Valgas pagastā – pietiekams darba vakanču skaits, bet arī bezdarbnieku netrūkst

Jau kādu laiku latviešiem šķiet, ka Igaunijā zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Tas attiecas ne tikai uz iedzīvotāju sociālo aizsardzību, ģimeņu ar bērniem aizsardzību un valsts ģimenes pabalstu sistēmu, bet arī darba iespējām un atalgojumu. Pašlaik Valgas pagastā strādājošajiem vidējā alga ir 1164 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas (minimālā darba alga – 584 eiro), bet vairākuma alga tiek lēsta 995 eiro.

Labāks atalgojums, sociālās garantijas un plašāks darba vietu piedāvājums ir iemesli, kāpēc Latvijas pusē dzīvojošajiem kaimiņzemes darba tirgus šķiet pievilcīgs. Lai arī ir dzirdēts no Valkas domes amatpersonām, ka Valkas novada budžetam valcēniešu strādāšana iesit pamatīgu robu un otrpus robežas strādājošo ir pāri par tūkstoti, nokaidrot, cik latviešu, tostarp Valkas novada iedzīvotāju, strādā tuvējā Dienvidigaunijā, nemaz tik viegli nevar, jo šādi dati netiek apkopoti. Arī Igaunijas Bezdarbnieku kases Valgas pagasta filiāles darbinieku rīcībā nav tādu skaitļu. “Zinu, kur un kādos uzņēmumos latvieši strādā, bet cik, tādus datus neapkopojam. Katru rītu uzņēmuma autobusi latviešus ved uz Viru, kur viņi strādā kulinārijas izstrādājumu uzņēmumā “Kristella”. Latvieši strādā Tervas uzņēmumā, kur ražo grīdas līstes, brauc arī uz Elvu, kur ražo detaļas. Valgā latvieši strādā gaļas kombinātā un mēbeļu kombinātā. Valgā ir vairāki lielāki un mazāki šūšanas uzņēmumi, kuros labprāt darbā pieņem šuvējas no Latvijas,” stāsta igauņu iestādes vadītāja Merike Metsavas. Viņa pieļauj, ka, iespējams, Igaunijas nodokļu departamentā varētu tikt skaidrībā, jo legāli nodarbinātie latvieši, kuri maksā nodokļus, katru gadu iesniedz ienākumu deklarāciju, lai saņemtu pārmaksātos nodokļus. Taču arī šī Igaunijas valsts iestāde strādā attālināti. Meklējot kontaktus, uzejam tikai informatīvo tālruni.  

Pētot bezdarbnieku statistiku, atklājās, ka šobrīd Valgas pagastā kopējais bezdarbnieku skaits ir 1204 personas. 115 bezdarbnieki norādījuši, ka viņu nacionalitāte ir latvietis, un tikai 4 no tiem dzīvo Latvijā, pārējo dzīvesvieta ir Igaunijas pusē. M. Metsavas gan piebilst, ka pēc pases latvietis ir arī ne viens vien romu tautības pārstāvis. Minēts, ka 21 no latviešiem zina arī romu valodu. Dati liecina, ka Valgas pagastā igauņu valodu neprot 229 bezdarbnieki. Igauņu valodu kā obligātu nosacījumu Igaunijas darba devēji drīkst neizvirzīt darba ņēmējam, ja vien tā nav apkalpojošā sfēra un ikdienas saziņā var izlīdzēties ar krievu vai angļu valodu. Turklāt igauņu bezdarbnieku iestāde regulāri piedāvā igauņu valodas kursus. M. Metsavas apgalvo, ka tos apmeklējuši arī latvieši. Kursu apmeklētāji, kurus uz apmācībām nosūta Bezdarbnieku kase, saņem stipendiju – 3,84 eiro dienā un ceļa izdevumu kompensāciju. No kopējā bezdarbnieku skaita 643 personas ir bez profesionālās izglītības, 318 – ar profesionālo izglītību, bet 225 – ar augstāko izglītību. Vētot bezdarbniekus pēc vecuma, 25,3% ir 50 līdz 59 gadu vecuma grupā, bet 24,3% – 40 līdz 49 gadu vecuma grupā. M. Metsavas norāda, ka no kopējā bezdarbnieku skaita 596 jeb 28,2% ir ilgstošie bezdarbnieki, kas bez darba dzīvo ilgāk par gadu. No tiem 53 nemāk igauņu valodu. Iespējams, ka arī šajā grupā ir kāds latvietis. 20 bezdarbnieki atgriezušies no ieslodzījuma vietām.

Valgas pagastā pašlaik kopumā ir pieejamas 125 dažādu darbu vakances. Visvairāk tiek meklēti pavāri, apkopējas, pārdevēji, tālbraucēji šoferi, celtnieki, betonētāji, elektriķi un mežstrādnieki. Tāpat vietējās igauņu skolas meklē pedagogus un logopēdus, kuri darbu varētu uzsākt jaunajā mācību gadā, bet, lai strādātu par skolotāju, ir nepieciešamas igauņu valodas zināšanas un diploms.

M. Metsavas zina stāstīt, ka Valgas pusē ir kāds darba devējs, kurš piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu mežizstrādē un darbā pieņem tikai latviešus. Arī citi uzņēmēji atzīst, ja latvieši pēkšņi aizietu no darba Igaunijā, nāktos bankrotēt, jo nebūtu, kas strādā. Ierēdne nenoliedz, ka daļēji tas ir tāpēc, ka latvieši ir pieticīgāki prasībās un atalgojums Igaunijā uz rokas ir lielāks nekā tas būtu Latvijā. Nodokļu slogs darba ņēmējam Igaunijā ir mazāks kā Latvijā. Lielāko nodokļu smagumu iznes darba devējs (skatīt tabulu).

Taujāta, kāpēc pie tik liela piedāvājuma tomēr ir arī liels bezdarbnieku procents, M. Metsavas saredz dažādus iemeslus, katram cilvēkam ir savs stāsts. Igaunijas sistēma ir pretimnākošāka bezdarba gadījumā, bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts gadu, turklāt atkarībā no iemesla, kāpēc darbs zaudēts, summa mainās. Ja cilvēks ir atbrīvots no darba ne savas vainas pēc (piemēram, štatu samazināšana), tad pirmās 100 dienas viņš saņem 60% no algas apmēra, pārējo laiku – 40%. Ja cilvēks pats uzteicis darbu, tad gadu viņam maksā 9,42 eiro dienā, kas ir vidēji 292 eiro mēnesī.

Informācija par nodarbinātību un vakancēm ŠEIT.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Valgas pagastā – pietiekams darba vakanču skaits, bet arī bezdarbnieku netrūkst” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

20200804-0805-maf-logo-mazs.jpg

#SIF_MAF2021

Mediju projekts