Latvija pret Igauniju – mīti un realitāte par darba tirgu pierobežā 2

Latvijas – Igaunijas pierobežā dzīvojošajiem, netērējot lielus resursus, ir iespēja izvēlēties strādāt vai nu Latvijas, vai Igaunijas pusē. Daudzi to arī izmanto. Informācija par darba iespējām Igaunijas pierobežā izskanējusi tālu aiz Valkas robežām un pēdējo gadu laikā uz Valku pārcēlusies ne viena vien ģimene, jo atrasts darbs igauņu pusē. Divus gadus Valkas un Valgas pašvaldība kopā ar abu valstu nodarbinātības dienestiem izdeva informatīvu laikrakstu, kur tika apkopota informācija par darba devējiem un vakancēm kā Valkas novadā, tā Valgas pagastā. Laikrakstu veidoja un darba devējus intervēja laikraksta “Ziemeļlatvija” komanda, tāpēc mēs vislabāk redzējām atgriezenisko saiti – strauju intereses pieaugumu par darbu Valgā un citās pierobežas pilsētās.

Darbinieks izvēlas, kura vairāk maksā

Pirmais, kas interesē darba meklētājus, protams, ir atalgojums. Kopš Latvijā pacēla minimālo algu, atšķirība vairs nav tik liela kā pirms gada un diviem, kaimiņvalstī minimālā alga ir 584 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, Latvijā – 500 eiro.
Nedaudz situācija par labu Latvijai mainījusies arī ar darba vietu piedāvājuma pieaugumu Valkā, jo redakcijas uzrunātie cilvēki atzina –, protams, ja ir iespējams atrast labu darbu Valkā, tad strādāt savā valstī allaž ir labāk nekā svešā, kur ir jāpārvar kaut vai valodas barjera. Kāda sieviete, kura nevēlējās, lai min viņas vārdu laikrakstā, gan šo apsvērumu noraida – viņa igauņu pusē strādā jau daudzus gadus, valodu kā traucēkli neizjūt, jo maiņā ir tikai daži igauņi, pārsvarā latvieši un krievi un visi sarunājas krieviski.

Igaunija draudzīgāka strādājošajiem  

Tā kā retais mūsdienās min konkrēti, cik liels ir viņa atalgojums, to, vai Igaunijā patiešām ir izdevīgāk strādāt kā Latvijā, visprecīzāk var secināt, salīdzinot aprēķinātu algu un to, cik darbinieks saņem uz rokas. Visiem pieejama un izmantojama metode – algu kalkulatori. Secinājumos, izmantojot algu kalkulatora aprēķināto, skaidri redzams, ka Igaunijā strādājošajiem obligāto nodokļu slogs ir nedaudz saudzīgāks, nekā tas ir Latvijas pusē. Pie vienādas algas – 1000 eiro  – Latvijā cilvēks uz rokas saņem par 155 eiro mazāk. Tas ir spēcīgs arguments. Kā piemērs minams kaut fakts, ka Igaunijā sociālo nodokli par strādājošo maksā pats darba devējs, bet Latvijā strādājošajam 20% nopelnītā mēnesī aiziet sociālā nodokļa nomaksai.    

Lai arī “Covid-19” pandēmija uz laiku ierobežoja cilvēku brīvu pārvietošanos, īpaši, kad Igaunija slēdza robežu, tomēr lielākā daļa latviešu, kas strādā Igaunijā, papīru lietas sakārtoja un mēro ceļu uz Valkas kaimiņpilsētu Valgu vai brauc uz darbavietām Valgas pagasta teritorijā un arī tālāk uz uzņēmumu Elvā, kur latviešu rokas montē dažādas detaļas. Jāņem vērā, ka pandēmijas laikā stingro ierobežojumu dēļ Valkas novada un Valgas pagasta iedzīvotājiem Latvijas valdība noteica īpašu statusu, kas ļauj, reizi mēnesī nokārtojot ieceļotāju anketu Covidpass.lv, brīvi šķērsot un pārvietoties Valkas novada un Valgas pagasta teritorijas robežās.  

“Ziemeļlatvijai” mēģinot izpētīt, cik latviešu strādā pie igauņu darba devējiem, tas nemaz nebija izdarāms, jo ne Nodarbinātības valsts aģentūras, ne arī Igaunijas Bezdarbnieku kases rīcībā nav šādu datu. Vienīgi, analizējot Igaunijas Bezdarbnieku kases Valgas pagasta nodaļas vadītājas Merikes Metsavas sniegto informāciju, aptuveni nojaušams, cik latviešu varētu iztiku pelnīt Igaunijā. 

