Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauno novadu deputātiem novēl nestrādāt pēc principa “tikai man un tikai manam pagastam/pilsētai”, bet domāt plašāk

Pirms četriem gadiem – 2017. gada jūnijā – notikušajās pašvaldību vēlēšanās uz deviņiem deputātu mandātiem Apes novada pašvaldības domē kandidēja 55 cilvēki no pieciem sarakstiem, tie visi bija vēlētāju apvienību izvirzīti. To atļāva iedzīvotāju skaits, kas šajā novadā nepārsniedz piecus tūkstošus.

No nākamā gada 1. jūlija tagadējā Apes novada iedzīvotājiem būs jāvēl lēmējvaras pārstāvji jau daudz lielākā novadā. Apes pilsēta, Apes, Gaujienas, Trapenes, Virešu un Vidagas pagasti iekļausies jaunveidojamajā Smiltenes novadā ar centru Smiltenē. Savas vēlētāju apvienības kandidātu izvirzīšanai sabiedriski aktīvākie Apes novada iedzīvotāji vairs nevarēs dibināt.

Izšķirošais būs cilvēciskais faktors

Izskatot grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, Saeima faktiski ir izbeigusi vēlētāju apvienību darbību. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātus drīkstēs pieteikt tikai reģistrētas partijas un partiju apvienības.

Apes novada Gaujienas pagastā strādājošā ogu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma “Very Berry” īpašniecei Gundegai Sauškinai tas ir jaunums, par aizliegumu kandidēt vēlētāju apvienību sarakstiem viņa uzzina no “Ziemeļlatvijas” un par partijas būšanām un partiju veidotiem sarakstiem lielā  sajūsmā nav, viņai nav arī pārliecības, ka tagad nu tik būs – cilvēki stāsies partijās.

“Kad klausos ministrus, kuri pārstāv savas partijas, tad reizēm šķiet, ka viņi vispār nesaprot, kas notiek. Runā par visu, bet neko konkrētu. Es pati esmu Zaļo un Zemnieku savienībā ļoti ilgus gadus, bet tagadējai partijas vadībai šobrīd man ticības nav. Jau no bērnības pazinu Bresi (Vilni Edvīnu Bresi – bijušo Saeimas deputātu, arī bijušo Ministru padomes priekšsēdētāju – redakcijas piezīme). Viņš vienmēr teica – ir jābūt konkrētam cilvēkam no konkrēta vēlēšanu apgabala, un šim cilvēkam ir jāatskaitās par savu darbu saviem vēlētājiem,” to par labu variantu atzīst Gundega Sauškina.

2017. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās SIA “Very Berry” īpašniece kandidēja uz Apes novada deputāta mandātu vēlētāju apvienības “Gaujiena” sarakstā, šis saraksts pašvaldības domē ieguva divas deputāta vietas. Gundegas Sauškinas šo divu deputātu vidū nav, bet deputāta mandāts nemaz neesot bijis viņas mērķis, jo deputāta pienākumu pildīšanai laika uzņēmējai nav, viņa tikai piekritusi palīdzēt ar savu vārdu sarakstā, lai gaujieniešu saraksts iegūtu pēc iespējas vairāk balsu un līdz ar to arī deputāta mandātu novadā.

“Mēs savu sarakstu no Gaujienas veidojām, lai Apes cilvēki nebūtu dominējošie. Katrs pagasts jau grib, lai viņam vismaz viens cilvēks tiek iekšā domē. Jaunajā, lielajā novadā vairāk balsu un deputātu vietu var dabūt Smiltene, jo cilvēku skaits tur ir lielāks. Ja jaunajā novadā būs 15 deputāti, mums (Apes novadam) vajadzētu piecus vai sešus deputātus, tas būtu ideālais variants,” spriež Gundega Sauškina, bet par to, kā notiks realitātē, viņai, tāpat kā ikvienam jaunā novada iedzīvotājam, atliek neziņā noplātīt rokas. Visu izšķirs katras pilsētas vai pagasta vēlētāju aktivitāte.

Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts domā, ka jaunveidojamo lielo novadu pārvaldībā  izšķirošais būs cilvēciskais faktors – tas, kādi cilvēki būs jaunie deputāti un kāds būs viņu redzējums par novadu. Piederība tādas vai šitādas partijas sarakstam nebūs noteicošā. 

“Apes novada vēlēšanās vienmēr bijuši pārstāvēti visi pagasti, un pēc tam visi ievēlētie deputāti strādā kopā ar vairāk vai mazāk vienotu mērķi. Nekad neesam dalījušies frakcijās un mēģinām savu iespēju robežās iedalīt līdzekļus visiem mūsu novada pagastiem,” stāsta Jānis Liberts.

2017. gada vēlēšanās viņš kandidēja vēlētāju apvienības “Mēs savam novadam” sarakstā, kas ieguva četrus mandātus no deviņiem. To, vai kandidēs 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, tagadējais Apes novada mērs vēl nav izlēmis.

“Mazajiem novadiem šīs vēlēšanas būs nebijusi pieredze. Vēlētāju apvienības tika veidotas, nevis,  ievērojot partiju vēlmes, bet reālās vajadzības. Diemžēl Valsts prezidenta ieteikumi par vēlētāju apvienību drīkstēšanu piedalīties nākamajās vēlēšanās netika ņemti vērā. Tagad ir jāskatās, kāda ir likumdošana, un atbilstoši tai jāgatavojas jaunajām vēlēšanām. Manā skatījumā, nav obligāti jābūt kādā partijā, lai tiktu sarakstā. Pietiek, ja atbalsta partijas pamatprincipus un ja partija neuzstāda kandidātam kādus īpašus noteikumus,” spriež Jānis Liberts.
 
Lai katrs nevelk deķīti uz savu pusi!

Jaunveidojamajā Smiltenes novadā no 2021. gada 1. jūlija iekļausies arī Raunas novads (Raunas un Drustu pagasti). Smiltenes novadā būs vairāk nekā 18,5 tūkstoši iedzīvotāju. Kā 15 deputātiem pārstāvēt visu šo daudzo tūkstošu intereses?

“Gribas, lai jaunajā novadā  nebūtu tā, ka kāds “velk deķīti” uz savu pusi. Gribas, lai visās vietās viss ir labi. Katram tagadējam novadam ir savas spēcīgās un savas vājās puses, bet galvenais, lai kopā sanāk viens spēcīgs novads,” teic Raunas uzņēmuma “Latvijas ķiploks” īpašniece Sintija Rude. Viņa ir arī Raunas novada deputāte, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja vēlētāju apvienības “Mēs savam novadam” sarakstā. Sintija atklāj, ka jau tagad saņēmusi pāris piedāvājumu startēt nākamā gada pašvaldību vēlēšanās, taču vēl domājot – piekrist vai ne, varbūt vienkārši turpināt darīt labus darbus un tādā veidā veicināt novada attīstību. Turklāt šobrīd uzņēmumā “Latvijas ķiploks” ir karstākais darba laiks – novācami un pārstrādājami ķiploku ziedkāti, piedevām uzņēmumu sāk apciemot arvien vairāk tūristu. Nolemjot kandidēt, Sintijai Rudei nāktos izlemt, ar kuru partiju sasaistīties un kurai teikt “jā” vārdu.  

2017. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās politiķu debija Raunas novadā bija bēdīga – partijas “Vienotība” saraksts savāca tikai 67 vēlētāju balsis un neieguva nevienu mandātu novada domē. Visvairāk vēlētāju – 981– savas balsis atdeva par tagadējās Raunas novada domes priekšsēdētājas Evijas Zurģes sarakstu (vēlētāju apvienība “Mēs savam novadam”), bet 240 – par otru vēlētāju apvienību – “Laiks pārmaiņām”.

