Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunās valdības modeļi var būt vairāki, skaidrības vēl nav 2

Šonedēļ turpinās darbs pie jaunas valdības izveidošanas, tam daudzi cītīgi seko līdzi televizoru ekrānos. Iedzīvotāji, izdarot savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanās, varas sviras ir iedevuši trīs jauniem politiskajiem spēkiem un četrām vecām partijām. Kāds būs iznākums, šobrīd varam tikai secināt no jau notikušajām sarunām un shēmot, taču bukmeikers “Betsafe” paredz, ka valdību veidos četras vai piecas partijas, opozīcijā atstājot “Saskaņu” un Zaļo un Zemnieku savienību vai KPV LV.


Pēc bukmeikeru prognozēm, vislabākās izredzes kļūt par nākamo Latvijas premjeru ir Jaunās konservatīvās (JKP) partijas līderim Jānim Bordānam, tomēr tālu neatpaliek arī KPV LV kandidāts Aldis Gobzems.


Bordāna izredzes kļūt par premjeru bukmeikeri novērtējuši ar 45 procentu varbūtību, savukārt Gobzema – 30 procentu. Abu kandidātu partijas šobrīd uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā. Abas partijas arī paralēli tiekas ar citām partijām un meklē kopīgas intereses. “Lai gan KPV LV un JKP paudušas gatavību strādāt vienā koalīcijā, par to, kura vadīs valdību, vienošanās nav. Līdz ar to arī pieņēmums, ka KPV LV un JKP būs jaunās valdības kodols, ir pāragrs,” uzskata “Betsafe”.


KPV LV šajās vēlēšanās piedāvāja visradikālākās izmaiņas valsts pārvaldē, un arī partijas kampaņa no citām atšķīrās ar uzbrūkošāko stilu. Tāpēc JKP citām partijām būtu pieņemamāks partneris, salīdzinot ar neparedzamo Artusa Kaimiņa partiju. Iespējams, “Attīstībai/Par!” manevrs uzsākt savas sarunas ar citām partijām ir sākums mēģinājumam izslēgt KPV LV no valdības veidošanas. Tomēr maz ticams scenārijs, ka par premjeru varētu kļūt “Attīstībai/Par!” kandidāts Artis Pabriks, kura izredzes bukmeikeri novērtējuši ar koeficientu 6,00, kas ir trešais lielākais koeficients pēc Bordāna (1,9) un Gobzema (3,00). 


Šobrīd JKP jau nosaukusi Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību par opozīcijas partiju, un JKP nevēlēšanās sadarboties ar ZZS krietni samazinājusi apvienības izredzes iekļūt valdībā. ZZS iekļūšana valdības sastāvā novērtēta ar 35 procentu varbūtību. Sadrumstalotais Saeimas sastāvs gan nedod daudz iespēju izvēlēties partnerus, un sarkanās līnijas pret “Saskaņu” nepieļaus trīs partiju koalīciju. Ja KPV LV un JKP izdosies vienoties par kopīgu premjera amata kandidātu, valdības izveidošanai pietiktu ar četrām partijām, citādi būs jāiesaista piecas partijas.


Viedokļi
Vai Latvijā kaut kas mainīsies pēc vēlēšanām, kādu saredzat jauno valdību un ko gribētu, kā tās vadītāju?

Zigeta Vīķele, juriste
Domāju, ka pirmajā gadā nekas nemainīsies, jo iesāktās reformas nodokļu politikā, izglītībā un veselības aprūpē tiks pabeigtas un diez vai tās tiks patrauktas vai kā mainītas. Jāsaprot, ka ceļš no reformas sākuma līdz īstenošanai 
 ir vismaz pieci seši gadi, līdz ar to tās nav strauji apturamas.
Runājot par nākamo periodu, viss atkarīgs no tā, kā jaunā valdība vērtēs iesāktās reformas un kā tās īstenos. Ja valdību veidos Bordāns, viņš noteikti vēlēsies veikt reformu tieslietu sistēmā, jo tāds arī bija programmas uzstādījums šai partijai. Jebkuras reformas, kuras valdība, labu gribēdamas, gribēs veikt, ir saistītas ar pašu nozari. Process nebūs vienkāršs.
Piekrītu tai daļai politologu, kuri uzskata, ka stabilāka valdība būtu ar visām sešām latviskajām partijām. Pie tik saskaldīta Saeimas sastāva, izveidojot valdību tikai no piecām partijām, jebkurš pieņemtais jautājums var negūt Saeimas vairākumu. Kā raksta ārzemju žurnālisti un apskatnieki, mūsu Saeimas vēlēšanās uzvarējusi kreisā krievvalodīgā partija “Saskaņa” un nākamās divas ir populistiskas. Līdz ar to man liekas, ka labs valdības vadītājs būtu no “Attīstībai/Par!” vai tēvzemiešiem.
Biju domājusi, ka KPV LV vēlēšanās iegūs vēl vairāk balsu, jo jauniešu vidū Kaimiņa partija ir vispopulārākā, citas viņi nemaz nezina. Pārsteidza arī tas, ka Zaļo un Zemnieku savienība ieguva salīdzinoši maz balsu.
Mani uztrauc tas, ka pirmsvēlēšanu debatēs neļauj piedalīties pilnīgi visām partijām. Ļoti maz zināju par “Progresīvajiem”, kuri dabūja 2%. Uzskatu, ka sabiedriskajiem medijiem jo īpaši vajadzētu dot visiem vienādas tiesības izteikties.