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krau­klis, kurš pie katras izdevības uzsver, ka valcēnieši strādā pie igauņiem un maksā nodokļus kaimiņvalsts labklājības latiņas celšanai, “Ziemeļlatvijai” nevarēja nosaukt konkrētu strādājošo skaitu. Tāpat novada domes priekšsēdētājs vairās nosaukt konkrētu naudas summu, ko veido Igaunijā strādājošo Valkas novada iedzīvotāju maksātā ienākuma nodokļa daļa, kuru zaudē pierobežas pašvaldības budžets.

Valgas pagasta pārvaldes Komunikācijas daļas speciālists Kuido Merits piekrīt, ka sabiedrībā valda tāds uzskats, ka daudz latviešu strādā Valgas uzņēmumos, kā arī dodas uz darbu ārpus pilsētas teritorijas. Viņš uzzinājis, ka, piemēram, vienā no Valgas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem – gaļas kombinātā – strādā 200 darbinieki, no tiem ceturtā daļa jeb 50 strādnieki ir no Latvijas puses. K. Merits pieņem, ka tikpat liels strādnieku daudzums varētu būt arī otrā lielākajā uzņēmumā – Valgas mēbeļu kombinātā. K. Merits atklāj, ka diemžēl šajos uzņēmumos, salīdzinot ar citām darbavietām, nav diezko liels atalgojums, tāpēc uzņēmumi regulāri meklē strādniekus. Arī darba apstākļi gaļas kombinātā ir skarbi – strādniekiem jāstrādā vai nu saldētavā, kur zema temperatūra, vai cehā lielā karstumā.

 Vēl viens paradokss ‒ “Ziemeļlatvija” uzrunāja vairākus cilvēkus, kuri strādā Igaunijā, bet neviens nebija ar mieru stāstīt par savu darbu Igaunijā. Tikai daži minēja, ka igauņu kolēģiem nepatīk īsti latvieši, jo tie ir ar mieru strādāt vairāk par mazāku algu kā paši igauņi. Ne reizi vien dzirdēts, ka vietējā kopiena uz šiem cilvēkiem skatās “caur pieri”, jo viņi, lielākoties dzīvodami Valkā, izmanto vietējo infrastruktūru – bērnus sūta mūsdienīgā vietējā bērnudārzā un skolās, bet nodokļi aizplūst uz Igauniju. Jāpiebilst, tas ir tikai pieņēmums, bet to, ka Igaunijā strādājošie izjūt vietējo neviennozīmīgo attieksmi, atzina daudzi.

Darba meklētājiem pieejams Eiropas darba mobilitātes portāls

Latvijas – Igaunijas robežpilsētā Valkā ir pieejami Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāles Valkas klientu apkalpošanas centra pakalpojumi. Patiesības labad gan jāteic, ka pandēmijas laikā centra durvis ir slēgtas, bet visi pakalpojumi un konsultācijas saņemamas attālināti. Taču tas nenozīmē, ka darbs ir apstājies, tas rit, tikai nedaudz citādāk. 

Lai iegūtu informāciju par interesējošu tēmu, “Ziemeļlatvija” vērsās pie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles Valkas klientu apkalpošanas centra vadošās nodarbinātības speciālistes Lindas Ščerbanes. Viņa skaidro, ka Latvijas, tostarp arī Valkas novada, iedzīvotājiem – darba meklētājiem –, kuriem ir vēlme strādāt Igaunijā, NVA mājaslapas www.nva.gov.lv sadaļā “EURES” ‒ Eiropas darba mobilitātes portālā ‒ ir pieejamas konsultācijas par darba iespējām ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā. Valkas reģionam tuvākā EURES konsultante pieejama Cēsu filiālē. Ar konsultantiem iespējams sazināties arī sociālajos tīklos. Visa informācija ir atklāta un pieejama NVA mājaslapā. Gadījumā, ja igauņu uzņēmēji interesējas par iespējām atrast latviešu darbaspēku, arī viņiem tiek ieteikts izmantot šī portāla sniegtās iespējas un ievietot tur savas vakances. 

Kā “Ziemeļlatvijai” skaidro L. Ščerbane, NVA neapkopo statistiku, cik latviešu kā darba ņēmēji aizplūst uz kaimiņvalsti Igauniju. To, ka pierobežas iedzīvotāji izmanto šo iespēju, zina it kā visi, bet konkrētas statistikas nav. Pētot šo jautājumu, nākas secināt, ka vietējie darbu Igaunijā atrod lielākoties paši vai pēc citu ieteikumiem. Taču ir viens paradokss, kas atklājies pandēmijas laikā. Proti, šajā sarežģītajā laikā latvieši nemaz tik ļoti vairs neraujas darbā kaimiņvalstī, jo arī Latvijas vietējie darba devēji sākuši palielināt atalgojumu un piešķirt papildu bonusus, tā mēģinot piesaistīt un noturēt darbiniekus. Kā liecina statistikas dati, aktīvajiem darba meklētājiem Vidzemes reģionā 2021. gada februāra beigās bija pieejamas 812 aktuālās vakances. Ja 2021. gada februāra beigu datus salīdzina ar atbilstošo periodu pirms gada, brīvo darba vietu skaits sadalījumā pēc uzņēmuma nozares (NACE2) Vidzemes reģionā pieaudzis ieguves rūpniecības un karjeru izstrādē, valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā un profesionālo zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

