Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Reformai jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un jāsekmē uzņēmējdarbības vide

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir jautājums, kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas vairākkārtīgi bijis diskusiju krustugunīs un politiskajā darba kārtībā. Arī šobrīd. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri ar 2021. gadu pašvaldību skaitu Latvijā plānots samazināt līdz 35, tās iecerēts veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Uzsākot sabiedrisko apspriešanu par izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, VARAM ministrs Juris Pūce Smiltenē tikās ar Smiltenes, Raunas un Apes novadu pašvaldību vadību un deputātiem.

Pieaicinot ekspertu, uzņēmuma “Jāņa sēta” galveno redaktoru, ekonomģeogrāfu Jāni Turlaju, tikšanās mērķis bija konsultēties ar pašvaldībām, nodrošinot vietējo varu viedokļu un priekšlikumu uzklausīšanu. 

“Ļoti pragmatiska, racionāla tikšanās, redzams, ka ir novadi, kas ir ļoti entuziasma pilni par potenciālo apvienošanos un kopā dzīvošanu. Neatrisinātais jautājums droši vien ir par Raunu, ar ko jau dienu iepriekš diskutējām Cēsu novada kontekstā. Man patīk, ka viņiem ir pragmatiski datos balstīta attieksme. Arī mēs esam gatavi iedziļināties, vēl vairāk meklēt datus. Rauna ir viens no dažiem piemēriem Latvijā, kur ejam līdz tādam līmenim, ka identificējam katru cilvēku, viņa paradumus – kā dodas uz skolu, kur strādā, kāds ir ikdienas ceļš. Tas, ko ieraudzīsim no iegūtajiem datiem, padarīs vieglāk saprotamu lēmumu – kuru ceļu izvēlēties. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka ministrija nav  piedāvājusi gala karti, bet karti sabiedriskajai apspriešanai. Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iedziļināties datos, saprast, kas tad labāk strādā, uzklausīt viedokļus un pieņemt labākos lēmumus,” pēc tikšanās ar Smiltenes, Apes un Raunas novadu pašvaldībām laikrakstam uzsvēra VARAM ministrs Juris Pūce.

Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, J. Pūce atklāj, ka visiem ir vēlme iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par reģionālo reformu. “Mēs arī tiecamies to dot, ministrijas mājaslapā esam atvēruši atsevišķu sadaļu par reformu, sūtām apkopojumus par teritorijām, gatavojam individuālus profilus ar pētnieku palīdzību. Konsultācijās izskan arī aicinājumi izmantot šo situāciju kā papildu stimulu reģionālajai attīstībai. Uz to reaģējam, esam valdībai piedāvājuši nākamā gada budžetā programmu  reģionālo ceļu attīstībai, ko sākt ar 2021. gadu, un trīs gadu laikā ieguldīt reģionālajos ceļos 300 miljonus eiro. Tas būtu labs palīgs, kas skaidrāk iezīmētu, kāda ir iedzīvotāju nokļūšana potenciālajā administratīvajā centrā,” atklāj ministrs J. Pūce.

Par administratīvi teritoriālā iedalījuma piedāvājumu, izstrādes kritērijiem un plānotajiem valsts atbalsta veidiem konkrētai teritorijai šovasar ministrija diskutēs arī ar iedzīvotājiem, rīkojot aptuveni septiņdesmit tikšanās visā Latvijā. Tās galvenokārt notiks vietās, kas nav reģionālās nozīmes attīstības centri, lai tādējādi dotu iespēju šiem iedzīvotājiem uzdod jautājumus un palīdzētu radīt viņos izpratni.

Ir vairāki iemesli, kāpēc daļa iedzīvotāju Latvijā neatbalsta reformas. Piemēram, par maz tiek skaidrots, cik dārgi pašvaldībai sanāk uzturēt pustukšu skolu, kā arī, cik nerentabli ir nodrošināt satiksmes autobusu maršrutā, kur ir ļoti mazs pasažieru skaits. 

VARAM pieaicinātais eksperts, uzņēmuma “Jāņa sēta” galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, piedaloties tikšanās reizē Smiltenes novada domē, klātesošajiem uzsvēra: “Uz šejieni braucu ar patiesu prieku, jo tas ir viens novads un pilsēta Latvijā, no kā ir daudz ko mācīties. Daudz braukājot pa Latviju, vienmēr pieminu Smilteni dažādās jomās – gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā skolu tīklu kārtošanā. Latvijā viens no bēdīgākajiem stāstiem ir depopulācija, iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un arī pēc desmit gadiem tas būs mazāks. Šobrīd patīkams izņēmums Vidzemē ir Smiltene, Valmiera, Cēsis. Jaunās ģimenes dodas nevis tur, kur par katru cenu cenšas saglabāt  vidusskolas, bet kur notiek uzņēmējdarbība un var nopelnīt. Izglītība ir dārgākā sadaļa pašvaldības budžetā. Tiem, kuri uzdrīkstējās veikt tik radikālas, nepopulāras reformas, tai skaitā arī Smiltenes novadam, valsts līmenī vajadzētu izteikt atzinību. Tas ir ceļš, kuru gāja Igaunija jau no 2014. gada, kur šobrīd skolotāju algas ir krietni lielākas. Arī Smiltenē no trīs skolām uztaisīja vienu, pašvaldības budžetā izdevumi samazinājās no 54 uz 26 procentiem. Tas nozīmē, ka ir resursi, ko var ieguldīt infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā vai labklājībā.”

