Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par uzmanību sacenšas sociālajos tīklos 1

Jau kopš vasaras sākuma Latvijas politiskās partijas aktīvi sacenšas par potenciālo vēlētāju uzmanību sociālajos tīklos, pamatā “Facebook”, ko lieto vairāk nekā. 

700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas līdz pat Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī uzmanīgi sekos līdzi politiķu aktivitātēm sociālajos tīklos, ir izanalizējis partiju stratēģijas.

Re:Baltica galvenie secinājumi ir tādi, ka, atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šobrīd vairums partiju sapratušas, ka “Facebook” ir platforma, kuru nedrīkst ignorēt. Vienlaikus – efektīvi tajā strādā vien dažas partijas. 

Visaktīvākie no visiem politiskajiem spēkiem, kas kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, sociālajos tīklos ir “KPV LV”, kam seko “Saskaņa”, kurai arī ir aktīva auditorijas iesaiste, liels sekotāju skaits, piemērots formāts un precīza auditorija. Liels sekotāju skaits, “Facebook” piemērots formāts, precīza auditorija, bet trūkst iesaistes ar to ir “Progresīvajiem” un Jaunajai konservatīvajai partijai. Salīdzinoši liels sekotāju skaits, daļēji atbilstošs formāts (video un infografikas) ir “Nacionālajai Apvienībai” un Attīstībai/Par, bet abām nav auditorijas iesaistes. Jaunā Vienotība un “Latvijas Krievu savienība” savas sociālā tīkla “Facebook” lapas pirmsvēlēšanu laikā vairāk izmanto kā afišu stabus. Tajās nav informācijas par konkrētās partijas programmu, tāpat arī trūkst auditorijas iesaistes un ir mazs sekotāju skaits. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībai “Facebook” lapa ir praktiski “mirusi”.

“Ziemeļlatvija” vērš uzmanību, ka ik dienu gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ienāk “Facebook”. Šī ir milzu platforma, ko pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām aktīvi izmanto ne vien politiskās partijas, bet arī citas ieinteresētas personas un organizācijas. Tāpēc der paturēt prātā, ka, atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, sociālajos tīklos daudz grūtāk ir izkontrolēt informācijas patiesumu. Sociālie tīkli pirmsvēlēšanu laikā ir jālieto gudri! 

ANALĪZE

Piedāvājam iepazīties ar Re:Baltica veikto partiju stratēģijas analīzi sociālajos tīklā “Facebook” (turpmāk tekstā FB)

“Saskaņa”

Skaitliski lielākais un profesionālākais sociālo mediju tīkls, kas panākts, sistemātiski tajos pumpējot naudu vismaz gada garumā. Reklāmu mērķauditorija dalās divās daļās: latviski un krieviski runājošie FB lietotāji. Partijas līdera Nila Ušakova un saistītajos kontos tiek publicētas izklaides tipa ziņas, kas atšķaidītas ar informāciju par Rīgas domes paveikto un valdības kritiku. Salīdzinot ar citām partijām, Saskaņas politiķu veidotā kampaņa ir vizuāli profesionālākā – ar vienotu noformējumu un saskaņota. Vasaras sākumā ar blīkšķi izgāzās partijas mēģinājums FB izklaides lapu Riga online pārveidot par Saskaņa online, pārņemot tās lielo sekotāju skaitu. Rezultātā, lai arī partijas biedriem dots uzdevums aktīvi koplietot jaunizveidoto partijas 

FB lapu, tai ir vien 2300 sekotāju. Taču to kompensē Ušakova profils ar 

217 tūkstošiem sekotāju, kas ir rekords Latvijas politiķu vidū.

Mērķauditorija: latviski un krieviski runājošie.


Nacionālā Apvienība

Neizskatās, ka partijai būtu vienota stratēģija FB. Tā vairāk reaģē uz konkurentu “uzbrukumiem” (Raivis Dzintars pret Juri Jurašu), atmasko konkurējošās partijas (KPV LV un Saskaņa) un ar aktivitāti izceļas atsevišķi biedri, piemēram, Rihards Kols reklamē savus atziņu citātus. Vienotā partijas aktivitāte ir kampaņa “Darbi pār populismu”, kuros grafiku formātā uzskatāmi uzskaitīti solījumi un paveiktais. R. Dzintara FB lapā arī vēstīts, ka Nacionālajai Apvienībai ievērojamu līdzekļu reklāmas kampaņai nebūšot.

