Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai nākamgad plānotais Latvijas valsts budžets uzlabos dzīvi nabadzīgajiem

Dažādi pētījumi un aptaujas liecina, ka Latvijā viena no sociāli neaizsargātākām grupām ir ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re-Baltica” izpētījis, ka ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem ir otra lielākā nabadzības riskam pakļautā grupa pēc pensionāriem – 32,6 procenti.

Visnabadzīgākie – pensionāri

Šobrīd vislielākā nabadzības riskam pakļautā grupa ir seniori vecumā virs 65 gadiem – 74 procenti.

“Re-Baltica” veicis pētījumu, lai noskaidrotu, vai 2020. gada valsts budžets uzlabos dzīvi nabadzīgajiem. Svarīgi to pieminēt, lai sapratu, vai sociāli neaizsargātākām grupām ir pamats cerēt, ka varēs ieraudzīt gaismu tuneļa galā.

2020. gadā Latvijas valsts budžetā 32 miljonus plānots atvēlēt, lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro (šogad neapliekamais minimums ir 230 eiro). Gada budžeta kontekstā valdībā un Saeimā daudz runāts arī par citiem plāniem nabadzības mazināšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? “Re-Baltica” analīze rāda – drīzāk ne.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, nabadzības riskam pakļauti tie, kuru ienākumi vienas personas mājsaimniecībā nepārsniedz 367 eiro, bet ģimenē ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem – 770 eiro. Kopumā tā ir teju ceturtdaļa valsts iedzīvotāju, un nabadzīgo īpatsvars sabiedrībā kāpj. Par nabadzības slieksni tiek uzskatīti 60 procenti no visu iedzīvotāju skaita pēc ienākumu mediānas jeb viduspunkta. Tādējādi līdz ar straujo algu kāpumu pēdējos gados audzis arī nabadzības slieksnis.

Kā palīdzēs nabadzīgajām ģimenēm?

Neapliekamo minimumu ietekmē algas apmērs. Tiem, kam mazāka alga, neapliekamais minimums ir lielāks. Šobrīd maksimālo neapliekamo minimumu 230 eiro piemēro iedzīvotājiem, kas nopelna līdz 440 eiro mēnesī. Lielāku algu saņēmējiem neapliekamais minimums pakāpeniski sarūk, un tiem, kas saņem vairāk nekā 1100 eiro, tas ir nulle.

Savukārt jaunajā budžetā plānots, ka 300 eiro ar nodokļiem netiks aplikti strādājošajiem ar algu līdz 500 eiro. Piemēram, situācijā, kad alga ir 440 eiro, “uz rokas” šobrīd var saņemt 359 eiro. Pēc neapliekamā minimuma paaugstinājuma – 373 eiro. Tātad ieguvums ir 14 eiro. Situācija mainās, ja šī strādājošā apgādībā ir kaut viens bērns. Tad alga “uz rokas” kā bija, tā paliks 391 eiro. Pat tiem pieaugušajiem, kas viens audzina bērnus un strādā, ar neapliekamā minimuma celšanu nebūs līdzēts. Algas daļa, kas paliek pāri pēc tam, kad saņemts atvieglojums par apgādībā esošo bērnu, ir pārāk maza, lai neapliekamā minimuma palielinājums to ietekmētu.

No neapliekamā minimuma celšanas neiegūs arī nabadzīgās daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk bērniem. Šajā grupā nabadzības riskam pakļauti 20,5 procenti ģimeņu.

Latvijā pazīstamais demogrāfs Ilmārs Mežs secinājis, ka tādējādi no palīdzības saņēmēju loka šoreiz izslēgtas ģimenes ar bērniem. Būtībā izlases kārtībā tiks palīdzēts tiem, kuriem nav tas lielākais nabadzības risks. Jāpiebilst, ka jaunā budžeta kontekstā rosināts pārskatīt arī vecāku pabalstus, taču par šīm iniciatīvām, tāpat kā minimālo pensiju pieaugumu, vēl notiek diskusijas. Šobrīd minimālā pensija ir 70 eiro. Uz to, ka tā ir neadekvāti zema un nevar nodrošināt pat cilvēka pamatvajadzības, norādījis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš publiski paudis, ka Latvijas valdība nedara faktiski neko būtisku sociāli neaizsargātāko sabiedrības grupu dzīves līmeņa uzlabošanai.

Aptauja
Kurām iedzīvotāju grupām ir visgrūtāk iztikt?

  • Vientuļajiem pensionāriem – 23
  • Ģimenēm, kur bērnu/-us audzina viens vecāks – 30
  • Daudzbērnu ģimenēm – 4
  • Mazkvalificēta darba darītājiem     – 45
  • Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – 10
  • Studentiem – 40
  • Laukos un mazpilsētās dzīvojošajiem – 12
  • Rīdziniekiem ar maziem ienākumiem, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī – 62
  • Nobalsojuši 226

www.ziemellatvija.lv


Mediju projekts