Vai tas norāda, ka mazajās pilsētās un pagastos cilvēki partijām neuzticas? “Tas ir jautājums, vai es vispār gribu saistīties ar partiju. Mani interesē pārstāvēt dzimtā pagasta intereses, man ir redzējums, ko es gribētu darīt, rūpējoties par novada iedzīvotājiem, bet kāda man būtu motivācija stāties partijā? Es neredzu lauku pagastā bariem tādu cilvēku,” “Ziemeļlatvijai” teic Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe. 

Viņa atzīst, ka mazā pašvaldībā vēlētāju apvienībai jau tā bija grūti nokomplektēt deputātu kandidātu sarakstu, akcentu liekot uz cilvēku profesionalitāti, atbildību, vēlmi darboties sabiedrības labā un tamlīdzīgi, jo iedzīvotājiem trūkst motivācijas “iet deputātos”. Ja turpmāk kandidēšana vēlēšanās saistīsies ar partijām, tad Evija Zurģe situāciju prognozē diezgan pesimistisku visos pagastos. Viņa pati nekad nav bijusi nevienā partijā, līdz ar to arī tagadējā Raunas novada pašvaldības vadītāja nonāks izvēles priekšā.

Taujāta par to, kā panākt visu jaunā novada teritoriju iedzīvotāju interešu līdzvērtīgu pārstāvniecību jaunveidojamajā lielajā pašvaldībā, Evija Zurģe spriež, ka visloģiskāk būtu, ja, piemēram, mazo, tagadējo novadu pārstāvētu viens saraksts,– tas celtu izredzes konkrētā novada pārstāvjiem tikt domē. “Jebkurā gadījumā domāju, ka ne Smiltenē, ne Raunā cilvēki nebalsos par partijām, bet  balsos par personībām, kā jau ir noticis iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, tomēr partijas tagad strādās pie tā, lai personības savāktu. Taču Raunu un Smilteni vieno pragmatisms darbības ziņā, un ir cerība, ka šis kurss saglabāsies arī pēc vēlēšanām, neskatoties uz to, cik Smiltenes novada domē būs konkrēti Raunas pārstāvju,” spriež Evija Zurģe.

Tagad iedzīvotāji malā palikt nevarēs

Laiks rādīs, kā izdosies atrast vienotu attīstības kursu jaunveidojamajam Valmieras novadam. No 2021. gada 1. jūlija tas būs otrs lielākais novads Latvijā ar 51 tūkstoti iedzīvotāju un apvienos  piecas pilsētas un 26 pagastus, kurus jaunās pašvaldības domē pārstāvēs 19 deputāti.

Jaunveidojamajā novadā iekļausies arī tagadējais Strenču novads. Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule “Ziemeļlatvijai” neslēpj, – kad notikušas diskusijas, ar kuru no kaimiņiem apvienoties Strenču novadam, viņa pieslējusies Valkas virziena atbalstītājiem (šā virziena atbalstītāji gan palika mazākumā), jo domājusi par to, kas notiks tik lielā saimniecībā, kāds būs jaunveidojamais Valmieras novads. Viņasprāt, iebalsot Strenču pārstāvi jaunās pašvaldības domē būs sarežģīti, un vēl ir jautājums, kā viņš ar savu vienu balsi (labākajā gadījumā divām, ja būs, piemēram, divi, varbūt pat vairāk pārstāvju) varēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu. 