Andris Pauls-Pāvuls, uzņēmējs
Šī ir pirmā reize pēc Saeimas vēlēšanām, kad ceru, kaut kas varētu mainīties uz labu. Būtiskākais, esošā varas koalīcija (ZZS+NA+V) nevienā novadā un pilsētā nav ieguvusi vairāk par 50% balsu. Valkas novadā – 29%, Strenču novadā – 34% un Smiltenes novadā – 35%. Tātad vēlētāji ir teikuši skaidru un nepārprotamu NĒ vecajai koalīcijai. Vienlaikus Māris Kučinskis publiski saglabā vēsu mieru un pagājušās nedēļas nogalē Valmierā ne publiski, bet diezgan atklāti un pārliecinoši ir paudis viedokli, ka JKP Jānis Bordāns “saplēsīsies” ar KPV LV Aldi Gobzemu un reāli, ja ne tūdaļ, tad pēc laika, Ministru prezidents būšot valmierietis Artis Pabriks. Pie tā esot nopietni jāstrādā. Par to liecina arī nedēļas nogalē Attīstībai/Par! uzsāktās aktivitātes un, manuprāt, Jāņa Bordāna pieļautā kļūda, nekonsultējoties ar Aldi Gobzemu, pārsteidzīgi paziņojot par, viņaprāt, vēlamo ministriju sadalījumu partijām. Šis ir pirmais vecās koalīcijas izliktais grābeklis, uz kura uzkāpis Bordāns un kuru Facebook 13. oktobrī komentējis Gobzems: „Mēs [KPV LV] neesam sašutuši. Mēs tikai sakām – mēs esam tie, kuri dara to, ko saka un par ko vienojas, nevis pretēji. 


Mēs arī sakām – vispirms darbi un programma, pēc tam amati.”
1995. gadā organizēju Māra Grīnblata (tolaik „Tēvzemei un Brīvībai” deputāta jaunievēlētajā 6. Saeimā), kuru Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja sastādīt Ministru kabinetu, tikšanās un sarunas par iespējamo koalīciju. Ja atceramies, publiski Grīnblata sastādītā valdība netika apstiprināta, netika apstiprināta arī Ziedoņa Čevera sastādītā valdība un tad Ulmanis aicināja valdību sastādīt bezpartejisko Andri Šķēli. Bet es izgāju cauri visai šai „aizkulišu ellei” un apjaušu, kas šobrīd notiek kuluāros. Toreiz „vecā vara”, Latvijas Ceļa veidolā, Grīnblatu smagi „iznesa cauri”, solot garantēt balsis Saeimā un biedējot no Ziedoņa Čevera un Joahima Zīgerista, bet paši jau sākumā plānoja „trešo variantu”. Toreiz, „karstu putru strēbdami”, mēs uzkāpām uz „vecās varas” izliktiem grābekļiem un Latvija tika pie bezpartejiskā Andra Šķēles Ministru kabineta.


Šobrīd, tieši tāpat kā 1995. gadā, vecajai koalīcijai tīri matemātiski vienai pašai nesanāk sastādīt valdību, jo ir tikai 32 balsis, nesanāk arī kopā ar „vecajiem vēžiem” no Attīstībai/Par! – 45 balsis, tātad, lai dabūtu vismaz 51 balsi 13. Saeimā, jāsašķeļ kāda no jaunajām partijām vai vismaz „jāsalaiž matos” Bordāns ar Gobzemu. Ja šobrīd Jānis Bordāns turpinās „dzīt vilni” un neturēsies stingri kopā ar KPV LV (kopā 32 balsis), vispirms vienojoties par valdības programmu, 13. Saeimas prezidiju un komisiju vadību, tad, visticamāk, notiks, kā iecerējis Māris Kučinskis, un Ministru prezidents būs sens Kučinska biedrs no Tautas partijas laikiem un „Valmieras grupējuma” – Artis Pabriks.


