka diemžēl šogad darbus nogāzes stiprināšanā nevarēs paveikt, pagaidām vēl nevaram pateikt. Esam ieguldījuši lielu darbu, un būtu ļoti žēl to visu nenovest līdz galam,” stāsta līdzšinējais Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens.

Līdz šim, pateicoties Apes novada pašvaldības līdzdalībai Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā jau pieminētajā projektā “Dabas gars”, ir novērsta avārijas situācija pie komponista Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas”, kur nogruvušā muižas dārza mūra vietā ir izveidotas pakāpienveida terases. Paralēli ir veikta daļēja nogāzes stiprināšana pretim Gaujienas pilij. Izveidota skanošā mūzikas taka jeb “Skaņu dārzs” ar vairākās pieturvietās izvietotiem mūzikas instrumentiem, kurus spēlēt var paši takas apmeklētāji un sajust Gaujienas auru caur zvanu, bungu un cauruļu zvaniem.  

Kā muižas ansamblim pelnīt pašam?

Tas viss vairo Gaujienas pievilcību tūristu acīs. Šai vietai ir īpaša aura. Ja Gaujiena atrastos tuvāk Rīgai, tad cilvēki te brauktu bariem, reiz citā sarunā ar “Ziemeļlatviju” pieļāva kāda vietējā iedzīvotāja.

Vairāk  ciemiņu Gaujienā parādījās, kad Latvijā pandēmijas ierobežojumu dēļ strauji populārs kļuva dabas tūrisms. Šajā apvidū ir dabas takas, gravas un purvi, ko var izstaigāt dažādos maršrutos. Tūristus piesaista arī tas, ka Gaujiena ir iekļauta Apes novada pašvaldības pērn izveidotajā kultūrvēsturiskajā maršrutā “Dižgaru ceļš”. Gaujienas muižas kompleksā atrodas komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”, pašvaldība to izveidojusi Gaujienas muižas aldara mājā, kurā komponists dzīvoja no 1922. līdz 1944. gadam.

Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst, ka liela problēma ir ne tikai Gaujienas pils nākotne, bet arī tas, kā atjaunot pārējās Gaujienas muižas kompleksa ēkas. “Ko varam, to esam izdarījuši paši, pateicoties pārsvarā mūsu uzrakstītajiem projektiem un Apes novada domes līdzfinansējumam. Muižas kompleksa ēku, kurā atrodas tautas nams, pašvaldība ir sakārtojusi, bet citām trūkst līdzekļu. Tās ir sliktā stāvoklī. Viena ir pat bīstama.  Atbrauc tūristi un vaicā, – “kāpēc jums tās ēkas tādas noplukušas?”. Nepatīkami. Taču pats svarīgākais un sāpīgākais gaujieniešiem tagad ir Gaujienas muižas pils liktenis. Baltā pils, kur  gandrīz 100 gadus bijusi skola,  tagad stāv gandrīz tukša,” nopūšas Inese Lukjanoviča. Pašvaldība algo cilvēku, kurš uzkopj pils apkārtni un ziemā ēku apkurina. 

Gaujienieši jau domājuši un sprieduši, kas varētu atrasties Gaujienas muižas pilī. Viena no idejām ir veidot pilī atpūtas un relaksācijas centru ar mūzikas ievirzi, ņemot vērā, ka Gaujienā savulaik dzīvojis komponists Jāzeps Vītols, stāsta pagasta pārvaldniece.

Jāzepa Vītola muzeja “Anniņas” vadītāja, Gaujienas vēstures un dabas pārzinātāja Ineta Riepniece aicina Smiltenes novada pašvaldību domāt par finansējuma piesaisti visa Gaujienas muižas kompleksa atjaunošanai, lai  muižas ansamblis varētu sākt produktīvi strādāt un pelnīt pats naudu. Viņa uzsver, ka Gaujienas muiža ir Eiropas mēroga pērle ar milzīgu, pagaidām neizmantotu potenciālu. Muižas parks ir viens no autentiskajiem šāda veida parkiem Latvijā ar izcilām trīs pakāpju ainavām. “Tagad, “Covid-19” laikā, cilvēki ļoti meklē vietas, kur viņi var netraucēti atpūsties, un Gaujiena to var piedāvāt. Gaujiena var dot cilvēkiem iespēju relaksēties, atpūsties un staigāt pa dabas taku. Izmantojot Gaujienas mūzikas un mākslas skolas potenciālu, var piedāvāt dažādas mūzikas un mākslas nodarbības. Lai cilvēkiem būtu iespēja pārnakšņot, muižkungu mājā var ierīkot naktsmājas vintāžas stilā, tikai pirms tam ir jāsakārto infrastruktūra. Protams, nekad šāds liels muižas komplekss sevi simtprocentīgi neatpelnīs, taču  Smiltenes novada jaunajiem deputātiem  novēlu  uzņēmējdarbības attīstībā ieraudzīt arī  kultūras pienesuma milzīgo lomu un attīstīt kulturālu uzņēmējdarbību. Cilvēkiem gribas ne tikai apēst kotleti, bet arī gribas izdarīt to skaisti un skaistā vietā,” uzsver Ineta Riepniece.
Ja runā par sabiedrisko ēdināšanu, tad šos pakalpojumus Gaujienas pilī piedāvāja vietējā zemnieku saimniecība “Mietaines”, līdz pandēmijas ierobežojumi tam pārvilka svītru, taču tagad pašvaldība līgumu ar ZS “Mietaines” atjaunos. 