Jāpiebilst, ka to arī maija vidū notiekošajā Latvijas Pašvaldību savienības 30. kongresā dalībniekiem uzsvēra nu jau bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sakot: “Reformai ir jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un jāsekmē uzņēmējdarbības vide. Reformas rezultātā nedrīkst pasliktināties pakalpojumu pieejamība. Būtiski arī paturēt prātā, ka vietējās pašvaldības pirmās dod iespēju iedzīvotājiem iesaistīties demokrātijas procesos, lemjot par savu dzīves vidi un novada vai pilsētas attīstību un tādējādi veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu savai pašvaldībai un valstij. Reformai nevajadzētu sekmēt vēl lielāku depopulāciju Latvijas reģionos un atsvešināšanos no savas valsts.”

6. jūnija tikšanās laikā ar Apes un Raunas novadu vadību un ministru Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis vairākkārt uzsvēra, ka attīstību reģionā saredz jaunu darba vietu radīšanā un investīciju ieguldīšanā uzņēmējdarbības veicināšanai, ko Smiltenes novads mērķtiecīgi dara pēdējo gadu laikā. Ja šādi mērķi ir pieņemami Raunas un Apes novadam un viņi šo situāciju izprot, tad esot pa ceļam. 

Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts uzskata, ka viens no objektīvākajiem rādītājiem ir teritorijas attīstības līmeņa indekss. “Alūksne ir 84. vietā, Ape – 72., bet Smiltene – 27. vietā. Domāju, ka visiem ir skaidrs, uz kuru pusi mums vajadzētu tiekties – uz simto vai pirmo,” klātesošajiem teica J. Liberts. Jāpiebilst, ka daļa Apes novada iedzīvotāju vēlas pievienoties Alūksnes novadam, bet daļa – Smiltenes. Pašvaldība turpina ievākt materiālus, lai saviem iedzīvotājiem izskaidrotu, kāpēc pašvaldības viedoklis ir par labu Smiltenes novadam. 

Jāpiebilst, ka VARAM oficiālās konsultācijas turpinās arī citās pašvaldībās. Ministrs J. Pūce “Ziemeļlatvijai” teica, ka šāda veida tikšanās plānota arī Valkas novadam, tikai patlaban nav zināms konkrēts datums.


VIEDOKLIS

Evija Zurģe, Raunas novada domes priekšsēdētāja

Gan pēc tikšanās Cēsīs, gan Smiltenē uz pamatjautājumu “kāpēc?”, man joprojām nav radusies īsta skaidrība. Divas galvenās lietas,  kāpēc mēs raugāmies uz Cēsu, nevis Smiltenes novadu – cilvēku migrācijas rādītāji un līdzšinējās iestrādes, kas ir prasījušas zināmu finanšu ieguldījumu. Šeit dzirdējām, ka Apes kolēģi min veiksmīgus sadarbības piemērus ar Smiltenes novadu, arī mums ir sadarbība, bet tā veidojusies ar bijušā Cēsu rajona novadiem. Tas ir daudzu gadu darbs, budžeta līdzekļi, iedzīvotāju nodokļi. Tās visas ir iestrādes, kurām ar šo reformu principā pāri tiktu pārvilkta strīpa. Pagaidām nejūtam iedzīvotāju atbalstu šāda veida virzienam (Smiltenes novadam – red.). Jādod iedzīvotājiem paust savu viedokli. Pēc šodienas tikšanās vēl vairāk pārliecinājāmies, ka mums ir nepieciešama iedzīvotāju aptauja. Lai gan mēs, deputātu korpuss, pārstāvam iedzīvotāju intereses, tomēr esam mazākā iedzīvotāju daļa. 

Ja gadījumā paliks šis modelis un Raunas novadu pievienos Smiltenes novadam, man mazliet pietrūkst jēgpilnuma. Mani nesatrauc ekonomiskie rādītāji, nemāc bažas, ka cilvēku dzīves līmenis varētu pasliktināties, satrauc tas, vai iecerētais mērķis tiks sasniegts, vai Raunas novads organiski iekļausies plānotajā Smiltenes novadā. Kukaiņa kungs teica, ka Raunas novada iedzīvotāji izmanto darba vietas Smiltenes novadā, bet lielāks īpatsvars tomēr vērojams Cēsu virzienā. Cik es zinu,  esošās darba vietas nav radījušas tādu efektu, ka līdzi darbiniekam aiziet arī bērns uz izglītības iestādēm. Tas neveido tādu migrāciju. Vidusskolas posmā vilkme joprojām ir Cēsu virziens.

Mediju projekts