Ralda Ziemule cer, ka uz jaunā Valmieras novada deputātu mandātiem kandidēs cilvēki, kuri domā plašā mērogā. “Man vienmēr licies vērtīgi tas, ja cilvēks redz ne tikai savu pagalmu un nedzīvo pēc principa “man, man, man”, bet  domā par visiem, nevis tikai par savu labumu. Jaunā novada deputātiem jau tagad novēlu domāt par visu novadu un tā līdzsvarotu attīstību, nevis tikai par to vietu, kur katrs dzīvo. Turklāt arī mums pašiem (tagadējā Strenču novada iedzīvotājiem – redakcijas piezīme) būs jāuzņemas lielāka iniciatīva – cik mēs paši mēģināsim dabūt cauri lietas, ko gribam realizēt, tik arī būs, jo neviens mūsu vietā nedomās un neprasīs, vai mums vajag to vai šito. Būs jādomā, ko darīt un kā dzīvot, un kā izmantot savā labā šo situāciju,” spriež Ralda Ziemule un jau tagad aicina balsstiesīgos strencēniešus noteikti piedalīties 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Ja cilvēki lielā novada domē gribēs redzēt savas vietas pārstāvi, tad malā palikt nevarēs.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Strenču novadā savus deputāta kandidātus izvirzīja divas vēlētāju apvienības. Pārliecinoši uzvarēja tagadējā Strenču novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pētersona saraksts, iegūstot septiņus mandātus no deviņiem.

Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai liels novads nav drauds visu novada iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai jaunajā novadā, Strenču novada mērs atbild ar pretjautājumu: “Vai liela valsts ir drauds visu valsts iedzīvotāju interešu aizstāvībai?”

“Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā tagad tiks izvirzīti kandidāti, izšķiroši nav tas, vai var vai nevar savu sarakstu iesniegt vēlētāju apvienība. Jautājums ir, vai jābūt partejiskajai piederībai, lai startētu kādā citā sarakstā. Tā ir atslēga  visam. Ja pašvaldības deputāta kandidātam neuzspiež partijas piederību un viņš var startēt kādā lielajā sarakstā, tad viss ir kārtībā, bet, ja uzspiež partijas piederību, tad tam ir ietekme, un tas ir slikti,” uzskata Jānis Pētersons.

Tā  jau būs partiju izvēle, vai viņu izvirzītajiem deputātu kandidātiem jākļūst par attiecīgās partijas biedru vai ne, jo obligāti tas nav. Laiks rādīs, vai cīņa par spēcīgām sarakstu lokomotīvēm novados politizēsies līdz jaunam partijas biedru iesaukumam, vai arī deputātu kandidāti būs tikai ierindas kareivji cīņā par partiju vārdu nostiprināšanu jaunajos 42 Latvijas novados.

Ko par pašvaldību vēlēšanām jaunos, lielākos novados domā Valsts prezidents Egils Levits un politologs Filips Rajevskis, lasiet laikraksta “Ziemeļlatvija” 30. jūnija numurā.

VIEDOKLIS

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs (partija “Valmierai un Vidzemei”): 

– Līdzsvarota visa jaunveidojamā Valmieras novada attīstība un katras vietas identitātes stiprināšana, no mūsu viedokļa, ir viena no prioritātēm, ko mēs  arī darīsim, ja  būs gods vadīt visu šo procesu. Lai neviens nesatraucas, jo neviens netiks aizmirsts. Man absolūti par to nav bažu. Katrā apdzīvotā vietā ir jābūt pārvaldei ar cilvēkiem, kuri zina, kas notiek, un sniedz visus pakalpojumus. Tie, kuriem nepatīk administratīvi teritoriālā reforma, bieži min, – ja būs pie Valmieras, tad visu aiztaisīs un likvidēs. Tās ir absolūtas muļķības. Valmierā nav, kur dzīvot, viss ir pārblīvēts. Mums ir jāskatās, kā attīstīt tuvākās vietas. Ne visiem ir jādzīvo Valmierā, un ne visiem ir jāmācās Valmierā. Savukārt tā lielā sadrumstalotība, kas ir šobrīd, neveicina attīstību. Brīžiem rakstām uz vienu un to pašu astoņus projektus, bet varētu uzrakstīt vienu lielu un pavisam citādāk to realizēt dzīvē, un varētu arī salikt kopā cilvēkresursus, kuru šobrīd ļoti pietrūkst.

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”
Projektu  līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20200629-0852-maf-logo-mazs-mazs.jpg

Mediju projekts