Mērķauditorija: Rīga un Kurzemes reģions. Vecāki par 18 gadiem. Interesē latviešu valoda. “Patīk” NA Facebook lapa, kurai ir 16 tūkstoši sekotāju.


Kam Pieder Valsts (KPV. LV)

Visefektīvākā partija sociālajos tīklos, spējot piesaistīt lielu auditorija bez apmaksātām reklāmām. Tās FB lapai ir 12 tūkstoši sekotāju. Līderiem Artusam Kaimiņam un Aldim Gobzemam ir attiecīgi 50 000 un 12 500 sekotāju. Slēgtā Kaimiņa atbalsta grupā – gandrīz 15 tūkstoši biedru. 

FB lietotāji arī pamanījuši, ka aktīvi partijas saturu izplata tādas klikšķu lapas ar lielu sekotāju skaitu kā ritakafija.lv (27 000), Pārdomu pērles (35 000), Memory Water (16 000) un arī Gobzema veidotā lapa “Maxima” traģēdijā cietušo atbalstam Esi atbildīgs! ar 20 000 sekotāju.

Partijas panākumu atslēga ir aktīvā sarunāšanās ar auditoriju, ko tādā līmenī nedara neviena cita partija. Saturs ir klaji negatīvs – pret visu un visiem. Īsos video izklāstīta partijas programma, izstāstot partijas piedāvājumu, bet nepasakot, kā tas tiks izdarīts un cik tas maksās.

Mērķauditorija: dusmīgie un vīlušies.

Aktīvākie profili: Artuss Kaimiņš, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Andris Kivičs, Kam pieder valsts?


Jaunā Vienotība

Lai gan partija ir mainījusi logo un nosaukumu, FB lapa un Twitter konts joprojām ir saglabājis veco – Vienotība. Oficiālajai lapai sekotāju skaits ir neliels, vien 2000, un tā ir diezgan garlaicīga – saites uz rakstiem par partijas biedriem un tās aktivitātēm. Nav iesaistes ar auditoriju, minimāla informācija par partijas programmu. Saturiski uzsvars uz “jaunām sejām”; reklāmās uzsver, ka partija maksā par četrus gadus vecām Vienotības kļūdām un aktīvi izspēlē “nacionālo kārti”, iebraucot Nacionālās Apvienības elektorāta lauciņā un aicinot pārējās partijas parakstīt vienošanos par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām.

Mērķauditorija: atsevišķos gadījumos Rīga un Kurzeme. Vecāki par 18 gadiem.


Attīstībai/Par

Līdzšinējā kampaņā fokuss uz virkni jaunu seju politikā. To uzsver arī partijas Ministru prezidenta kandidāts Artis Pabriks, kuram šī ir jau ceturtā partija. Saskaitot visas FB lapas, kurās partija reklamējas, tai ir salīdzinoši liels sekotāju skaits – 14 400, taču zema iesaiste ar savu FB auditoriju. Izskatās, ka uzsvars tiek likts uz tikšanos klātienē, organizējot un reklamējot dažādas diskusijas. FB piemērotā video formātā partijas biedri skaidro, kādēļ iesaistās politikā.

Mērķauditorija: partija mērķē uz vēlētājiem, kuri ir “līdzīgi viņu lapas atbalstītājiem”; dzīvo reģionā, kurā kandidē attiecīgais kandidāts, uz jauniešiem un cilvēkiem līdz 45 gadiem.


Progresīvie

Visaktīvāk izmanto tā saukto mikro-mērķēšanu jeb strādā uz mazām, precīzi nomērķētām interešu grupām, piemēram, vides jautājumiem, sieviešu tiesībām, tiesiskumu. Kampaņā galvenā uzmanība vērsta uz partijas idejām, problēmjautājumiem un konkrētiem piedāvājumiem, kā šīs problēmas risināt. Fokuss uz sieviešu pārstāvniecību partijā.

Mērķauditorija: dažādu interešu grupas.


Zaļo un Zemnieku savienība

Salīdzinot ar citām partijām, aktivitāte FB ir minimāla. ZZS salīdzinoši vairāk izmanto vides reklāmas, kā arī ir jau nopirkuši labākos reklāmu laukumus reģionālajās avīzēs, liecina KNAB datu bāze. ZZS kandidāts Edgars Tavars no Rīgas mēra aizguvis jautājumu un atbilžu video formātu platformā Youtube, kurā atbild uz iedzīvotāju jautājumiem. Partijas FB lapai nieka 1000 sekotāju un tajā saliktas saites uz intervijām medijos ar partijas politiķiem.

Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem, dzīvo Vidzemē vai Latgalē. Viktors Šcerbatihs mērķauditoriju atlasa pēc tās interesēm – vienu reklāmu rādot cilvēkiem, kuriem patīk sports, un otru tiem, kam patīk politika un sabiedrībai nozīmīgi jautājumi.


Latvijas Krievu Savienība

Komunikācija notiek tikai krievu valodā un balstās uz nacionālo un krievu skolu jautājumu. Kritizē Nacionālo Apvienību un konkurentus Saskaņu. Pārsvarā saliktas saites uz rakstiem no krieviski rakstošajiem medijiem. Ir mēģinājumi sasniegt auditoriju ar video, kuros runā partijas līderi vai aktīvisti, taču to skatījums ir mazs – ap 1000 cilvēku. Partijas FB lapai ir salīdzinoši liels sekotāju skaits – 11 000, plus Tatjanas Ždanokas (6200) un Andreja Mamikina (5000) FB lapas. Jūlija sākumā izveidota jauna lapa partijas jauniešiem LKSJoungster, kurai šī materiāla tapšanas laikā bija vien deviņi sekotāji.

Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem.


Jaunā Konservatīvā Partija

Var redzēt, ka pie partijas stratēģijas sociālajos tīklos piestrādāts. JKP galvenajai FB lapai ir 11 000 sekotāju, plus izveidotas 20 atsevišķas lapas konkrētām pilsētām. Lapas savstarpēji dalās ar ierakstiem. Pilsētu lapu sekotāju skaits gan nav liels, izņemot Latgali (4400). Centrālā lapa agresīvi kritizē konkurentus un reklamē savus līderus un partijas programmu sociālajiem tīkliem piemērotā formātā – ar infografikām un īsiem video. Lielu auditorijas uzmanību piesaistījuši video par azartspēļu aizliegšanu valstī un Juraša apgalvojumi par NA līdera Raivja Dzintara finansiālajām saistībām ar maksātnespējas administratoriem. Video ir diezgan populistiski, jo balstīti uz apgalvojumiem, kam trūkst pierādījumu.

Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem. Krišjānis Feldmanis – vecāki par 25 gadiem.


“Ziemeļlatvija” jautā: Vai, nomelnojot konkurentus, ir iespējams uzvarēt vēlēšanās?

Ilze Briede, uzņēmēja: 

- Nomelnojot ne, bet atklāti runājot gan. Ja partija rīkojusies savtīgās interesēs un pretējā puse par to runā – to atbalstu. Nepatiesību runāt ir negodīgi, bet atklāt negodību – tas mums ir pat ļoti vajadzīgs. Brīnos, ka cilvēki uzticas un joprojām ievēl tos, kas rīkojas savtīgi. 

Rita Bormane, Smiltenes Pensionāru apvienības vadītāja: 

- Man tas liekas muļķīgi, tas liecina par zemu cilvēku inteliģences līmeni. Ar lielu nekaunību diemžēl daudzi tiek pie varas. Sabiedrība šajā gadījumā noteikti nav ieguvēja.

Andris Pauls-Pāvuls, uzņēmējs: 

- Nevar! Bet, runājot par nebūšanām valstī un piedāvājot tam risinājumu, – var. Piemēram, kā Aldis Gobzems, kurš kritizē pastāvošo kārtību un piedāvā konkrētus risinājumus, ko valsts pārvaldē vajadzētu mainīt. 

Diāna Vītola, biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja: 

-  Objektīvi ir jāizvērtē situācija, vai tā ir nomelnošana vai patiesības atklāšana. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Šogad arī politisko partiju izvēle ir pietiekami liela. 

Edgars Matuks, džudo treneris, skolotājs: 

- Jā, jo liela daļa vēlētāju diemžēl ir lētticīgi un tic, katram politiķu vārdam, nepārbaudot faktu patiesumu. Priekšvēlēšanu laikā informācijas apjoms ir krietni lielāks, visam pat nevar izsekot līdzi. 

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Pareizāk būtu teikt - ķer ļumpēnu balsis, kuriem nav nekādas nacionālas politiskās piederības un tie balsos par to kurš vairāk sola, lai tālāk 4 gadus rieties, sūdzēties un lamāt ievēlētos forumos. Nacionālais ļumpēnu sports.

pirms 10 mēnešiem, 2018.08.20 12:48

Mediju projekts