Rosina veidot iedzīvotāju padomes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā jaunu Pašvaldību likumu. Tā projektā  ir iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju konsultatīvo padomi, lai uzturētu dialogu starp pagastu iedzīvotājiem un domi un lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību tiem nozīmīgu jautājumu izlemšanā.

Par to būs jādomā jaunveidojamo novadu domēm, kas uzsāks darbu 2021. gada 1. jūlijā. Likumprojektā šobrīd ietverta norāde, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā līdz ar jaunajām pašvaldībām pēc reformas.

Sola teikšanu pār pašvaldības budžeta daļu

Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām. Darbs pie likumprojekta sagatavošanas tuvojas noslēgumam. Tuvākajās nedēļās to plānots ievietot ministrijas mājaslapā sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, informē VARAM.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norāda, – kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, tāpēc pašvaldību darbā un to pārraudzībā ir nepieciešams jauns, mūsdienīgs tiesiskais regulējums, kas būs stabils pamats pašvaldību darba organizēšanā.

Izstrādājot jauno Pašvaldību likumu, tiek paredzēta, piemēram, lēmējvaras un izpildvaras skaidrāka nodalīšana, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali. Tāpat ieplānots skaidrāks pašvaldību darba organizācijas modelis.  

VARAM arī rosina, sekmējot sabiedrības līdzdalību pašvaldības darbā, pašvaldībās veidot iedzīvotāju konsultatīvo padomi (iedzīvotāju valdi), lai uzturētu dialogu starp pagastu iedzīvotājiem un domi un konsultētos iedzīvotājiem nozīmīgu jautājumu izlemšanā. Līdz ar iedzīvotāju valdi likumprojektā paredzēti arī tādi sabiedrības līdzdalības mehāniski kā līdzdalības budžets un kolektīvais iesniegums. Līdzdalības budžeta ieviešana nodrošinātu demokrātisku procesu, kas sniegtu iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta.  Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu izdodot saistošos noteikumus, pamatot to nepieciešamību un atspoguļot arī to ietekmi uz pašvaldības budžetu. Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošos noteikumus publicēs portālā likumi.lv.

Vai tādi cilvēki atradīsies?

Vairāki “Ziemeļlatvijas” uzrunātie pašvaldību domju priekšsēdētāji ieceri par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm vērtē skeptiski, – vārda “konsultatīvs” dēļ vairāk uzskata kā formālu pasākumu, kam var nebūt efektīvas atdeves.  

“Šādās padomēs vajag reizē kompetentus un reizē trakus (pozitīvā nozīmē uz idejām – redakcijas piezīme) cilvēkus. Pašlaik  ir iecerēts, ka tas būs brīvprātīgs darbs, bez atalgojuma, bet sabiedriski aktīviem cilvēkiem brīva laika fiziski nav. Un tādu, kuri runā un kuri arī dara, arī nav daudz. Rupji sakot, no ielas paraut jau vienmēr kādu varēs, bet vai šis cilvēks tiešām būs īstais iedzīvotāju interešu nesējs?” savas bažas pauž Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

Turklāt iedzīvotāji jau šobrīd var vērsties ar iesniegumiem savā pašvaldībā.

Iecerētās iedzīvotāju valdes pagaidām šķiet varbūtēja alternatīva pagastu pārvaldēm, kuru vadītājus amatā ieceļ novada pašvaldība. Kamēr iedzīvotāju valdes savu darbu nav uzsākušas, abi varianti nav salīdzināmi, jo nav pārbaudīta šādas iedzīvotāju organizācijas efektivitāte.

Taču ne viens vien lauku iedzīvotājs jau tagad “Ziemeļlatvijai” teic, ka ir svarīgi, lai pagastos būtu pieejams tāds pašvaldības pārvaldes modelis, kam ir likuma, nevis tikai konsultatīvs spēks, – lai jebkurā brīdī iedzīvotājs uz vietas, savā pagastā (ne tikai pilsētā), var vērsties pagasta pārvaldē un saņemt konkrētu palīdzību.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.

20200804-0805-maf-logo-mazs.jpg

#SIF_MAF2020

Mediju projekts