Tomēr vēl ir cerība, ka Jānis Bordāns noliks malā savas ambīcijas un spēs kopā ar Aldi Gobzemu veidot jaunās valdības kodolu, ja ne citādāk, tad vienojoties par perfekti valsts pārvaldi pārzinošu „tehnisku” Ministra prezidenta amata kandidātu no ierēdņu aprindām.


Oļegs Ganzins, IT sistēmu arhitekts

Īsti neredzu, ka kaut kas varētu mainīties vai pasliktināties Latvijā. Domāju, ka arī pēc vēlēšanām turpinās uzņemto kursu. Neticu, ka būs izmaiņas nodokļu politikā, kur brīžiem ir liela neskaidrība. Tomēr ļoti ceru, ka tiksim galā ar veselības aprūpes sistēmu, kur šobrīd valda neliels bardaks. Iepriekšējās veselības ministres aizsāktā reforma ir jāturpina. Sāpīgs jautājums ir par mediķu atalgojumu, kas ir kardināli jāmaina, joprojām ir lielas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. 


Reformas vajadzīgas arī izglītībā. Jāmaina mācību process, jo uz mūsdienu bērniem vairs nestrādā tās metodes, kas derēja manas paaudzes laikā. Būtisks jautājums ir arī par pedagogu atalgojumu. 


Vēl svarīga lieta, ko noteikti gribu pieminēt – jaunajai valdībai vajadzētu aktīvāk darboties pie ēnu ekonomikas apkarošanas. Līdz šim, manuprāt, nevienai valdībai nav izdevies gūt vērā ņemamus panākumus. Un tas beigās ir kā apburtais loks, jo, izvairoties no nodokļu maksāšanas vai samaksājot tos daļēji, budžetā rodas iztrūkums, valstij nepietiek naudas, piemēram, veselības aprūpei, un cilvēkos aug neapmierinātība. Un daļa neapmierināto ir cilvēki, kas ir izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas pats attiecas uz dažādām nodokļu shēmām, ko veic uzņēmumi. 


Negatīvā ziņa vēlēšanu sakarā bija tā, ka KPV LV spēja iegūt tik daudz balsu. Domāju, ka noturēsies pie astoņiem procentiem. Patīkams pārsteigums bija “Attīstībai/Par!”, par ko arī pats balsoju, par spīti tam, ka viņi varētu arī neiekļūt Saeimā. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli. 


Pats galvenais, lai jaunā valdība būtu stabila, lai nav tā, ka viena partija varētu šantažēt visu valdību.  Vēlēšanu rezultāts ir tāds, kāds ir. Ja atstājam “Saskaņu” ārpusē, lai būtu kvorums, it kā pietiktu ar piecām partijām. Neņemot populistus KPV LV, būtu bīstami valdības stabilitātei. Būs interesanti. Kā jauno premjeru gribētu redzēt Arti Pabriku vai Danielu Pavļutu, bet reālistiski tas droši vien būs Jānis Bordāns. Vai tas ir labi vai slikti – man pagaidām nav viedokļa.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri 2

bezugunsnavdumu

Ļumpēmsabiedrības nacionālas izpriecas. Lamāt valdību, ievēlēt no jauna, vakaros sēdēt zīlēt par koalīciju, cerēt, tad atkal lamāt. Idioti.

Man personīgi dziļi pie kājas viss kas tur notiek. Svarīgi tikai lai Latvijā krieviem nebūtu gaisa ko elpot, parējo var zagt cik grib.

pirms gada, 2018.10.17 11:00

Pašsaprotamais Punkts

Pats tu vairāk krievs ne latvietis! Vecāki krievi un pats "patriotisks" pajoliņš, kas Latvijā nodokļus nemaksā un māca kā citus latviešus dzīvot! Ko tu vel Latvijas intereses te apspried? Iebāz savas mašīnas igauņu karogus kur saule nespīd. Tas ka tu mammītei uz kakla dzīvo Latvijas pusē un visu viņas pensiju notrallini nepadara tevi par latvieti. Ja kāds te ir idiots tad tālu nav jāmeklē! Paskaties spogulī Voldemār!

pirms gada, 2018.10.17 13:57

Mediju projekts