Nodot privātīpašniekiem vai atstāt pašvaldības īpašumā

Otārs Putrālis intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņam simpatizē tas, kā tiek apsaimniekota Dikļu pils, kurā ir radīta vide kultūrai, mūzikai, aktiermākslai, izstādēm, sabiedriskajai ēdināšanai, spa procedūrām un kas dod arī daudz darba vietu.

“Es saskatu, ka Gaujienas pils varētu mēģināt kopēt šo labo piemēru. Šāda veida saimnieciskā darbība pašvaldības funkcijās gan neietilpst, tas ir privātā sektora lauciņš. Pili par pietiekami augstu samaksu var iznomāt privātam investoram un noslēgt partnerības līgumu ar noteikumu numur viens, ka īpašuma piederības maiņas gadījumā pils nebūs slēgtais klubiņš, bet būs publiski pieejama vieta,” redzējumu par Gaujienas pils varbūtējo nākotni ieskicē Otārs Putrālis. Viņš ieskicē divus ceļus Gaujienas pils atjaunošanas darbiem: piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus ar zemu pašvaldības līdzfinansējumu, tad par samērīgu samaksu objektu iznomāt privātam investoram;  neredzot iespēju rast finansējumu atjaunošanas darbu veikšanai, atsavināt pili atklātā izsolē ar precīziem nosacījumiem, ka ēkai jākļūst publiski pieejamai. 

Pašvaldībām jācenšas apzināties, ka viņu īpašumā esošie kultūras pieminekļi ir resurss, nevis apgrūtinājums, tāpēc jāmeklē netradicionāli risinājumi tā izmantošanai arī iepriekš nelietotām funkcijām, ne tikai tūrismam, rosina Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja – galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa.

“Attīstībā svarīgāka par naudu ir laba ideja. Būs jābūt radošiem mūsdienu mainīgajā situācijā un jāpārņem labākā pieredze. Katrā ziņā galvenais ir tas, ka katra kultūras pieminekļa saglabāšanas garants ir tā izmantošana. Smiltenes novada pašvaldībai vajadzētu izstrādāt ilgtermiņa attīstības programmas katram ievērojamam jaunā novada kultūras piemineklim, piemēram, Gaujienas muižai,  un pamazām to īstenot (šādu stratēģiju jau izstrādājusi Gaujienas pagasta pārvalde – redakcijas piezīme). Gaujiena ir milzīgs ēku komplekss, ansamblis un tajā pašā laikā arī milzīgs resurss. Tajā bez Gaujienas pils un apbūves ēkām un Jāzepa Vītola muzeja, ietilpst arī pilsdrupas, kurām steidzami nepieciešami konservācijas darbi,” norāda Ilze Liekniņa.

Viņa piekrīt, ka nodošana apņēmīgiem privātīpašniekiem arī ir viena iespēja, kā apsaimniekot, saglabāt un attīstīt kultūras pieminekli, tomēr uzsver, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vienmēr aicina pašvaldības apdomāt savā īpašumā esošo nekustamā īpašuma portfeli. Proti, vienmēr ir objekti, kuru atstāšana pašvaldības īpašumā ir pašvaldības prestižs. Katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Jaunajiem īpašumiem jāmeklē netradicionāli risinājumi” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

20210629-1021-20200804-0805-maf-logo-maz

Komentāri 1

konnaoja

It kā jau Gaujiena no Rīgas nav tālu, bet to attālumu liek manīt ceļa stāvoklis. Ja būtu ātrgaitas šoseja, tad no Rīgas pievārtes līdz Gaujienai būtu kārtīga stunda ceļā un nekas šausmīgi tāls tas nav citu valstu iedzīvotājiem, tikai ne pie mūsu ceļu infrastruktūras. Ja salīdzinam ar citām Eiropas muižām un pilīm, tad nereti tajās saimnieko mantinieki, tur ir saglabātas oriģinālas mēbeles, senlietas no senču- senčiem, bet tajās, kur mantinieki ar apsaimniekošanu netiek galā, īpašumu pārdod, paši mitinās daļā no īpašuma. Visbiežāk tie īpašumi nonāk valsts īpašumā, jo nekāds tūrisms nenes uzreiz pietiekoši lielu peļņu, lai restaurētu un vēl uzturētu, to var atļauties tikai valsts. Šobrīd situācija ir bēdīga, vēl jo vairāk tāpēc, ka ēka netiek apdzīvota. Protams, ideālā gadījumā jebkurš gribētu, lai ES dod naudu, mēs noorganizēsim tās restaurāciju, bet pēc tam rīkosim izklaides, bet diez vai tas tā izdosies un arī privātais investors diez vai gribēs investēt, kamēr nebūs viņa īpašumā.

pirms 21 dienām, 2021.07.14 22:36

Mediju projekts