Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rūjienas novads - novads ar vienu izglītības iestādi

Rūjienas novadā, kur ir viena pilsēta un četri pagasti, ir tikai viena skola – Rūjienas vidusskola, kas šovasar augustā nosvinēja 100 gadu jubileju.
 

Pirms četriem gadiem novada  pašvaldība reorganizēja savu skolu tīklu, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai un novadā izveidojot vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi (Ipiķu un Lodes pagastos skolu nebija jau pirms tam). Iemesls reorganizācijai – pagastu skoliņās skolēnu kļuva arvien mazāk, stāsta Rūjienas vidusskolas direktors Vidars Zviedris.

Uz Valku mācīties neiet

Pilsētā notiek tas pats, – katru gadu izglītojamo kļūst mazāk, piebilst direktors. Šajā mācību gadā Rūjienas vidusskolā no 1. līdz 12. klasei mācās 420 skolēnu, viņu vidū 40 pirmklasnieku, bet, piemēram, 1995. gadā izglītojamo esot bijis gandrīz deviņi simti – rezultāts 80. gadu otrās puses demogrāfiskajam “sprādzienam” un kādreizējam valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem, kad mājās varēja audzināt bērnus, līdz viņi sasniedz trīs gadu vecumu.

Tajā Ziemeļlatvijas apvidū, kur Rūjiena, ir diezgan blīvs vidusskolu tīkls. Vidējās vispārējās izglītības iestādes ir Rūjienā, Naukšēnos, kas atrodas tikai aptuveni piecus  kilometrus no Rūjienas, tad vēl Mazsalacā, Valmierā un arī Valkā  – pilsētā, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā administratīvi teritoriālās reformas piedāvājuma plānā ir apvienotā Valkas, Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novada centrs.

Jaunveidojamo novadu kritērijs ir vismaz viena perspektīva vidusskola. Vai VARAM modelētajā Valkas novadā, ja tādu izveidotu pašreizējā variantā, pastāvētu trīs vidusskolas – Valkā, Rūjienā un Naukšēnos?

“Ne Rūjienas, ne Naukšēnu skolēni neies mācīties uz Valku,” domā Rūjienas vidusskolas direktors.    Rūjienas vidusskolā 10. līdz 12. klašu grupā mācās vidēji 60 jaunieši. Tie skolēni, kuri pēc 9. klases aiziet mācīties citur,  izvēlas  kādu no profesionālās izglītības iestādēm Valmierā, Smiltenē vai Priekuļos, vai arī kādu no Valmieras vidējās izglītības iestādēm. “Mums Rūjienā ir laba skola, labs reitings un iespējas, mūsu skolēni tiek  labās augstskolās, budžeta grupās.  Taču jaunatnei vajag burziņu, tāpēc viņi aiziet uz lielāku pilsētu,” rezumē Vidars Zviedris. 

Ak, jā, attiecībā uz Valku, – bijis gadījums, kad viens rūjienietis iestājās Valgas apriņķa profesionālās izglītības centrā, kas jau ir valsts robežai otrā pusē, Igaunijā, bet citādi izglītības jomā ar Valkas novadu Rūjienai nekādas saiknes neesot bijis un nav.

Ja sitīs āmuru, tad čīkstēt vairs nevarēs

Lai kādā variantā valdība īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, Vidars Zviedris ir pārliecināts, ka Rūjienā vidusskola paliks, jo tiekot runāts par to, ka starp vidējās vispārējās izglītības iestādēm nevar būt vairāk nekā 40 kilometru. Tad, viņaprāt, pat apvienojoties ar Valku, jaunajā novadā būtu divas vidusskolas – Valkā, vienā novada galā, un Rūjienā, otrā novada galā, bet Naukšēnu vidusskolai nāktos pārkārtoties, ņemot vērā to, ka skolas vecuma bērnu ir tik, cik ir.

“Dzirdu Rūjienas iedzīvotāju noskaņojumu, – ja nav pašiem sava novada, tad ejam labāk pie Valmieras. Taču, ja Pūce (VARAM ministrs Juris Pūce – redakcijas piezīme) sitīs āmuru (apvienos Rūjienu ar Valku – redakcijas piezīme), tad vairs nav ko čīkstēt  un pīkstēt, tad jādomā kopīgi, kā veidot un  tālāk attīstīt pierobežu. Lai jaunie deputāti iet kopā un pieņem lēmumu – vienu sasaukumu novada centrs ir  Valka, otru sasaukumu – Rūjiena.  Un vēl lai valdība mums kā pierobežas novadam piešķir īpašu statusu, piemēram, pašvaldības budžetā ieskaitīt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentu nekā citām pašvaldībām, un lai arī uzņēmējiem dod atvieglojumus investīciju piesaistīšanai,” spriež Vidars Zviedris.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ar informāciju pret dezinformāciju