L. Ščerbane norāda, ka 2021. gada februāra beigās visvairāk aktuālo vakanču Vidzemes reģionā bija šādās nozarēs: būvniecībā (22% brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecībā (18%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (18%).

NVA Valmieras filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā ietilpst Valkas, Smiltenes un Strenču novadi, šī gada 15. martā aktuālas bija 424 darba devēju reģistrētas brīvas darba vietas.

2021. gada februāra beigās NVA uzskaitē bija 74494 bezdarbnieki, bet reģistrētā bezdarba līmenis valstī ‒ 8,2%.

Salīdzinot ar janvāri, pieaugums ‒ par 0,2% punktiem, bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par nepilniem diviem tūkstošiem.
Savukārt Vidzemes reģionā, salīdzinot ar janvāri, bezdarba līmenis 2021. gada februāra beigās pieaudzis par 0,3% punktiem ‒ līdz 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Ja reģistrētā bezdarba datus Vid­zemes reģionā 2021. gada februāra beigās salīdzina ar 2020. gada februāra beigām, reģistrētā bezdarba līmenis ir par 2,3% punktiem augstāks nekā 2020. gada februāra beigās, kad tas bija 6,0%. 2020. gada februāra beigās Vidzemes reģionā NVA uzskaitē bija 5409 reģistrēti bezdarbnieki, tātad gada laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 1497 cilvēkiem.

Saistībā ar situāciju darba tirgū, ko ietekmējis “Covid-19” izplatības apdraudējums un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai, reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits 2020. gadā pieauga no marta vidus līdz jūnija beigām. No 2020. gada jūlija līdz oktobrim reģistrētā bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits samazinājās, bet decembrī sāka pieaugt. L. Ščerbane skaidro, ka rudens beigās un ziemas mēnešos bezdarba līmenis ik gadu nedaudz pieaug sezonalitātes dēļ, jo vairākās jomās beidzas sezonas darbi.

Uzziņai

Pieprasītākās profesijas uz 15.03.2021. NVA Valmieras filiālē:

  • kūdras ieguves palīgstrādnieks – 105 darba vietas
  • būvstrādnieks – 70
  • palīgstrādnieks – 50
  • sezonas strādnieks – 50
  • ēku celtnieks – 25
  • mežstrādnieks – 22
  • būvnieks – 15
  • mežsaimniecības strādnieks – 11
  • ieslodzījuma vietas uzraugs – 10
  • ieslodzījuma vietas apsargs – 10
  • kareivis/matrozis (Jūras spēkos) – 10
  • kokapstrādes iekārtu operators – 8
  • apkopējs – 8
  • lentzāģa operators – 6
  • stikla šķiedras/ražošanas operators – 6
  • betonētājs – 6
  • ceha strādnieks – 6
  • iesaiņotājs (roku darbs) – 5
  • pārdevējs konsultants – 5
  • sētnieks – 5 

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Latvija pret Igauniju – mīti un realitāte par darba tirgu pierobežā” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

20200804-0805-maf-logo-mazs.jpg

#SIF_MAF2021

Komentāri 2

bezugunsnavdumu

Murgs, 'šajā sarežģītajā laikā latvieši nemaz tik ļoti vairs neraujas darbā kaimiņvalstī', neraujās varbūt tikai konvertalgu saņēmēji. Jo ja kas, tad kopā ar kovidpasi nebūs ko uzrādīt.

pirms 5 mēnešiem, 2021.06.01 15:33

bezugunsnavdumu

Nemaz nerunājot par šo, ko protams nedod tāpat, un vajadzēs iziet kursus, bet LV nedod pavisam neko.

Пособие на начало предпринимательства
Обновлено 16.04.2021
Полученные Вами ранее знания, умения и опыт будут востребованы при запуске нового бизнеса.
С помощью пособия на начало предпринимательства (EVAT) возможно начать бизнес-деятельность и стать себе работодателем.
На самых первых шагах важна предварительная работа, планирование и составление бизнес-плана, а также финансовые средства.
Пособие выдаётся в сумме до 6000 евро.

Agrāk summa bija 4700 eur.

pirms 5 mēnešiem, 2021.06.01 17:33

Mediju projekts