Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldību deputātu kandidātus dzīs zem partiju jumtiem

Vēlētāju apvienību darbība Latvijā tiek izbeigta – to paredz Saeimas konceptuāls lēmums, izskatot grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā.

Uz vēlētāju apvienību faktisku likvidāciju kā administratīvi teritoriālās reformas sekām savā paziņojumā norādījis Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka vēlētāju apvienības ir demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības forma, bet likumdevēja lēmums par vēlētāju apvienību darbības izbeigšanu mazinātu gan iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās, gan demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā.

“Ziemeļlatvija” komentāru par iespējamām sekām, ko varētu radīt vēlētāju apvienību likvidācija, lūdza politologam Filipam Rajevskim.

– Vai, jūsuprāt, vēlētāju apvienības tomēr vajadzēja saglabāt? Tas teorētiski būtu iespējams, ja Saeima grozītu pašvaldību vēlēšanu likumā noteikto ierobežojumu, kas liedz vēlētāju apvienībām iesniegt savus domes deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000.

Filips Rajevskis: – Domāju, ka  pašvaldību līmenī jāļauj būt arī vēlētāju apvienībām. Kad ieviesa  slieksni ar 5000 iedzīvotāju, tad galvenā doma bija – tas būs veids, kā partijas nonāks tuvāk cilvēkiem, ņemot vērā, ka politiskā elite ir atsvešināta no sabiedrības. Tagad mēs varam izvērtēt, vai tas ir noticis vai nē. Redzam, ka tomēr ir nodibinātas reģionālas partijas, kas parāda to, ka lielās, tradicionālās partijas nav spējušas šo saikni izveidot.

– Un kādas var būt sekas lēmumam izbeigt vēlētāju apvienību darbību?

– Domāju, tas nedaudz sarežģīs demokrātisko procesu, bet nerisinās problēmas. Tiks radīts administratīvs slieksnis, administratīvs slogs gadījumā, ja ir politiskā iniciatīva, kas negrib iet zem nevienas partijas jumta. Ar šādiem administratīviem instrumentiem tiek ietekmēta cilvēku aktīvā līdzdalība politikā. Ja, no vienas puses, partijas apgalvo, ka cilvēki ir neaktīvi politikā, tad, no otras puses, šis process tiek maksimāli administratīvi sarežģīts. Saeimas līmenī es piekrītu – tur jābūt kaut kādai barjerai, lai Saeima nesastāvētu no garāmgājējiem. Taču pašvaldību līmenī, kur cilvēki balso par personālijām un par konkrētiem solījumiem savā teritorijā, būtu jābūt iespējai būt arī šīm vēlētāju apvienībām.

– Vai vēlētāju apvienību darbības izbeigšana varētu būt saistīta ar partiju vēlmi nostiprināt savu ietekmi reģionos pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā?

– Jā, partijas gatavo savu platformu nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs 42 pašvaldības (šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības – redakcijas piezīme), un pašvaldību vēlēšanu rezultātiem būs ļoti liela nozīme. Tās partijas, kas būs ieguvušas varu šajās 42 pašvaldībās, varēs šo resursu projicēt uz Saeimas vēlēšanām. 42 novadi ir lieli, tur ir cita gravitāte un cita interese būt par novada deputātu. Šādās pašvaldībās būs normāli budžeti un arī normāli lēmumi. Saprotu, ka mazā pašvaldībā, kas dzīvo no finanšu izlīdzināšanas fonda un kurai  ir mazs budžets, ir grūti nokomplektēt deputātu sastāvu, jo tādā pašvaldībā ir problēmas, kurām īsti nav risinājuma. Taču tagad runājam par 42 pietiekami lielām pašvaldībām.

– Taču vai nav bažu par to, ka tik lielā pašvaldībā netiks pārstāvētas visas novada teritorijas, piemēram, mazie pagasti ar mazāku iedzīvotāju skaitu nevarēs dabūt cauri vēlēšanu sietam savu pārstāvi, jo pilsētu iedzīvotāju, proti, vēlētāju, ir vairāk un viņiem būs balsu pārsvars pašvaldību vēlēšanās?  

– Tas būs atkarīgs no pašiem deputāta kandidātiem. Ja deputāta kandidāts nespēj savā mazajā pašvaldībā mobilizēt vēlētājus atnākt uz vēlēšanām un salikt viņam krustiņus, tad tiešām tā ir vēlētāju griba, viņi negrib, ka šis cilvēks viņus pārstāv. Ja maza pašvaldība satraucas, ka, pievienojot lielajai, nebūs savu pārstāvju, tad nezinu gadījumus Latvijā, kad mobilizējoties iedzīvotāji nevarētu dabūt savu cilvēku iekšā pašvaldībā. Ja skatāmies no vēlēšanu tehnoloģiju viedokļa, tad tas ir panākams, ja balsstiesīgi iedzīvotāji aktīvi piedalās vēlēšanās un nobalso, pieliekot saviem kandidātiem krustiņu, bet svešos izsvītro.

– Vai pašvaldību vēlēšanās nākamgad būs gaidāma liela cīņa starp partijām?

– Ņemot vērā to, ka būs 42 novadi, domāju, ka jā, jo 42 ir aptverams un saprotams skaitlis, turklāt tagad valsts partijām dod diezgan lielu naudu (Saeima pērn rudenī, izskatot šā gada budžeta likumprojektu paketi, nolēma būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām – redakcijas piezīme).

– Kā vērtējat to, ka vairākums Saeimas deputātu noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu dot iespēju vēlētāju apvienībām startēt pašvaldību vēlēšanās arī pēc novadu reformas?

– Mēs esam parlamentāra republika, un parlamentam ir gala vārds. 

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”
Projektu  līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20200629-0852-maf-logo-mazs-mazs.jpg

Mediju projekts